Pievienot komentāru

 LLKC dārzkopības eksperts Māris Narvils aizvadītā gada augusta sākumā iestādījis un šī gada 20.februārī novācis jauno kartupeļu ražu. Vairāk par šo eksperimentu stāsta pats Māris Narvils.

Uzdrīkstēties uzrunāt visus mani pamudināja raksts „Dienas Biznesa” 26. februāra numurā par Latvijā agrāko zemeņu ražu.

Kāpēc būtu jāgūst garšas baudījums no jaunās kartupeļu ražas, kas nākusi no Dienvideiropas, vai ap šo laiku – no Ziemeļāfrikas, ja varu baudīt tepat, Latvijas lauku zemē, paša izaudzētus šķirnes ‘Laura’ kartupeļu bumbuļus!

Tiesa gan, ideja noteikti nav jauna. 2014. gada augusta sākumā, kad ļoti ātrā tempā nojauktās siltumnīcas zemē iestādīju kartupeļu bumbuļus, uzsākot šo eksperimentu un uzrakstīju par to medijos, dabūju dzirdēt ne vienu vien vīpsnājošu piezīmi. Tomēr dzinulis nepadoties bija iekšējā apziņa un vēlme pierādīt, ka arī dārzkopībā dažkārt ir vērts izaicināt pastāvošās robežas un pamēģināt tās pārvietot vai noārdīt. Tādēļ bija prieks par katru sadīgušo bumbuli, katru zaļo lakstu, kas lepni slējās augšup, spītējot rudens tuvumam.

Kāpēc šķirne ‘Laura’? Tāpēc, ka pats esmu tās patērētājs un piekritējs, kā arī tāpēc, ka bija no pavasara palikuši „labi” sēklas bumbuļi.  Lielākā daļa cilvēku, ar kuriem dalījos par savu ideju, vienkārši smaidīja vai līdzjūtīgi pašūpoja galvu, ar zemtekstu, ko tu te esi sadomājies, tas taču nav reāli. Šajā gadījumā pat tas augstākais, tur augšā, deva savu labvēlību un maigu ziemu, labvēlīgu šim eksperimentam, kas lielā mērā atviegloja manas pūles, kartupeļu stādījumu sagatavojot ziemai.  Pirms tam jau biju pārbaudījis, ka izaudzis jau kaut kas tomēr ir, gan tikai no viena cera viens bumbulis. Papildu raizes radīja lielais nokrišņu daudzums rudenī, jo izskatījās, ka bumbulis burtiski ir cīnījies pēc gaisa slapjajā augsnē.

Tā nu ar ticību un zināmām bažām pagāja rudens, pienāca nosacītā ziema un atlika gaidīt. Dažas dienas ar salu –15^oC tomēr nekādu postu, kā vēlāk izrādīsies, tās nebija padarījušas. Pienāca 20. februāra sestdiena, kad atkal ierados savā lauku īpašumā. Lieliskais, pavasarīgais laiks mudināja, ņemt rokās dakšu un ķerties pie salmu noņemšanas, jo beidzot taču vajadzēja saprast, kas ir sanācis.

Salmi izrādījās tik ļoti piemirkuši ar ūdeni, ka šķita, ar bumbuļiem nekas labs nebūs sanācis. Kad rokās paņēmu kartupeļu rokamo ķeksi un ķēros pie pirmā cera izrakšanas, sirds varēja atviegloti uzelpot - IR IZDEVIES! Pirmie ‘Lauras’, spilgtās krāsas bumbuļi izvēlās no augsnes salīdzinoši veselīgi.

Jau tās pašas dienas vakarā bumbuļi, lieliski pagatavoti, gaidīja vakariņās. Garšas kārpiņām bija laiks gavilēt, lieliski augsnē saglabājušies kartupeļu bumbuļi deva to īsto, neatkārtojamo „jauno kartupeļu” garšu. Tās un vēl vienas neaizmirstamas vakariņas no sešiem kartupeļu ceriem sanāca trīs pieaugušiem cilvēkiem.

Noslēgumā nelielai provokācijai fakts, ka pagājušajā, 2014. gadā, Zviedrijā jaunie kartupeļi maksāja 75 eiro/kg. Cik par neatkārtojamo „jauno kartupeļu” garšas kilogramu  būtu ar mieru dot jūs? 

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā