Pievienot komentāru

No 21. līdz 23. martam Jūrmalā notika LLKC sadarbībā ar LBLA BERAS Implementation projekta ietvaros organizētā starptautiskā konference Mārketings un investīcijas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tajā piedalījās vairāk nekā 150 speciālistu un interesentu no Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Latvijas. Darbs risinājās gan tikai speciālistiem paredzētās diskusijās un pieredzes apmaiņas pasākumos, gan otrajā dienā – publiski pieejamā konferences daļā, kurā uzstājās gandrīz visu minēto valstu pārstāvji.

Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā un BERAS projekts
Konferenci atklāja LLKC valdes loceklis Kaspars Žūriņš un uzstājās ar prezentāciju par situāciju Latvijas bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī īsumā pastāstīja par ES Baltijas Jūras reģiona programmas 2007.-2013. gadam projektu BERAS Implementation, kura ietvaros valstīs ap Baltijas jūru tiek veicināta dabai saudzīga saimniekošana.

Kaspars Žūriņš

Latvijā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes 9% ir bioloģiski sertificētas platības un 3,5% no lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem ieguvuši bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Augkopībā bioloģiskajās saimniecībās visvairāk audzē ilggadīgos zālājus, zālājus un graudaugus, tauriņziežus, kartupeļus un dārzeņus uz lauka, bet lopkopībā – putnus, aitas, govis, cūkas un bites. Kopš 2004. gada strauji palielinājies bioloģisko saimniecību skaits un, neskatoties uz to, ka pēdējo divu gadu laikā vairākas no tām pārtraukušas savu darbību, patlaban Latvijā kopā ir 3,5 tūkstoši bioloģisko saimniecību un no tām 42% gadījumu tiek apsaimniekotas platības no 21 līdz 100 hektāriem. Pieaug vidējais saimniecību lielums: ja 2010. gadā tas bija 46 ha, pagājušogad – 50 ha.

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 143 bioloģiskās produkcijas pārstrādes uzņēmumi, no kuriem līderpozīcijās ir medus fasēšana – 21%, tālāk seko piens, kartupeļi, gaļa graudaugi un dārzeņi. Manāma pozitīva tendence šādu uzņēmumu skaitam augt, turklāt tiek ieviesti arī inovatīvi produkti – dažādas sukādes, ziedputekšņi medū u. c. Taču tikai 5% no visas bioloģiski ražotās lauksaimniecības produkcijas tiek fasēti un marķēti, tāpēc uzņēmējiem ir ļoti daudz iespēju iesaistīties šajā sektorā.

No bioloģiskās produkcijas eksportēti tiek graudaugi, kartupeļu ciete un lopi. Galvenie pārdošanas kanāli tepat Latvijā ir: specializētie tirdziņi, specializētie veikali, „ceļmalas” stendi, piegādes skolām un bērnudārziem, tiešās pirkšanas grupas, kā arī pēdējā laikā – lielveikalu tīkli.

BERAS projekta aktivitātes, rūpējoties par Baltijas jūru saudzējošu saimniekošanu, risinās divos posmos. No 2003. līdz 2006. gadam par galveno uzdevumu tika izvirzīta pakāpeniska konvencionālo saimniecību pārveidošana par bioloģiskajām. Bet no 2010. līdz 2013. gadam – paplašināt bioloģisko saimniecību skaitu un šādi saražotās produkcijas apjomu. Tas nepieciešams, jo, intensificējot konvencionālo lauksaimniecisko ražošanu, palielinās tās radītais piesārņojums, un projekta ietvaros paredzēts veicināt ekoloģiski sabalansētas lauksaimniecības prakses ieviešanu, kad netiek iegādāta papildus barība dzīvniekiem, minerālmēsli un pesticīdi. Bioloģisko lauksaimniecību nepieciešams veicināt arī tāpēc, ka aug šādi ražotu produktu popularitāte un pieprasījums pēc tiem. Tāpēc ļoti būtiski ir veicināt izmaiņas likumdošanā, kas darbotos pēc principa „vairāk maksā tas, kurš vairāk piesārņo”. LLKC kā BERAS projekta koordinators Latvijā kalpo kā platforma sarunai starp visiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas ķēdes posmiem. Organizējot seminārus, apmācības, kā arī iekārtojot demonstrējumus saimniecībās un praktiski palīdzot konvencionālajām saimniecībām pārveidoties par bioloģiski sertificētām.

Bioloģiski sertificētu produktu tirgus
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Kvalitātes un vides aizsardzības nodaļas vadītāja, Dr.oec. Ligita Melece stāstīja par pārtikas sistēmām, kurās cieši saistīta ražošana, pārstrādāšana, mārketings, pārdošana un arī pārpalikumu pārstrāde. Vietējā bioloģiskā pārtika ietilpst alternatīvajā pārtikas sistēmā. Ja globālā ir balstīta tikai uz ekonomiku, lokālajā bieži vien izšķirošs ir arī emocionālais faktors, ekstensīva saimniekošana tiek vērtēta augstāk par intensīvu un mazais ražotājs cienītāks par lielražotāju. Tāpēc patērētājs par bioloģisko pārtiku ir gatavs maksāt vairāk, kas ļauj arī ražot un pelnīt šādas produkcijas audzētājiem un pārdevējiem. Pašpietiekama vietējās pārtikas ražošana ne tikai ļauj rūpēties par vides saudzēšanu, bet faktiski saistīta ar valsts neatkarību un drošību.

Ligita Melece

Pasaulē jau daudzus gadus ir zināms jēdziens „pārtikas jūdzes”, un tiek rēķināts, cik lielā attālumā piegādāta pārtika uzskatāma par vietējo, kas nozīmē, ka tās transportēšanai tiek tērēts mazāk degvielas, iepakojamo materiālu, saldēšanas iekārtu, cilvēkresursu u. c. Eiropā šis attālums ir 50 km. Lai pievērstu pircēju uzmanību šādai pārtikai un mudinātu to pirkt, daudzās valstīs izveidoti speciāli logotipi, ar kuru tā tiek marķēta. Aktīvāk nekā pie mums darbojas arī zemnieku tirgi, kur tiek izcelta arī tā saucamā „īpašā pārtika” – mikrouzņēmumu saražotā. Latvijā nepieciešams panākt to, lai mazajam ražotājam netiktu uzspiestas vispārpieņemtās higiēnas normas un ražošanas infrastruktūras prasības. Vienlaikus jācīnās pret zemes izpārdošanu ārzemniekiem, lai vietējais ražotājs nepaliktu bez iespējas saimniekot. Savukārt dažādos pārtikas produktu iepirkumos vajadzētu dot priekšroku vietējiem ražojumiem, tajā skaitā bioloģiskajai pārtikai. Lai atbalstītu mazos ražotājus, kas ļoti bieži ir arī bioloģiskās pārtikas ražotāji un pārstrādātāji, nepieciešams veidot sabiedrisku organizāciju, kas spētu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām un tās aizstāvēt.

Ludolfs Maltcans no Vācijas iepazīstināja ar savu pieredzi, kā reklamēt un izplatīt bioloģiski sertificētās saimniecībās ražotus produktus. Viņš 65 km attālumā no Berlīnes izveidojis Brodovinas ekociematu, kur saimnieko 1200 hektāru lielā aramzemes platībā, audzējot gan lopus un putnus (400 slaucamas govis, 200 jaunlopi, 400 vistas), gan graudaugus un dārzeņus. Saimniecība ir liela, un šobrīd tikai 20% no produkcijas ražo pēc bioloģiskām metodēm, aptuveni puse no tiem ir dārzeņi, otra puse – piens, sviests, siers, olas. Dārzeņi vien ir vairāk nekā 20 šķirnes, un to audzēšanai tiek izmantotas arī siltumnīcas.

Pirms 15 gadiem saimniecībā tika attīstīta produktu pārstrāde, kā arī tika izveidots savs zīmols, lai piegādātu pienu un tā produktus Berlīnes veikaliem. Tas attaisnojās, un pagājušogad tika veikti modernizācijas pasākumi, lai palielinātu produktu fasēšanas apjomu. Saimniecība iesaistījusies arī „pārtikas grozu” komplektēšanā apkārtnes iedzīvotājiem. Taču pati tā ražo tikai 50 no kopā piedāvātajiem 1200 produktiem, tāpēc nepieciešamais tiek iepirkts arī citās apkārtnes saimniecībās.

Ludolfs Maltcans

Ludolfs Maltcans uzsver, ka ļoti nozīmīgi ir tas, lai bioloģiskā pārtika un iespēja to iegādāties tiktu plaši popularizēta. Brodovinas ekociematam izveidota sava interneta mājaslapa, bet ar to nepietiek, tāpēc tiek ievietota reklāma presē, vietējā televīzijā un radio. Bet vasarā interesentiem tiek piedāvāta iespēja atbraukt uz saimniecību un apskatīties, kā tur notiek lauksaimniecības produktu ražošana. Gadā saimniecību apmeklē apmēram 50 tūkstoši cilvēku, novadītas 200 ekskursijas skolēniem un studentiem.

Saimniecība iesaistījusies arī dabas aizsardzības projektos, piemēram, kas saistīti ar putnu aizsardzību. Aptuveni 8-9 nedēļas, kamēr izaug jaunie putnēni, netiek pļautas pļavas, kuras putni izvēlējušies ligzdošanai. Par šādām aktivitātēm savukārt Brodovina informē savas produkcijas pircējus, nodrukājot informāciju uz piena pakām un citiem iepakojumiem.

Bet jūnija beigās katru gadu notiek Brodovinas ekociemata festivāls, kurā piedalās ap 5-8 tūkstoši interesentu. Tiek degustēta produkcija, darbojas tirdziņš, skan mūzika, cilvēki var atpūsties jaukā atmosfērā. Bet visinteresantākais ir tas, ka saimniecība sadarbojas ar pazīstamu pavāru, ar kuru bērni var kopā gatavot veselīgu ēdienu, kā arī ar kādu Berlīnes teātri, kurā ir izglītojošas programmas bērniem.

Reizi gadā tiek rīkots pasākums, kurā var tikties un apspriest aktualitātes paši zemnieki un bioloģisko produktu ražotāji, jo sadarbība ir nepieciešama – gan savā starpā, gan arī ar vairumtirgotājiem, neskatoties uz to, ka Brodovinas ekociemats izveidojis savu preču piegādes tīklu, kas no pulksten diviem no rīta sāk svaigu produktu piegādi, tajā skaitā Vācijā populārās piena pudeles pie nama durvīm, - 1500 ģimenēm, bērnudārzam, skolām, kafejnīcām. Iegādāti septiņi autofurgoni. Saimniecībā pastāvīgi strādā 80 cilvēki, bet sezonas laikā tiek nodarbināti vēl 20, tāpēc šajā nelielajā ciematā bezdarbs nepārsniedz 5%, jo saimniecība ir lielākais darba devējs.

Reklāmas un komunikāciju aģentūras Airport projektu direktore Lolita Zujeva klāstīja par aspektiem, kas, viņasprāt, būtu jāņem vērā, veicinot bioloģiski sertificētu produktu un to tirdzniecības vietu atpazīstamību. Firma 2004. gadā sākusi sadarbību ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, kad termins „bioloģiskais produkts” vēl nebija tik atpazīstams kā tagad un izveidoja zīmolu Latvijas ekoprodukts. Lai sāktu vērienīgu popularizēšanas kampaņu, bija arī pārāk mazs sortiments un ierobežota pieejamība. Taču patērētājs šādam piedāvājumam jau bija gatavs un tagad kļuvis vēl atsaucīgās, jo arvien populārāks kļūst uzskats, ka bioloģiski ražota pārtika labvēlīgi ietekmē organismu, bet lokālo produktu iegāde veicina mūsu ekonomikas attīstību. Vietējo bioloģisko produktu popularizēšanā liela nozīme ir tieši personīgam kontaktam ar ražotāju, kas pats arī tirgo preci. Tāpēc par vienu no efektīvākajiem gan pārdošanas, gan popularizēšanas pasākumiem uzskatāmi dažādi tirdziņi, un veidojas situācija, kad pats produkts sevi pārdod.

Lolita Zujeva

Pētījumi liecina, ka no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem aptuveni 70% ir gatavi maksāt dārgāk par bioloģiski audzētu vietējo pārtiku, diemžēl mīnuss ir tas, ka iedzīvotājiem ir minimāla informācija par to, kur un kādus produktus var iegādāties. Tāpēc zināmā mērā produktam arī pašam sevi jāturpina reklamēt, izvēloties potenciālajai mērķauditorijai piemērotu iepakojumu. Pasaulē jau vērojama tendence, ka uz agrāk ļoti askētiskajiem iepakojumiem parādās zīmējumi bērniem, košas krāsas. Viens no interesantākajiem ir eksperiments iepakojumā iestrādāt augu sēklas, lai pēc tam, to iestrādājot zemē, izaugtu zāle vai puķes. Taču Anglijā īpaši aktīvi tiek popularizēts cits variants – iztikt vispār bez iepakojuma. Pircēji tiek aicināti pēc bioloģiskajām pārtikas precēm ierasties ar saviem traukiem u. c.

Šobrīd bioloģisko produktu reklamēšanā neaizstājamu lomu spēlē sociālie tīkli, kuros gan saimnieki, gan pircēji var sev atrast domubiedrus, dalīties pieredzē, piedāvāt produktus, kā arī veidot interešu grupas, jo cilvēkiem ir vēlme socializēties, apmeklējot tirdziņus, vai apvienoties interesē par garšīgu un veselīgu pārtiku. Savukārt ražotājiem ļoti nepieciešams arī pašiem šādus pasākumus veicināt, jo ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite ar pircēju.

Lauksaimniece  no Tartu apkaimes Kaja Keskūla dalījās pieredzē par to, kā Igaunijā notiek bioloģisko produktu tirgošana interneta vietnē www.let.ee. Šis mēģinājums sākts 2006. gadā, apvienojoties septiņām zemnieku saimniecībām. Tagad jau izveidota plaša sistēma no sešām interneta vietnēm, kur iespējams produktus pasūtīt, uzzināt piegādes iespējas, apmaksāt rēķinus, iepazīties ar jaunumiem. Kopš pagājušā gada darbojas interneta veikala jaunā versija, kas sniedz plašas iespējas pircējiem. Patlaban tajā reģistrējušās vairāk nekā 3000 personas kā lietotāji, kā arī 30 uzņēmumi (bērnudārzi, skolas, veikaliņi) un 28 saimniecības. Populārākie pirktie bioloģiskie produkti ir: olas, siers, biezpiens, jogurts, dārzeņi, milti un gaļa.

Kaja Keskūla

Investīcijas saimniecībās un pārstrādē
Zviedrijas Fermeru federācijas konsultāciju biroja LRF Konsult lauksaimniecības uzņēmējdarbības speciāliste Helle Rēdere un piensaimnieks Jakobs Juriānse uzstājās ar prezentāciju Izaicinājumi un iespējas investīciju piesaistē, ieviešot saimniecībā ekoloģiski sabalansētu lauksaimniecības praksi.

Helle ir Jakoba lauksaimniecības konsultante, kura palīdz viņam izstrādāt projektus, lai saņemtu ES atbalstu viņa nomātās saimniecības attīstībai, kas atrodas 30 km attālumā no Ņūkopingas - Elghamarā. Dienestam LRF Konsult ir 220 biroji valstī, kuros kopā strādā vairāk nekā 5000 darbinieku, sniedzot konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumus, sastādot biznesa plānus u. c.

Helle Rēdere un Jakobs Juriānse

Projekta ietvaros paredzēts divu gadu pārejas posmā no konvencionālās uz bioloģisko saimniecību padarīt saimniekošanu vienlaikus arī produktīvu. Ja Zviedrijā zemnieks uzņemas risku, viņš saņem arī valsts atbalstu, tikai ražošanai jābūt bioloģiski sertificētai un piecu gadu garumā tā jāpakļauj paredzētajām prasībām. Elghamaras saimniecībā ir 160 ha aramzemes, 22 ha ganību, 72 slaucamas govis un 65 jaunlopi. Slaukšanai tiek izmantots robots, tiek iegūts vidēji 10 300 kg piena no govs gadā. Šobrīd puse no piena tiek ražots pēc bioloģiskām metodēm, taču augkopībā šogad jau pilnībā pāriets uz tām, un nākamā raža jau būs bioloģiskā. Sākot projektu, speciālisti izstrādāja augu sekas un mēslošanas plānus. Galvenokārt tiek sēti ziemas kvieši pārdošanai, lucerna, āboliņš un zāle – lopbarībai.

Pārejot uz bioloģisko saimniekošanu, govīm barībā olbaltuma saturs samazinājās par aptuveni 20%, jo tika pārtraukts lietot proteīna koncentrātus. Līdz ar to par 300 litriem samazinājās arī vidējais izslaukums, taču ienākumi palielinājās, jo šādu pienu var pārdot dārgāk. Zviedrijā cilvēki atbalsta ekoloģisko pārtiku, labprāt to iegādājas. Tiek popularizēts arī sekojošas problēmas izklāsts: ja nebūs valsts atbalsta zemniekiem un ja tos neatbalstīs iedzīvotāji, pērkot produkciju, zemnieki bankrotēs, lauku saimniecības likvidēsies, kas ar laiku mainīs un degradēs arī lauku ainavu.

AS Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Fatjanova stāstīja par pašreizējo piedāvājumu lauksaimniecības kreditēšanā, norādot, ka, neskatoties uz vislabvēlīgāko attieksmi, pašu zemnieku ieguldījumam jābūt 10-30%.

Ieva Fatjanova

Radomas (Polija) Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauksaimnieciskās ražošanas ekonomikas un vadīšanas nodaļas vadītājs Janušs Lesičs stāstīja par bioloģiski sertificētu produktu pārstrādi nelielos apjomos. Vispirms viņš raksturoja bioloģiskās lauksaimniecības situāciju valstī – Polijā ir 23 431 bioloģiskās saimniecības, kas ir 1,48% no kopējā skaita. Savukārt vidēji uz katrām 18 saimniecībām ir tikai viens pārstrādes uzņēmums. Lielākoties tiek ražoti augļi, dārzeņi, ogas, gaļa un lopbarība.

Janušs Lesičs

Diemžēl zemniekiem nav īpašas ietekmes, un visus noteikumus diktē lielveikali. Tāpēc Lauksaimniecības konsultāciju centrs sācis plašu apmācības sistēmu, pagājušajā gadā beigās izglītojot 2221 zemniekus un ražotājus, kā arī sākot izsniegt sertifikātus par iegūto izglītību bioloģiskās pārtikas ražošanā. Centrs, ieguldot vairāk nekā 200 000 eiro, iegādājies trīs nelielas pārstrādes iekārtas, kas noderētu bioloģiskās produkcijas ražošanā – graudu malšanai, sulu spiešanai un fasēšanai, gaļas pārstrādei. Zemniekiem un ražotājiem centrā ir iespēja iepazīties ar to darbību, lai izšķirtos par tādu iegādi un izmantošanu savās saimniecībās. Poļu speciālists uzsvēra, ka šādu iekārtu iegādē problēma nav pats finansējums, jo atbalstu 20-25% apjomā var saņemt no ES vai ņemt kredīti bankā. Lielākais šķērslis ir administratīvais slogs. Piemēram, minēto iekārtu iegādei dokumentāciju vajadzēja kārtot divus gadus, bet iegādei un uzstādīšanai bija vajadzīgi tikai divi mēneši.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes zinātnes prorektore Airi Vatemā informēja par kaimiņvalsts sistēmu bioloģiski sertificēto lauksaimnieku izglītošanā. Igaunijā ir 1431 bioloģiskā saimniecība, kas aizņem 134 tūkstošus hektāru jeb 14% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Viņa izteica nožēlu, ka universitātē nav izveidota bioloģiskās lauksaimniecības programma, kas sniegtu kompleksu apmācību, taču zemnieku izglītošana notiek intensīvi. Lielākoties tie ir īsie kursi vienas, divu dienu garumā, kas veltīti konkrētām tēmām.

Airi Vatemā

Uzsākot bioloģisko saimniekošanu, zemniekam ir obligāta divu dienu apmācība, kas sniedz pamatzināšanas. Ja apmācība netiek apmeklēta, par 3% samazina finansiālo atbalstu konkrētai saimniecībai. Katru gadu arī Zemkopības ministrija organizē kurus par dažādām tēmām, aptuveni 40-60. Visus šos kursus finansē valsts, pašiem zemniekiem daļēji jāapmaksā tikai pieredzes apmaiņas braucieni uz ārzemēm. Populārākie no tiem ir uz Dāniju, Austriju, Vāciju, Somiju un Zviedriju.

Lai popularizētu bioloģisko lauksaimniecību, tiek izdoti arī dažādi informatīvie materiāli un kopš 2006. gada – arī žurnāls reizi ceturksnī. Izveidojas interneta portāls, un entuziasti tīmeklī izveidojuši arī bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītāju klubu.

Investīcijas patērētāju izglītošanā
Heifer Baltijas fonda direktors Arūns Svitojus no Lietuvas informēja par BERAS Implementation mobilās vienības uzdevumiem patērētāju izglītošanā. Interesentiem bija iespēja iepazīties arī ar autobusiņu, kurā atrodas dažādi mēraparāti, piemēram, augsnes testēšanai, laboratorijas aprīkojums, datortehnika, informatīvie materiāli u. c., kā arī vietas 4-8 personām. Mobilās vienība izveidota pagājušogad un tās mītne ir Viļņā, taču speciālisti, lai palīdzētu zemniekiem vai plašāk informētu sabiedrību par bioloģisko lauksaimniecību un tās produkciju, var ierasties jebkurā vietā, ikvienā no BERAS projekta valstīm. Šobrīd plašākā izglītošanas pasākumu mērķauditorija ir paši zemnieki, taču ļoti ieinteresēti ir skolēni, īpaši vecākajās klasēs. Mobilā vienība cieši sadarbojas arī ar medijiem, lai plašāk stāstītu par savu darbu un iespējām, vienlaikus reklamējot bioloģisko lauksaimniecību un veselīgu pārtiku.

Arūns Svitojus

Somijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Miko Rahtola uzstājās ar prezentāciju Asociāciju loma un iespējas bioloģiski sertificētu produktu patēriņu veicināšanā. Somijā ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas 4000 zemnieki, apsaimniekojot 190 000 hektārus jeb 8% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, izveidoti 600 pārstrādes uzņēmumi un darbojas 100 lieltirgotavas.

Minētajā asociācijā, kas dibināta 1985. gadā, apvienojušās 13 reģionālās asociācijas ar 2000 biedriem. Lielākoties asociācija par savu uzdevumu uzskata popularizēt to, kā zemnieki var kooperēties un attīstīt bioloģisko lauksaimniecību. Asociācijai ir savi konsultanti, kas darbojas attīstības centros rajonos, un speciāli ekocentri, kas konsultē kafejnīcas par bioloģisko produktu iegādi un izmantošanu. Izveidoti savi bioloģiskās pārtikas zīmoli, lai gan tiek lietota arī kopējā ES simbolika. Strauji valstī attīstās arī bioloģiskās parfimērijas vai tekstiliju ražošana, taču joprojām vissvarīgākā ir pārtika.

Miko Rahtola

Interesanta ir izstrādātā programma Pieci soļi līdz ekorestorānam. Tā paredz, kā pakāpeniski pārveidot ēdienkarti, lai pārietu uz bioloģisko produktu lietošanu vismaz 50% apjomā, ko asociācija uzskata par vēlamu. Pirmais solis ir, piemēram, katru dienu piedāvāt divus ekoloģiskus dzērienus – zāļu tēju un sulu. Tad var iet tālāk.

Miko Rahtola uzsvēra lielo mediju nozīmi bioloģiskās pārtikas popularizēšanā – internets, žurnāli, reklāmas laukumi, ko cenšas nodrošināt asociācija. Taču viņš atzina, ka vislielāko efektu dod publikācijas drukātajā presē, intervijas ar zemniekiem, kā arī degustācijas, tirdziņi, bioloģisko saimniecību apmeklējumi.

Georgs Šenks

Slow Food kustības pārstāvis Vācijā Georgs Šenks atzina, ka šī 1989. gadā Itālijā iedibinātā pārtikas pagatavošanas sistēma, kas radās kā alternatīva ātrajām uzkodām, ieguvusi plašu popularitāti Vācijā. Tur Slow Food asociācija dibināta 1992. gadā, lai popularizētu veselīgu pārtiku, kas ražota no dabiskā veidā audzētām izejvielām un pārstrādāta bez konservantiem, krāsvielām u.c. ķīmiskiem piemaisījumiem. Tieši zināšanas ļauj izvēlēties labāko pārtiku, tāpēc tās jāizplata sabiedrībā un jāveicina tas, lai vietējie zemnieki ražotu produktus ar oriģinālu un iespējami augstu pievienoto vērtību. Tāpēc tiek organizētas dažādas akcijas kopā ar populāriem pavāriem, rīkoti pasākumi Tirgus labai garšai, kā arī daudzas citas akcijas.

Aleksandra Juzeviča

Polijas Ekoloģijas kluba pārstāve Aleksandra Juzeviča dalījās pieredzē par to, kā nevalstiskās organizācijas var veicināt veselīgas pārtikas lietošanu. Polijā ekoloģiskās pārtikas ražotāji 1998. gadā apvienojušies asociācijā, lai veiktu izglītošanas un bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanas pasākumus, kā arī ieviestu atpazīstamu logo un veicinātu šo produktu tirdzniecību. Tā 2002. gadā Glivinā tika nodibināts arī valstī pirmais nevalstiskais informācijas centrs, kas izdod informatīvos materiālus, rīko konferences, veic zemnieku bezmaksas izglītošanu, apmāca konsultantus, sadarbojas ar parlamenta komisijām, kuru spēkos ir pieņemt bioloģiskajai lauksaimniecībai labvēlīgas izmaiņas likumdošanā. Centrs iegādājies arī autofurgonu mobilajam veikalam, lai varētu ekoloģisko pārtiku piegādāt patērētājiem. Katru gadu tiek rīkotas arī lauksaimnieku dienas visam reģionam, kas ir ļoti nozīmīgs pasākums. Patērētāju izvēle ietekmē ne tikai cilvēku pašu, bet arī reģiona attīstību kopumā, tāpēc pārtikā jāizvēlas vietējie produkti. Finansējums šo mērķu realizēšanai tiek meklēts dažādās organizācijās un projektos.

Uzziņai. Projektā BERAS Implementation – Baltic Ecological Recycling Agriculture and Society (tulkojumā – Ekoloģiski sabalansēta lauksaimniecība Baltijas jūru saudzējošā sabiedrībā) iesaistīti 25 partneri no deviņām valstīm. Kopējais projekta ieviešanas laiks ir no 2010. gada septembra līdz 2013. gada septembrim.

Projekta mērķi ir: veicināt ekoloģiski sabalansētas lauksaimniecības prakses ieviešanu bez papildus iegādātiem minerālmēsliem, importētas barības un augu aizsardzības līdzekļiem, tādējādi samazinot Baltijas jūras piesārņojumu no lauksaimnieciskās ražošanas; samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu apjomu lauksaimniecībā un pārtikas piegādes (loģistikas) sistēmās; veicināt reģionālu lauku attīstību.