Pievienot komentāru

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma „Šarolē šķirnes zīdējteļu piebarošanas efektivitāte” notika Skrundas novada Skrundas pagasta z/s „Valti”.

Pasākums notika 5. novembrī, un to vadīja LLKC Kuldīgas nodaļas konsultante lopkopībā Inga Muižniece. Piedalījās 62 interesenti: zemnieki–gaļas liellopu audzētāji, lopkopības speciālisti, LLKC speciālisti, veterinārārsti un firmu pārstāvji.

Palielinās gaļas liellopu audzēšana

Pēdējos gados Latvijā vērojama gaļas liellopu sektora palielināšanās, ko raksturo ne tikai gaļas šķirņu liellopu skaita, bet arī pārraudzībā esošo ganāmpulku skaita pieaugums. Šo pozitīvo tendenci ietekmējuši vairāki faktori, no kuriem divi ir visbūtiskākie: nelielo piensaimniecību pārstrukturēšana par gaļas liellopu ganāmpulkiem, kā arī valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta politika gaļas liellopu sektoram, kā arī valsts un ES atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tā  ietekmē ik gadu Latvijā pieaug to zemnieku skaits, kuri vēlās nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu.

Ja aplūkojam Latvijā audzētās gaļas liellopu šķirnes, tad saimniecības kā dominējošos izvēlas audzēt Šarolē šķirnes dzīvniekus. Taču, neskatoties uz gaļas liellopu nozares attīstības tendencēm, vēl joprojām ir atklāts jautājums par nozares intensifikāciju, t. sk. par to, kā gaļas liellopu izaudzēšanu padarīt intensīvāku ar zemāku pašizmaksu. Latvijā lielākā daļa gaļas liellopu saimniecību ir izvēlējušās saimniekot bioloģiski, tas nozīmē, ka saimniecībām ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi attiecībā uz lauksaimniecībā esošās zemes apsaimniekošanu un dzīvnieku audzēšanu. Latvijas īpatnība ir arī tā, ka liela daļa gaļas liellopu saimniecības realizē bullēnus, kad tie sasniedz vidēji ap 250–300 kg dzīvmasu, un tas sakrīt ar laika periodu, kad jaundzīvnieki tiek nošķirti no zīdītājgovīm. Tāpēc nozares profesionāļi ieteica demonstrējumu tēmu par zīdējteļu piebarošanas nepieciešamību un efektivitāti, pēc iespējas ātrāk panākot zīdējteļu dzīvmasas pieaugumu, īsākā laikā padarot tos par atgremotājiem, kuri var pilnvērtīgi patērēt zāles lopbarību.

Kā katrā no fermu dienām, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa iepazīstināja ar zālēdāju projekta demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām (demonstrējuma tīkla izveide) Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros un veiktajiem pasākumiem šajā projektā.

Lai noskaidrotu un labāk izprastu situāciju gaļas liellopu nozarē, LLKC lopkopības speciālisti sadarbībā ar ekonomikas speciālistiem un demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām ir veikuši šo saimniecību gaļas liellopu pašizmaksas aprēķinus par 2013. gadu.  A. Siliņa skaidroja gaļas liellopu sektorā Latvijā un analizēja demonstrējumu pasākumos iesaistīto gaļas liellopu pašizmaksas rādītājus. Pasākuma teorētiskajā daļā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar pašizmaksas aprēķiniem (1. attēls).

1. attēls

Gaļas liellopu šķirņu viena saražotā gaļas kilograma pašizmaksa demonstrējuma tīkla saimniecībās

Saimniecības, kas izvēlējušās bioloģiskās saimniekošanas metodes, valsts un ES atbalsta maksājumu ziņā ir krietni labākā situācijā nekā konvencionālie gaļas liellopu ražotāji. A. Siliņa detalizēti iepazīstināja klātesošos ar mainīgo un patstāvīgo izmaksu pozīcijām demonstrējuma saimniecībās (2. attēls).

Analizējot saražotās produkcijas pašizmaksas datus pa pozīcijām, LLKC speciālisti noskaidroja, ka gaļas liellopu saimniecībām lielāko izmaksu pozīciju daļu veido patstāvīgās izmaksas, kuru ir izteikti vairāk nekā mainīgo izmaksu.

2. attēls

Tika demonstrēts arī nesen jaunajā redakcijā izdotais un LLKC mājaslapā www.llkc.lv publicētais „Lopbarības analīžu apkopojums”: http://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/upload/piena_rokasgra...

Pašlaik Latvijā gaļas liellopu nozarē vēlas saimniekot daudzi zemes īpašnieki, kuriem ir neliela pieredze lopkopībā vai vispār tās nav. Tāpēc ir svarīgi, lai ar demonstrējumu un citu izglītojošo pasākumu palīdzību saimniekiem un gaļas liellopu ganāmpulku apsaimniekotājiem tiktu nodotas zināšanas par to, kā efektīvāk ražot liellopu gaļu un organizēt saimniecisko darbību.

Saimniecības raksturojums

Rihards Valtenbergs, z/s „Valti” īpašnieks, fermu dienu dalībniekus iepazīstināja ar savām saimniekošanas metodēm, izvirzītajiem mērķiem un ražošanas rādītājiem. Daudznozaru saimniecība dibināta 1992. gadā, atrodas Skrundas pagastā. Tās kopējā platība ir 600 ha, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 421 ha. Saimniecībā audzē graudaugus un proteīnaugus. Te nodarbojas arī ar zivkopību, šim nolūkam izveidota zivju māja zivju mazuļu audzēšanai. Nodarbojoties ar gaļas liellopu izaudzēšanu un nobarošanu, saimniecībā šobrīd ir 85 zīdītājgovis – Šarolē, Latvijas brūnās šķirnes, kā arī gaļas šķirņu krustojumi. Tiek īstenots bioloģiskais saimniekošanas veids, dzīvniekus realizē arī vaislai. Saimnieks dalījās savā pieredzē par zālāju ielabošanu ar piesējas metodi, izmantojot savā saimniecībā izaudzētās zālāju sēklas.

Inga Muižniece, LLKC Kuldīgas nodaļas konsultante lopkopībā, iepazīstināja ar Zālēdāju projekta demonstrējuma mērķi: salīdzināt Šarolē šķirnes zīdējteļu augšanas rādītājus ar un bez spēkbarības piebarošanas, noteikt piebarošanas ekonomisko efektivitāti, jo katrai saimniecībai ir svarīgi pēc iespējas ātrāk izaudzēt labi attīstītu, muskuļotu jaunlopu.

Teļam pieaugot, aug nepieciešamība pēc barības vielām, 3–4 mēnešos barības vielu vajadzības nodrošinājums ar pienu veido vien ap 50%, bet otri 50% jāuzņem ar citiem barības līdzekļiem. Pieaug teļa dzīvmasa, kas savukārt nosaka barības vielu vajadzību, kas tālāk nodrošina jaundzīvnieka augšanas potenciālu, izteikti tas ir intensīvo šķirņu dzīvniekiem.

Vasaras otrā pusē, rudenī, karstās vasarās – jau vasaras vidū samazinās zāles daudzums, pasliktinās kvalitāte, līdz ar to samazinās zīdītājgovju pienīgums. Tāpēc piebarošana ir nepieciešama, īpaši, ja rupjā lopbarība ir vidējā vai sliktā kvalitātē, un barības bāze zīdītjgovīm nav pietiekama (sausums, pārāk ierobežota zīdītājgovju ganību platība). Mazražīgas zīdītājgovis neatnesās tikai ziemas beigās un pavasara sākumā, bet vēlāk.

Ierīkojot demonstrējumu, tika izveidota kontroles grupa (teļi – bez piebarošanas) un demonstrējuma grupa (teļi, kas piebaroti ar placinātu graudu maisījumu). Grupu dzīvnieki tika nosvēti un sadalīti tā, lai gan kontroles grupā, gan demonstrējuma grupā būtu vienāds abu dzimumu dzīvnieku skaits.

Svēršana notika ar elektroniskajiem svariem:

 1. svērums – teļiem piedzimstot, 2.svērums – 4. jūlijā (kontroles grupā), 11. augustā (demonstrējuma grupā), 3. svērums – 7. septembrī, 4. svērums – 30. oktobrī.

Piebarošanai izmantoja placinātu auzu un tritikāles maisījumu (50/50), graudi izaudzēti saimniecībā.

1. attēls

2. attēls

Attēlos uzskatāmi var aplūkot bullīšu dzīvsvara pieauguma izmaiņas demonstrējuma laikā abās grupās (1. attēls) un telīšu dzīvmasas pieauguma izmaiņas diennaktī demonstrējuma laikā (2. attēls).

Tika noteikts izbarotās spēkbarības patēriņš uz vienu teļu kopā, kg:

• piebarošanas perioda sākumā (27 dienas) – 3 kg;
• pārējā piebarošana periodā (53 dienas) – 39 kg.

Izbarotās spēkbarības patēriņš uz vienu teļu dienā:

Tā kā demonstrējums turpināsies, iegūtie rādītāji tiks papildināti un tiks aprēķināta ekonomiskā efektivitāte gan lopbarības patēriņam, gan dzīvmasas pieaugumam.

Lielu interesi par zīdējteļu piebarošanu izrādīja pasākuma dalībnieki, iesaistoties arī diskusijās.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns