Pievienot komentāru

Sasalšanas temperatūra ir svarīgs rādītājs, kas atļauj noteikt to, vai pienam nav pievienots ūdens. Sasalšanas temperatūru nosaka pienā izšķīdušo vielu (piena cukurs, minerālvielas) koncentrācija.

Šis parametrs ir ļoti stabils. Nokļūstot pienā ūdenim, samazinās pienā izšķīdušo vielu koncentrācija un piena sasalšanas temperatūra paaugstinās. Vidēji 1% pievienota ūdens paaugstina piena sasalšanas temperatūru par 0,005 °C.

Piena sasalšanas temperatūru nosaka ar krioskopiem. Noteikšanai izmanto augstas precizitātes elektroniskos termometrus, kas nosaka parauga temperatūru, kontrolē atdzesēšanas pakāpi un nosaka parauga sasalšanas punktu. Krioskopi ļauj nomērīt piena sasalšanas temperatūru ar precizitāti līdz 0,002 °C.

Standarta temperatūra, kādu nosaka likumdošana, dažādās valstīs ir robežās starp mīnus 0,515 °C un 0,540 °C, Latvijā – mīnus 0,520 °C. Jo zemāka standarta temperatūra, jo augstākas prasības tiek izvirzītas piena kvalitātei. Vienas analīzes veikšanai nepieciešamais parauga tilpums ir 2 ml.

Kā izrēķināt ūdens procentus pienā pēc sasalšanas punkta rādītājiem?
Piemērs:
Pēc rezultāta piena sasalšanas punkts -0,480
Standarta piena sasalšanas punkts -0,520
-0,520 – 100% piena
-0,480 – X% piena

Ūdens pienā = 100% - 92% = 8%

Sasalšanas punkts uzrāda ūdens klātbūtni pienā. Visā pasaulē šo rādītāju izmanto, lai noteiktu, vai piens ir nonācis saskarē ar ūdeni. Ne jau vienmēr zemnieks speciāli pienam lej klāt ūdeni. Vairāk šo rādītāju izmanto, lai pārbaudītu savu ražošanas līniju – slaukšanas iekārtu, jo bieži vien ūdens pie piena nonāk vietās, kuras mēs ar savu aci neredzam. Ūdens pienā var nonākt, ja plaisas ir slaukšanas aparāta „pupos”, ja tā saucamie zaķi, kas iztīra piena vadu, ir veci, tad tie atstāj kabatiņas, kurās sakrājas ūdens, un tādējādi ūdens nonāk pienā. Arī dzesētājos vasarā, ja tie ir liela tilpuma un tajos ir ieliets maz piena, tas strauji dzesējas, un uz dzesētāja vāka veidojas kondensāts, kas nonāk atpakaļ pienā. To zemnieks nedara speciāli, bet tās ir lietas, ko vajadzētu pārbaudīt, ja pēkšņi tiek konstatēts, ka pienā ir ūdens.

Ja pēc slaukšanas notiek visu sistēmu skalošana, tad nereti, lai neizlietu pēdējo pienu, zemnieks caur slaukšana sistēmu izdzen ūdeni un gaida, kamēr ūdens parādās, un tikai tad slēdz pienu nost no dzesētāja. Jā, šķiet, ka tas ir neliels ūdens daudzums, kas tādējādi nonāk pienā, bet jau tas piena kvalitātes rādītāju – sasalšanas punktu – var ietekmēt. Sasalšanas punktam jābūt 0,520 °C. Kad novirze kļūst lielāka, sasalšanas punkts ir -0,530 līdz -0,540 °C – tas ir labs rādītājs, bet, ja tas samazinās un ir -0,516 līdz -0,616 °C, tad jau jāsāk domāt. Ja sasniegts -0,480 °C, tas nozīmē, ka pienā būs ūdens.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja