Pievienot komentāru

Tagad var sākt vai arī turpināt retināt un veidot augļu koku (izņemot ķiršus) un krūmu vainagus, izgriezt nokaltušos, bojātos un liekos zarus. Šajā laikā veicot zaru griešanu, izzāģēšanu un īsināšanu, tiks veicināta augšana un jaunu zaru veidošanās. Ja augšana, vainaga sabiezināšanās nav nepieciešama, tad šos darbus var atlikt uz vēlāku laiku, kad netiks provocēta augšana.

Vainaga veidošanas uzdevumi ir: nodrošināt gaismas piekļūšanu visām vainaga daļām, augšanas un ražošanas līdzsvara nodrošināšana un auga atjaunošanās. Nevajag uzskatīt, ka koki ir jāveido tikai pavasarī, – to var darīt faktiski visu gadu, ņemot vērā to, ko cenšas ar šo darbību panākt. Pavasarī galvenā ir augšanas veicināšana, atjaunošana. Vēlāk, vasarā, svarīgākā ir retināšana, lieko zaru izgriešana.

Vainaga veidošana agri pavasarī veicina augšanu. Šajā laikā jāveido vainagi novecojušiem kokiem bez pieauguma, lai veicinātu jauno vasu veidošanos. Jāatjauno novecojušie klājzari (vecāki par pieciem gadiem). Uz klājzariem veidojas ziedpumpuri un augļzariņi. Spēcīgi augoši koki agri pavasarī jāapgriež pēc iespējas mazāk.

Veidošana vēlu pavasarī vai vasarā samazina koka augšanu, tāpēc šajā laikā var veidot jaunus un pārāk spēcīgi augošus kokus, kā arī samazināt to augstumu. Šajā laikā ne pārāk veciem kokiem galotnē ir izveidojušās „cepures”, ko vieglāk likvidēt, aizvācot liekos zarus.

Jāatceras, ka labāk mēreni izgriezt zarus katru gadu, jo daudz izgriežot augs centīsies pastiprināti veidot jaunus dzinumus vietā. Pēc augļu koku un krūmu apgriešanas slimos zarus vēlams sadedzināt. Optimāli būtu pavasarī pēc apgriešanas augļu kokus apsmidzināt ar varu saturošiem fungicīdiem, piemēram, ar „Bordo” maisījumu vai „Čempionu–50”.

Vēlams savākt un utilizēt (piemēram, kompostēt) vai citādi veicināt pērno lapu ātrāku sadalīšanos. Likvidējami, ja vēl ir atrodami, mumificējušies augļi, kas ar būt slimību perēkļi. Ja tie vēl atrodas koku vainagā, tad griežami ar visu augļzaru. Uzirdina un mulčē apdobes, – jaunos dārzos tās būtu jāuztur brīvas no apauguma no 1 līdz pat 2 metru platā joslā, lai augošā zāle un nezāles nekonkurētu ar augu barības un mitruma ziņā.

Darbi ražojošu ogulāju dārzā

Krūmogulājiem izgriež visus nevajadzīgos zarus – aizlūzušos, nokaltušos, ļoti tievos, nīkulīgos, slimību un kaitēkļu bojātos, uz zemes guļošos. Tad izvērtē esošo zaru skaitu, to izvietojumu un nolemj, kuri no visvecākajiem zariem būtu jāizgriež un kuri no jaunākiem jāatstāj krūma atjaunošanai. Krūma centrālā daļa nedrīkst būt pārlieku noēnota un ar jauniem, tieviem dzinumiem sabiezināta. Labi veidotā krūmā ir jābūt dažāda vecuma spēcīgiem zariem un jauniem, kas tos aizstās.

Upeņu vai jāņogu krūmā vajadzētu atstāt 10–15 dzinumus, ērkšķogulājos – nedaudz vairāk (līdz pat 20 zariem). Aronijām, krūmcidonijām un sausseržiem pietiek ar 10 spēcīgiem dzinumiem. Ogulājiem liekos zarus izgriež līdz ar zemi, pēc iespējas tuvāk saknēm. Nav ieteicams atstāt garus celmiņus, jo to brūcēs vasarā var ieperināties slimības vai kaitēkļi.

Atsākoties augšanai, zemeņu stādījumos novāc vecās lapas. Izgriež stīgas, ja tādas palikušas no rudens. Uzirdina augsni, ja vien neaudzē tehnoloģijā, kur tiek izmantots dobes sintētisks segums. Agrākai ražai un, lai pasargātu no salnām, zemenes var pārsegt ar agrotīklu vai citu segumu.

Mēslošana ražojošos stādījumos

Augļu koku mēslošana ir atkarīga no tā, cik ielabota ir augsne, un no tās agroķīmiskajiem rādītājiem, kā arī no auga pērnā gada viengadīgo dzinumu pieauguma. Jauniem kokiem tas būtu optimāli līdz 50 cm, bet vecākiem, ražojošiem kokiem – 20 līdz 30 cm.

Agri pavasarī kokus un krūmus mēslo ar slāpekļa mēslojumu, vēlāk – maijā un jūnija vidū – pēc vajadzības var dot komplekso mēslojumu. Vieglās augsnēs pusi no slāpekļa mēslojuma iestrādā agri pavasarī, bet otru pusi – ziedēšanas sākumā. Ja nepieciešams tikai kālija vai slāpekļa mēslojums, to izkaisa auga sakņu tuvumā.

Nepieciešamā slāpekļa deva tiek noteikta pēc viengadīgo dzinumu pieauguma, ražas lieluma un organiskās vielas daudzuma. Visbiežāk slāpekli lieto 40–120 kg/ha (4–12 g/m²), rēķinot tīrvielā uz apdobes platību.

Aptuvenā kālija mēslojuma deva ir 100–120 kg/ha (10–12 g/m²), bet aptuvenā fosfora deva ir 90 kg/ha. Fosfora mēslojumu iestrādā 30–40 cm attālumā no rindas centra 7–10 cm dziļi. Tā kā fosfora mēslojums iedarbojas lēni, to labāk iestrādāt rudenī.

Imants Missa,

LLKC Augkopības nodaļas konsultants dārzkopībā