Pievienot komentāru

Zālēdāju projekta astotā fermu diena notika 7. augustā zemnieku saimniecībā „Lejas Palsāni” Viesītes novada Saukas pagastā.

Pasākumu organizēja LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļa demonstrējuma „Minerālās barošanās diagnostika un mēslošanas optimizācija proteīnzālājos”. Fermu dienā piedalījās 33 dalībnieki, tajā skaitā zemnieki – piensaimnieki, zinātniskā institūta vadošie pētnieki, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji un studenti.

Atklājot astotās fermu dienas, ar projekta kopējiem mērķiem un demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvarā klātesošos iepazīstināja LLKC Lopkopības kompetenču centra (LKC) vadītāja Anita Siliņa. Viņa iepazīstināja ar nesen jaunajā redakcijā izdoto un LLKC mājas lapā www.llkc.lv publicēto „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu), tā nozīmi piena govju ēdināšanā un rupjās lopbarības izvērtēšanā, kā arī atzīmēja un norādīja, kā katalogā sniegto informāciju var izmantot, sastādot piena govju ganāmpulku ēdināšanas plānus.

Pasākumu vadīja  LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja vadītāja – lopkopības konsultante Ziedīte Bimšteine.

Saimniecības raksturojums

Zemnieku saimniecība „Lejas Palsāni” īpašniece Diāna Broka iepazīstināja ar saimniecības darbības virzienu – piensaimniecību. Saimniecība apsaimnieko ap 370 ha/lauksaimniecībā izmantojamās zemes, sētie zālāji rupjās lopbarības vajadzībām ir 175 ha, kas līdz šim nav mēsloti. Graudaugu platības aizņem 185 ha. Saimniecībā ir veiktas augšņu analīzes. Skābbarību gatavo ar ruļļu tehnoloģijas palīdzību, plānots 2015. gadā izbūvēt skābbarības bedres. Saimniecībā nodarbināti 11 strādājošie. Pavisam ir 178 slaucamās govis. 2013. gadā vidējais izslaukums no govs ir 11 683 kg. „Lejas Palsānos” 2006. gadā uzbūvēta kūts un iegādāta 200 slaucamajām govīm „skujiņas” tipa 2x8 slaukšanas iekārta. 2006. gadā iegādātas 150 teles (HF) no Vācijas. 2011. gadā ekspluatācijā nodota teļu kūts 250 vietām un lopbarības uzglabāšanas šķūnis.

Saimniecībā ir izvēlēta nepiesietā lopu turēšanas tehnoloģija, lielākoties visi darbi tiek mehanizēti. Govis grupē piecās grupās atbilstoši to fizioloģiskajam stāvoklim: cietstāvošās, pēcatnešanās, augstražīgās, govis ar zemāku ražību un grupā ar paaugstinātu somatisko šūnu skaitu. Pārgrupēšanu veic katru nedēļu. Barošana notiek divas reizes dienā, bet daudzas reizes dienā barību piestumj. Govis baro ar katrai grupai paredzētu pilnīgi maisīto barību (TMR), jeb tiek samaisīts gan skābsiens, gan graudu barība, gan proteīnu piedevas, gan sāls, lopbarības kaļķis, mikroelementi un, ja nepieciešams, citas smalkas lietas. Saimniecībā paši saražo skābbarību, sienu un graudus, bet proteīna piedevas iepērk. Lai sekotu līdzi stāvoklim novietnē, uzstādītas novērošanas kameras.

Slaukšana tiek organizēta trīs reizes dienā, ja vidējais dienas izslaukums palielinās virs 30 kg no govs, tas ir izdevīgi. Govju guļvietas ir aprīkotas ar matračiem, lai govis neslīdētu, ar matračiem aprīkotas arī ejas no guļvietām līdz barības galdam. Lai govis labi justos guļvietās, nācies mainīt skausta stieņu augstumu. Novietnē ir uzstādīti ventilatori.

Laba investīcija ir 2011. gadā uzceltā teļu kūts, kurā telītes uzturas no piektās dzīvības dienas, kamēr grūsnās teles aiziet uz govju kūti. Šajā novietnē telītes tiek turētas grupās. Pirmā grupa ir līdz 100. dzīvības dienai, un šajā grupā telītes tiek barotas pie piena automāta un papildus silītē tiek piedāvāts specializētais teliņu spēkbarības maisījums. Tad telītes nonāk nākamajā grupiņā, kur pamazām tiek pieradinātas pie sistēmas, kāda ir nepiesietās turēšanas govju kūtī, tikai barības galda un guļvietu izmēri ir teliņiem atbilstoši. Telītes tiek sēklotas, kad augšanas un dzīvsvara rādītāji to pieļauj, vidēji 13-14 mēnešu vecumā, bet Diāna plāno telītes turēt tā, lai tās varētu sēklot jau 12 mēnešu vecumā, kas ir ekonomiski izdevīgi.

Tuvākā nākotnē saimniecība plāno intensīvāk strādāt pie zālāju kvalitātes un ražības kāpināšanas, lai varētu palielināt graudaugu platības. Paredzēts pagarināt slaucamo govju novietni un palielināt slaucamo govju skaitu.

Demonstrējuma mērķi un uzdevumi

Ar demonstrējuma tēmas aktualitāti, mērķiem un uzdevumiem iepazīstināja Anita Brosova, LLKC Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante. Viņa norādīja, ka augstu un stabilu zālāju ražu nodrošina optimāla mēslošana un augsnes reakcija. Palielināts skābums traucē augu barošanās, fotosintēzes un citus fizioloģiski svarīgus procesus, ievērojami samazina augsnē iestrādāto minerālmēslu un organisko mēslu izmantošanas iespējas, traucē augsnes bioloģisko procesu, it īpaši gumiņbaktēriju darbību, pasliktina augsnes agroķīmiskās īpašības.  Jaunākie augsnes kvalitātes novērojumu dati liecina, ka Latvijā gandrīz pusei no augsnēm ir vajadzīga kaļķošana augsnes skābuma neitralizācijai. Galvenie augšņu skābuma cēloņi ir kalcija un magnija izskalošanās un iznese ar ražu, ogļskābās gāzes pārveidošana ogļskābē, mikroorganismu un augu sakņu izdalītās organiskās skābes, fizioloģiski skābi minerālmēsli, skābie nokrišņi. Kaļķošanas materiāls augsnē apgādā augus ar kalciju un magniju (sevišķi jutīga pret kalcija trūkumu ir lucerna, āboliņš un citi), neitralizē un uzlabo augsnes skābo reakciju. Šis process uzlabo augsnes struktūru. Māla augsnes kļūst ievērojami irdenākas un vieglāk strādājamas, bet smilts augšņu daļiņas vairāk saistās, augsnes kļūst saistīgākas, ar labāku struktūru. Uzlabojoties augsnes struktūrai, aerācijai, mitruma režīmam un reakcijai, kaļķošana nodrošina labākus apstākļus derīgajiem augsnes mikroorganismiem (gumiņbaktērijas, augu atliekas sadalošās baktērijas u. c.) Vēl palielina augiem uzņemamo, viegli šķīstošo barības elementu (fosfora, kālija, sēra un slāpekļa) daudzumu, tāpat arī augsnes kaļķošana ievērojami samazina augos uzņemto smago metālu un radioaktīvo elementu daudzumu.

Lai varētu veikt demonstrējumu, LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijā tika izdarītas augsnes agroķīmiskās analīzes un augu lapu analīzes (demonstrējumu zālājiem), kurās noteiktas minerālvielas. Rezultāti apkopoti 1. tabulā. Demonstrējumam tika izvēlēts zālāju lauks ar 2011. gada pavasarī sēto zālāju maisījumu NASING SPEŠL 26 kg/ha maisījumā ar hibrīdo aireni 5 kg un virsaugu – viengadīgo aireni 12 kg/ha.

NASING SPEŠL sastāvs: baltais āboliņš ’Daile’ – 8%, sarkanais āboliņš ‘Dižstende’ – 20%, sarkanā auzene ‘Vaive’ – 8%, timotiņš ‘Jumis’– 24%, pļavas skarene ‘Balin’ – 8%, pļavas auzene ‘Arita’ – 32%

Barības elementu saturs (mg/l) augsnē pirms pirmā pļāvuma demonstrējuma laukos, datums 27.05.2014.

1.tabula

Lapu augu analīžu rezultāti

2.tabula

Barības elementu saturs zālei pirms pļaušanas

Barības elementu saturs zālei pirms pirmā pļāvuma demonstrējuma.  Laukos

27.05.2014.

Iekrāsotie rādītāji norāda par elementu deficītu.

Augsnes rezultātu izvērtējums.

Lauks pHKCLzem 6,0

Augsnes apmaiņas reakcija pH/KCl 5,28 ir nepietiekam zālāja audzēšanai. Ca:Mg=3,2:1,0 ir nelabvēlīga kalcija nodrošināšanai. Nepieciešama kaļķošana un vienlaicīgi jānodrošina optimāla Ca un Mg attiecība, kas augsnē ir Ca:Mg=5-8:1. Tāpēc kaļķošanai izvēlēts kaļķojamais materiāls „DANKALK”, kas satur 36,6% kalcija, magnijs zem 1%.  „DANKALK” ir lēnas iedarbības kaļķojamais materiāls kalcija karbonāta formā, un tādēļ to var pielietot tieši pirms sēklu izsējas vai stādu stādīšanas, kā arī veģetācijas periodā, nekaitējot jau augošiem augiem.  Kaļķots 20. jūnijā, izkliedējot ar minerālmēslu kliedētāju RUM, deva 3,12 t/ha.

Lauks pHKCL virs 6,0

Augsnes apmaiņas reakcija pH/KCl 6,38 ir optimāla zālāja audzēšanai. Ca: Mg=3,5:1,0 nav pietiekoši sabalansēta. Varētu veikt uzturošo kaļķošanu ar kaļķojamo materiālu "DANKALK”, lietojot mazāku kaļķojamā materiāla devu.

Pirmie sasniegtie rezultāti: augsnes pH/KCl 5,28 pirms kaļķošanas uzlabojies līdz pH/KCl 5,64 pēc kaļķošanas; lielāks Ca saturs augsnē; lielāks Ca saturs augos; uzlabojies mikroelementu saturs augsnē; mangāna (Mn) saturs, kurš pirms kaļķošanas bija pārbagātā līmenī un augi var to uzņemt pat toksiskā daudzumā (pie pH/KCl< 5,5viegli šķīstošs), pēc kaļķošanas samazinājies (pie pH/KCl> 6,2–6,4 praktiski nešķīstošs).  Ražības līmenis augstāks pie optimālas augsnes reakcijas.

Tālākā darba gaitā Dr. agr. Biruta Jansone iepazīstināja ar Latvijā selekcionētajām plašāk audzējamajām virszālēm, apakšzālēm un proteīnaugiem.

Tālāk fermu dienas dalībnieki devās uz z/s „Lejas Palsāni” demonstrējuma lauku, lai varētu aplūkot izmaiņas, kādas pamanāmas starp ar kaļķojamo materiālu apstrādāto un neapstrādāto lauka daļu. Uz lauka turpinājās diskusija par atklāto jautājumu. Vēlāk dalībnieki atgriezās novietnē un īpašnieces Diānas pavadībā varēja apskatīt novietni, dzīvniekus un tehnoloģiskos procesus, uzdot jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes.

Fermu dienas atziņas z/s „Lejas Palsāni”

1. Lai gūtu rezultātus piena lopkopībā, slaucamo govju ganāmpulkam un ataudzējamo telīšu ganāmpulkam jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi, par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram ir nepieciešamas zināšanas nozarē.
2. Noteicošā loma piena lopkopības nozarē ir rupjās lopbarības kvalitātei, ko ietekmē augsnes sastāvs un zālāju izvēlētās šķirnes.
3. Kāpinot izslaukumu, ir būtiski dzīvnieku pabarot atbilstoši fizioloģiskajam stāvoklim (cietstāve, pēcatnešanās periods u.t.t.).
4. Lai veiksmīgāk izaudzētu teli, uzmanība jāvelta teļu grupēšanai pēc vecuma un atbilstoši jānodrošina turēšana un ēdināšanas apstākļi: z/s „Lejas Palsāni” līdz piektajai dzīves dienai katrs teļš atrodas individuālā aizsprostā, tad tiek pārvietots uz grupu no 6-70 dienām, kad teļš saņem piena aizvietotāju un spēkbarību (neierobežotā daudzumā), nākamā grupa ir 70-100 dienas – riska grupa, izēdina sienu un spēkbarību, nākamā virs 100 dienas – izēdina augstražīgo govju barības maisījumu.
5. Lai ierobežotu somatisko šūnu skaitu (SŠS) saimniecībā izveido govju grupu, kurām ir pienā paaugstināts SŠS un tura atsevišķi no govīm ar normālu SŠS daudzumu pienā.
6. Lai sekmīgi un ekonomiski strādātu piena lopkopības nozarē, svarīgi rūpēties par kvalitatīvu rupjās lopbarības bāzi.
7. Saimniecībai iegādājoties zālāju sēklas materiālu, jāsaņem no tirgotāja sertifikāts, lai zinātu sēklas izcelsmes vietu, ja tas ir maisījums, – jāuzzina komponentu šķirnes nosaukumi un to kvalitātes rādītāji.
8. Latvijā vairāk nekā 60% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem velēnu podzolētās gleja un velēnu podzolētā augsne, kas pēc savas dabiskās izcelsmes ir skāba.
9. Skāba augsne saimniecībai rada zaudējumus, jo netiek iegūta maksimālā zālāju ražība, palielinās minerālmēslu un kūtsmēslu patēriņš, lai noturētu zālāju ražības līmeni.

10. Skāba augsne samazina zālāja lietderīgo lietošanas laiku, jo sevišķi proteīnaugu zālājiem.

11. Augsnēs ar zālāju audzēšanai atbilstošu pH līmeni, augi labāk veido sakņu sistēmu, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai augi labāk varētu pārziemot. Zālāji, kas ir ierīkoti augsnē ar pārāk zemu pH līmeni, ir mazražīgāki, vairāk pakļauti dabas apstākļu nelabvēlīgai ietekmei – izsalšanai vai izkalšanai.

12. Latvijas apstākļiem vēlams izvēlēties Latvijā selekcionētas un audzētas zālāju sēklas, to maisījumus.

13. Pirms augsnes kaļķošanas uzsākšanas ir svarīgi vispirms veikt augšņu analīzi, lai piemeklētu visatbilstošāko un efektīvāko kaļķošanas materiālu konkrētajai augsnei un pareizi optimizētu augu minerālo barošanos.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļa