Pievienot komentāru

Ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm var iegūt kvalitatīvu liellopa gaļu

Zemnieku saimniecībā  „Bētas” Kuldīgas novada Vārmes pagastā 16. jūnijā notika LLKC Zālēdāju projekta fermu diena – seminārs par gaļas liellopu audzēšanu ar bioloģiskām metodēm. Šajā saimniecībā norit demonstrējums „Dažādu šķirņu zīdītājgovju teļu augšanas rādītāju salīdzinājums gaļas liellopu saimniecībā”, tādēļ par aktuāliem jautājumiem, kā iegūt labāku dzīvmasas pieaugumu ar bioloģiskām metodēm audzētiem nobarojamajiem gaļas liellopiem, tika iepazīstināti konsultanti, gaļas liellopu audzētāji, LLU mācībspēki, ZM ierēdņi un studenti.

Semināra sākumā LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa dalībniekus iepazīstināja ar situāciju Latvijas gaļas lopkopības sektorā un norādīja, ka zīdītājgovju skaits turpina strauji palielināties – no 2008. gada 12 650 tūkstošiem līdz 2015. gada sākumā 34 200 tūkstošiem, kas norāda, ka šajā laika periodā zīdītājgovju skaits Latvijā ir palielinājies pat līdz trīs reizēm. Klātesošajiem pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar demonstrējuma tīklā iekļauto gaļas liellopu saimniecību pašizmaksas rādītājiem. Gaļas liellopu pašizmaksas rādītāji ir augsti, kas norāda, ka nepieciešama nozares pārstrukturizācija, lai ražošanas efektivitāte šajā sektorā būtu augstāka nekā patlaban.

Inga Muižniece, LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja lopkopības konsultante, semināra dalībniekus iepazīstināja ar demonstrējuma gaitu z/s „Bētas”.

Demonstrējuma varianti:

1. variants – BA tīršķirnes teļi;

2. variants – SI tīršķirnes teļi;

3. variants – HE tīršķirnes teļi;

Augšanas intensitātes novērtēšanai: no dzimšanas līdz atšķiršanai gan telītēm, gan bullīšiem, no atšķiršanas līdz 1 gada vecumam nobarojamiem buļļiem, no 1 gada vecuma 3. variants – krustojumu teļi

Augšanas intensitātes novērtēšanai – 2014. gada martā, aprīlī dzimušie teļi.

Rādītāji augšanas intensitātes novērtēšanai: dzīvmasa, absolūtais dzīvmasas pieaugums.

Teļu dzīvmasa, tos atšķirot raksturo: zīdītājgovs pienīgumu un govs attieksmi pret teliņu, arī govs vecumu.

Jaunlopu dzīvmasas pieauguma intensitāti 1 gada vecumā raksturo: ātraudzība un barības izmantošanas efektivitāte.

Tā kā demonstrējums vēl turpinās, Inga norādīja, ka tendences sāk iezīmēties, un patlaban šajā saimniecībā, kur gaļas buļļus nobaro ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, labāku pieaugumu parāda krustojumu grupas buļļi.

Seminārā kā lektors piedalījās Ēriks Meili, Šveices Bioloģiskās lauksaimniecības izpētes institūta vecākais konsultants bioloģiskajā lopkopībā, un klātesošos iepazīstināja ar Šveicē ierasto bioloģisko liellopu audzēšanu gan novietnēs ziemā, ganībās vasaras periodā, kā arī stāstīja par rupjās lopbarības sagatavošanu ziemošanas periodam. Lai gūtu labus rezultātus, ļoti liela nozīme tiek pievērsta rupjās lopbarības kvalitātei un dzīvnieku labturībai (gaisa kvalitātei, vietai pie barības galda, dzeramā ūdens kvalitātei un pakaišu pietiekamam nodrošinājumam).

E. Meili pastāstīja, ka Šveicē, lai iegūtu augstvērtīgu liellopu gaļu, dzīvniekus nobaro ganībās, ar nosacījumu, ka bullīšus pēc piedzimšanas pirmajā dzīves dienā izkastrē. Ieguvums no šādas rīcības ir: abu dzimumu īpatņi var ganīties līdzās, nav jābaidās par nekontrolētu dzīvnieku vairošanos, bullēni ir mierīgi, tie neapdraud citus dzīvniekus un dzīvnieku kopējus.

Šveices eksperts E. Meili pauda Alpu reģiona liellopu audzētāju pieredzi ekstensīva tipa gaļas liellopu saimniecībās, no kurām iegūst ļoti kvalitatīvus gaļas liellopus:

• Ļoti laba ganību zāle (8–12 cm) ar augstu proteīna saturu;
• Terminālu gaļas liellopu šķirņu izveide;
• Dzīvnieku veselība;
• Eksterjera vērtējums pirms dzīvnieka nodošanas uz kautuvi.

Lektors akcentēja, ka, izvēloties gaļas liellopu šķirni, ir jāzina attiecīgās dzīvnieku šķirnes turēšanas un ēdināšanas īpatnības, atšķirības starp kontinentālajām šķirnēm un gaļas liellopu šķirņu krustojumu dzīvnieku vajadzībām. Pie kontinentālajām gaļas liellopu šķirnēm lektors pieskaita: Šarolē, Limuzīnas, Beļģu zilo un Blondo akvitāņu gaļas šķirņu liellopus. Šo šķirņu dzīvnieki Šveicē tiek turēti novietnēs un baroti ar labas kvalitātes skābbarību, graudiem un proteīna barības līdzekļiem – šo šķirņu gaļas liellopi paredzēti intensīvajām gaļas liellopu audzēšanas saimniecībām.

Ekstensīvas saimniekošanas princips būtu jābalsta šādam saimniekošanas modelim:

• Izveido krustojumu F₁ – piena šķirnes govi krusto ar intensīvās šķirnes vaislinieku, no kura ataudzē telīti;
• Izveido krustojumu F₂ – krustojuma F₁ telīti krusto ar intensīvās šķirnes vaislinieku. Iegūtos pēcnācējus nobaro gaļai.

Šis tad arī ir mērķtiecīgi veidots heterozes efekta rezultāts, kas dod lielāko dzīvmasas pieaugumu tieši nobarošanai paredzētajiem gaļas liellopiem.

E. Meili kungs aktualizēja gaļas liellopu liemeņu kvalitātes lielo nozīmi, ko pēc EUROP kategoriju standarta piešķir katram liellopa liemenim kautuvēs, un kur ļoti nozīmīgi un svarīgi ir iegūt kategorijas (EUR) ar atbilstošu tauku vērtējumu 5 punktu skalā (optimāli 2 vai 3 punkti), kas vistiešākā mērā ir saistīts ar samaksu par gaļu.

Semināra otrā daļā tika apskatīti z/s „Bētas” zīdītājgovju ganāmpulki un nobarojamo gaļas liellopu grupas novietnē, kurā katru mēnesi tiek svērti dzīvnieki, lai varētu noskaidrot, kuras grupas nobarojamie buļļi pie līdzīgiem turēšanas un kopšanas apstākļiem būs ātrāk nobaroti un gatavi, lai tos var realizēt.

Lektors Eriks Meili gaļas liellopu audzētājiem uzsvēra to, kā pareizāk veidot liellopu gaļas tirgu:

• Produkta pircējam ir jārada stāsts par veselīgi izaudzētu kvalitatīvu liellopu;
• Nepieciešams kooperēties un veidot savu tirdzniecības zīmolu, kuru tirgotāji un pircējs atpazīst un pieprasa;
• Jāatrod uzticams tirdzniecības partneris;
• Produktam jābūt ar nemainīgu kvalitāti;
• Nemitīgi potenciālajiem pircējiem jārāda, kā pareizi sagatavojama liellopu gaļa, cik tā ir veselīga un ka iegūtais produkts ir bioloģisks, vietējās izcelsmes, barots ar īpaši labu pļavu vai kultivēto ganību zāli.

Iztirzājot šo jautājumu, izvērtās ļoti plaša diskusija, un mūsu bioloģiskās liellopu gaļas ražotāji tādam solim, šķiet, ka vēl nav gatavi.

Atziņas:

1. Šāda veida semināriem Latvijā jāturpinās regulāri, dodot iespēju pulcēties saimniekiem, speciālistiem un zinātniekiem, kuri savstarpēji apmainās ar informāciju, zināšanām un pieredzi, lai gūtās atziņas varētu ieviest saimniekošanas praksē. Var teikt, ka šādi pasākumi pamazām kļūst par ikgadēju tradicionālu gaļas liellopu audzētāju tikšanos, kuras apmeklē arvien vairāk dažāda vecuma interesentu no visas Latvijas. Jāpiezīmē, ka šogad uz šo pasākumu ieradās daudz ģimeņu, arī kopā ar bērniem. Par to liels prieks, ka bērni jau no mazotnes tiek iesaistīti ģimenes biznesā, un tas parāda šīs nozares perspektīvas.
    
2. Saimniekam pirms saimniecības izveides ir skaidri jāzina:

• Veidojot gaļas liellopu saimniecību, jāapzinās darbības virziens –konvencionālā vai bioloģiskā saimniekošanas metode;
• Jāizvēlas saimniekošanas apstākļiem piemērotākā gaļas liellopu šķirne;
• Saimniekošanas veids ekstensīvs vai intensīvs;
• Atbilstoša infrastruktūras izveide, kur paredzēta dzīvnieku turēšana un barošana ziemas un vasaras periodā, barības uzglabāšanas vieta, mēslu krātuve, pievedceļi, dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas vietas.

     3. Dzīvnieku izvēle gaļas liellopu ganāmpulkam:

• Ekstensīvi nobarojot gaļas liellopus, izvēlas ekstensīvās gaļas liellopu šķirnes: Hailandes (HA), Galovejas (GA), Saleras (SL) un citas;
• Ekstensīvi nobarojot,  – gaļas liellopu krustojumus;
• Ganīšanai ganībās piemērotākās šķirnes ir: Simentāles (SI), Aberdinanguss (AB), Herefordas (HE);
• Intensīvi nobarojot, izvēlas kontinentālās gaļas liellopu šķirnes: Šarolē (ŠA), Limuzīnas (LI), Blondie akvitāņi (BA), Beļģijas zilā (BZ) un citas.

     4. Lai iegūtu dzīvmasas pieaugumu (700–1000 g diennaktī), nobarojamiem dzīvniekiem saimniecībās, kuras strādā ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm, svarīgi dzīvniekus nodrošināt ar kvalitatīvu zāles lopbarības bāzi, sākot ar ganībām, to ierīkošanas, līdz ganību sistēmu veidošanai, siena un skābbarības gatavošanai, uzglabāšanai un izēdināšanas organizācijai.

     5. Laba liellopu gaļas kvalitāte neveidojas tikai no sekmīgas dzīvnieka izaudzēšanas, to ietekmē arī dzīvnieku transportēšana uz kautuvi – transporta stress, kaušanas process un gaļas nogatavināšanas process.
   

     6. Nepieciešams popularizēt labas kvalitātes liellopu gaļu kā vērtīgu produktu.

     7. Latvijai nepieciešams sakārtot iekšējo gaļas tirgu. Viens no iespējamajiem potenciālo klientu piesaistes mehānismiem varētu būt veselīgas, dabīgos ganību apstākļos izaudzētas liellopu gaļas preču zīmes izveide un virzīšana tirgū. Šis brīdis varētu būt veiksmīgs šādam produktam arī no tā viedokļa, ka Latvijā atkal uzliesmojis Āfrikas cūku mēris un arvien vairāk cilvēku atsakās no cūkgaļas patēriņa.

     8. Pirms šāda produkta virzīšanas tirgū nepieciešams veikt pētījumus par dažādu šķirņu un krustojumu dzīvnieku piemērotību nobarošanai ganībās, lai uzņēmējam, kas ražos šāda veida produktu, būtu skaidrs, kādā virzienā strādāt, lai nodrošinātu patērētājam kvalitatīvu un garšīgu liellopu gaļu. Tāpat nepieciešami pētījumi, kas apliecinātu, ka kastrētu vēršu gaļa ir augstvērtīgāks un kvalitatīvāks produkts nekā buļļu gaļa.

     9. Veiksmīgas mārketinga politikas pamatā jābūt Latvijā veiktiem pētījumiem par ganībās nobarotu jaunlopu gaļas kvalitatīvajām īpašībām, lai patērētājam uzskatāmi pierādītu, kāpēc šo produktu vajadzētu izvēlēties.

    10. Nevaram pieņemt ārzemju pieredzi 1:1 par kvalitatīvas gaļas ražošanu. Mums nepieciešami savi, Latvijas apstākļos veikti, objektīvi pētījumi.

Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks prezentēti demonstrējuma noslēguma pasākumā LLKC. 

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja un

Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas eksperts veterinārmedicīnā

Foto: Dainis Arbidāns