Pievienot komentāru

Rupjā lopbarība ir govju pamatbarība. No tās kvalitātes ir atkarīgs, cik daudz mēs slauksim un cik aktīvi darbosies priekškuņģa mikroflora. Savukārt no priekškuņģa veselības lielā mērā ir atkarīga pašas govs veselība. Jo kvalitatīvāka būs rupjā lopbarība, jo vieglāk un lētāk būs saražot pienu.

Lopbarības analīzes mums parāda vasaras darba rezultātus. Ir jāatceras, ka skābbarības tvertnē vai ritulī brīnumi vairs nenotiek. Pāraugušu, botāniskā sastāva ziņā nabadzīgu vai bojātu masu ieskābšanas un glabāšanās laikā par labāku mēs nepadarīsim. Ieskābšanas un glabāšanas laikā mēs varam tikai un vienīgi maksimāli saglabāt novāktās masas kvalitāti.

Tajos ganāmpulkos, kuros govis tiek ganītas, ganību sezona tuvojas nobeigumam. Tāpēc ir jāizvērtē saražotās lopbarības ķīmiskais sastāvs: sausnas daudzums, kopproteīns, enerģijas daudzums (NEL), kokšķiedras frakcijas (NDF, ADF), koppelni un makroelementi (vismaz kalcijs un fosfors) un citi, lai precīzāk varētu aprēķināt, kādi barības līdzekļi un cik daudz jāiegādājas dzīvniekiem papildus.  

Rupjās lopbarības kvalitāte būtiski atšķiras atkarībā no pļaušanas laika, saimniecības un katra gada apstākļiem. Tāpēc nevar teikt: ja pagājušajā gadā veicu analīzes, tad šogad to var nedarīt, jo pļaujas laiki abos gados bija gandrīz vienādi. Lopbarības kvalitāte noteikti atšķirsies. Zāles kvalitāti ietekmē:

1. Zāles maisījumu botāniskais sastāvs un zālāju šķirnes;
2. Zelmeņu mēslošana. Slāpekļa mēslojums ne tikai paaugstina ražu, bet arī kopproteīna daudzumu augos;
3. Augu augšanas stadija, kurā novāc zāli.

Vēl viens aspekts, kas arī būtu jāatceras, ir tas, ka govis barojam ne tik daudz ar tonnām, bet gan ar barības vielām, kas ir katrā tonnā.

Rupjās lopbarības analīzes veic LLU Agroķīmisko analīžu laboratorija Jelgavā un laboratorija Tartu, Igaunijā.

Īsi par rādītājiem, ko nepieciešams analizēt.

Sausna – no lopbarības parauga atdalot ūdeni, iegūst sausnas saturu. Skābbarībai ar sausnu virs 55% pastāv liela iespējamība, ka barība sakarsīs. Savukārt sausnas saturs zem 30% var norādīt uz sliktu fermentāciju un attiecīgi – pazeminātu apēdamību.

Kopproteīns –  tā ir ļoti nozīmīga barības viela, kuras dēļ arī tiek gatavota stiebrzāļu, tauriņziežu skābbarība. Šis rādītājs liecina par kvantitāti (daudzumu) nevis par proteīna kvalitāti. Ja lopbarības gatavošanas procesa rezultātā skābbarībā novēro karšanu, daļa kopproteīna var kļūt nepieejama ne mikroorganismiem, ne fermentiem. Tāpēc papildus jānosaka saistītais proteīns.

NDF, ADF – kokšķiedras rādītāji. NDF (neitrāli skalotā kokšķiedra) ietver sevī hemicelulozi, celulozi un lignīnu, savukārt ADF (skābi skalotā kokšķiedra) norāda uz celulozes un lignīna daudzumu barībā. ADF izmanto, lai aprēķinātu barības sagremojamību, bet NDF – barības uzņemšanas spējas aprēķināšanai. Palielinoties kokšķiedras rādītājiem, barības vērtība samazinās.

NEL (neto enerģija laktācijā) – enerģijas daudzums, ko govs no barības izmanto organisma uzturēšanai un piena ražošanai vai grūsnībai pēdējos divos mēnešos.

Koppelni –  tas ir kopējais minerālu (minerālvielu) daudzums. Ja šis rādītājs pārsniedz 10% stiebrzālēm un 14% tauriņziežiem, tad tas norāda uz zāles skābbarības piesārņojumu ar augsni.

Laikā, kad piena cenas samazinās, dubultsvarīgi ir izanalizēt rupjās lopbarības kvalitāti. Pirmkārt, tikai sabalansējot barību, mēs varam uzturēt govs veselību un produktivitāti. Otrkārt, iepērkot tikai precīzi to, ko vajag un cik vajag, mēs varam samazināt piena pašizmaksu.

Precīzāk par barības analīzēm, paraugu noņemšanu un barības devu sastādīšanu jūs informēs un sniegs konsultācijas lopkopības speciālisti konsultāciju birojos un LLKC.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Foto: Iveta Tomsone