Pievienot komentāru

Šopavasar vairākās neapkurināmās plēves siltumnīcās gurķiem sāka dzeltēt lapas. Cilvēki uztraucas un interesējas, – kā iespējams risināt šo problēmu. LLKC dārzkopības speciālisti saka, ka tā ir tipiska magnija trūkuma pazīme un skaidro, kā rīkoties šajā situācijā.

Siltumnīcās bija redzams, ka gurķiem lapas attīstās lēnāk kā parasti, tās ir relatīvi nelielas, lapu plātnes dzeltē, bet lapu dzīslas paliek zaļas. Dažkārt arī daļa no augļaizmetņiem nodzeltē un aiziet bojā. Tā ir tipiska magnija trūkuma pazīme (skat. attēlu). Kāds ir šīs problēmas iemesls? Šajā pavasarī maija vidējā gaisa temperatūra bija par 0,6 ^oC zemāka kā ilggadīgie vidējie gaisa temperatūras rādītāji. Ļoti aukstās naktis un pieticīgais siltums dienā radīja nelabvēlīgu temperatūras režīmu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu siltākajiem pavasariem. Tas neglābjami ietekmēja siltumu mīlošo gurķu attīstību. Tādos apstākļos, lai stiprinātu augu noturību pret zemām gaisa temperatūrām, papildus jādod kālija mēslojums, vienlaikus samazinot slāpekļa mēslojumu. Tradicionāli vairums audzētāju pēc stādīšanas, augiem labu gribot, dod slāpekli – visbiežāk kā kalcija nitrātu.

Gurķu augi pirmajās saulainajās un karstajās dienās izskatās nedaudz apvītuši, ko saimnieki cenšas kompensēt ar laistīšanu – rasināšanu. Vienlaikus augsts kālija saturs augsnes substrātā vai bagātīgs kālija mēslojums kavē gurķiem uzņemt magniju. Optimālai kālija un magnija attiecībai būtu jābūt 1:2. Abi šie elementi augsnē ir kustīgi un ātri izskalojās.

Turklāt optimālā augsnes reakcija gurķu audzēšanai ir pH_kcl 6,0–7,0, savukārt magnija un kalcija attiecībai būtu jābūt 1:6. Laistot Mg izskalojas, bet kalcijs augā praktiski nepārvietojas.

Profilaktiski, lai izvairītos no šādām situācijām un samazinātu pazeminātas temperatūras ietekmi neapkurināmās siltumnīcās, par 10–20% jāsamazina  mitruma saturs substrātā (laistīšana), vienlaikus paaugstinot barības devu koncentrāciju par 15–20%.

Mainoties laika apstākļiem un kļūstot siltākam, augsnes substrātā jānodrošina optimāls mitruma saturs, kurā barības elementu koncentrācija ir jāsamazina par 20%.

Vienmēr jācenšas sabalansēt augiem uzņemamās barības vielas atbilstoši vides apstākļiem – siltumu, kas nepieciešams auga attīstībai, kā arī ar mitruma nodrošinājumu.

Tiešie problēmas risinājumi var būt sekojoši. Vispirms – mēslojums „Omex Magnesium Plus”. Cits variants ir izmantot pamīšus tādus mēslojumus kā kālija nitrātu un magnija sulfātu. Mazāk efektīvi, bet izmantojami ir tie kompleksie mēslojumi, kuru sastāvā ir vismaz 2% magnija. Kā magnija avots var kalpot arī kālija magnēzijs (K₂O 30%, MgO 10%, 18% SO₄), taču hlora piemaisījumu dēļ tas segtās platības nav ieteicams.

Imants Missa un Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākie speciālisti dārzkopībā

Foto: Imants Missa