Pievienot komentāru

Aizvadītajā gadā vidēji par 2% salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies vidējais tehnisko pakalpojumu cenu līmenis, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā par 2014. gadu.

LLKC ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila: „Cenu līmeņa samazināšanos, iespējams, var skaidrot ar valūtas maiņu no latiem uz eiro, – konvertējot cenas, pakalpojumu sniedzēji psiholoģisku apsvērumu dēļ izvēlējušies cenas „apaļot” uz leju.”

Cenas visvairāk samazinājušās aršanas, dziļirdināšanas, augsnes apstrādes ar kombinēto agregātu, zāles pļaušanas, ganību appļaušanas, siena presēšanas rituļos, zāles smalcināšanas ar pašgājējsmalcinātāju, savācējpiekabes, graudaugu kulšanas, salmu smalcināšanas, graudu malšanas, graudu kodināšanas un šķeldošanas pakalpojumiem.

Savukārt vispamanāmāk cenas palielinājušās pievelšanas, sējumu ecēšanas, grāvmalu un ceļmalu appļaušanas un traktoru nomas pakalpojumiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn atsevišķu mazāk pieprasītu tehnikas pakalpojumu, tādu kā pievelšana, pašgājējsmalcinātāja un savācējpiekabes izmantošana, cenu datu bāze nav tik plaša, un cenu svārstību amplitūda ir lielāka, tādēļ vērojamas krasākas šo tehnikas pakalpojumu cenu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rezultātiem.

LLKC novadu lauku attīstības speciālisti, kuri piedalījās tehnisko pakalpojumu cenu apkopošanā, atzīst, ka cenu bieži vien ietekmē pakalpojumu sniedzēju mazais skaits un konkurences trūkums. Cena par pakalpojumiem mēdz būt atkarīga arī no tā, vai tiek apstrādāta liela platība vai maza (sevišķi izteikti tas ir kartupeļu audzēšanā).

Apkopojot datus reģionos, LLKC secina, ka cenas tajos būtiski neatšķiras. Vidēji tehnikas pakalpojumu cenas visaugstākās ir Zemgales reģionā, ko, iespējams, var skaidrot ar to, ka Zemgalē ir vismaksātspējīgākie lauksaimnieki. Turklāt lielākā daļa saimnieku ir nodrošinājušies ar nepieciešamo tehniku un nav ieinteresēti pakalpojumus ne pirkt, ne pārdot.

Cenu atšķirības reģionos lielā mērā ietekmē saimniekošanas specializācija tajos, kā arī lielāks pieprasījums pēc atsevišķiem pakalpojumiem. Piemēram, kartupeļu novākšana ar kombainu ievērojami dārgāka ir Latgalē, zāles smalcināšana – Kurzemē, dziļirdināšana – Vidzemē, frēzēšana – Rīgas reģionā.

Lauku attīstības speciālisti uzsver, ka daudzos novados nav specializēti pakalpojumu sniedzēji, un šis tirgus valstī ir ļoti neliels. Tehnikas pakalpojumus lielākoties sniedz saimnieki, kuri paši nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un pakalpojumus sniedz laikā, kad saimniecības darbi ir izdarīti, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi.

Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2014. gadu ir pieejams LLKC mājaslapā www.llkc.lv, kur atrodami arī tehnisko pakalpojumu cenu apkopojumi par iepriekšējiem gadiem.

UZZIŅAI: Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības speciālistu iesūtīto informāciju par 56 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos – šķīvošanu, organisko un minerālmēslu izkliedēšanu, aršanu, kultivēšanu, dziļirdināšanu, frēzēšanu, šļūkšanu, graudaugu sēšanu, pievelšanu, kombinēto augsnes apstrādi, sējumu ecēšanu, kartupeļu stādīšanu un vagošanu, smidzināšanu, zāles pļauju, ganību appļaušana, grāvju un ceļmalu appļaušana, zāles vālošanu, presēšanu ķīpās un rituļos, savācējpiekabes izmantošanu, graudaugu kulšanu, salmu un zāles smalcināšanu, kartupeļu lakstu pļaušanu, kartupeļu kratīšanu un novākšanu ar kombainu, graudu kaltēšanu, tīrīšanu, malšanu, kodināšanu, sniega šķūrēšanu, šķeldošanu, kā arī dažādu jaudu traktoru nomu un kravas automobiļa izmantošanu.

Apkopotie dati neatspoguļo Latvijas vidējos rādītājus un izmantojami tikai informatīvos nolūkos.

Liene Kalniņa,

LLKC ekonomikas konsultante