Pievienot komentāru

Zālēdāju projekta fermu diena par faktoriem, kas ietekmē liellopu atražošanas rādītājus, notika Lestenes pagastā un pulcēja plašu interesentu skaitu.

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma „Atražošanas rādītājus ietekmējošie faktori un embrionālās mirstības cēloņi” fermu diena risinājās 24. septembrī Tukuma novada Lestenes pagasta SIA „Lestene”.

Pasākums bija plaši apmeklēts, tajā piedalījās 90 interesenti: zemnieki  – piensaimnieki, lopkopības speciālisti, LLU profesori, LLKC speciālisti, veterinārārsti, Zemkopības ministrijas ierēdņi, firmu pārstāvji un LLU studenti.

Lai Latvijas piensaimniekiem veidotos vispusīgāka izpratne par moderno tehnoloģiju pielietojumu piensaimniecībās un to iespēju izmantošanu saimniecību apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” SIA „Lestene” tika ierīkots demonstrējums par moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējām govju neauglības cēloņu noskaidrošanā, izmantojot iekārtu „Herd Navigator”, kā arī lai vienlaikus piensaimniekiem nodemonstrētu viegli izmantojamas alternatīvas slimību diagnostikas metodes, ar kuru palīdzību ir iespēja ātri novērst dzīvnieku veselības problēmas, ja tādas ir radušās. Kopīgas sadarbības rezultātā LLU mācībspēki, konsultanti un kompāniju pārstāvji,  izpētot „Herd Navigator” sistēmas iegūtos datus SIA „Lestene”, tos izanalizēja un izveidoja datu bāzi, lai uzkrātu datus par demonstrējumā iekļautajiem dzīvniekiem trīs gadu garumā, kas uzskatāmi parādītu  vienas modernākās fermu vadības programmas iespējas  un palīdzētu speciālistiem efektīvāk un savlaicīgāk rūpēties par govju veselību.

Piensaimniecība ir viena no prioritārajām nozarēm

Pasākuma pirmajā daļā Lestenes pagasta Tautas namā, atklājot jau 12. fermu dienu, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa informēja par zālēdāju projektu un tā demonstrējumu saimniecību tīkla izveidi.

Zālēdāju projekta ietvaros visās saimniecībās, kurās norit demonstrējumi, LLKC lopkopības un ekonomikas speciālisti sadarbībā ar demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām ir veikuši piena pašizmaksas aprēķinu par 2013. gadu. Anita klātesošos fermu dienu dalībniekus iepazīstināja ar globālo un lokālo situāciju piena nozarē. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzzināt piena pašizmaksu ietekmējošās pozīcijas demonstrējumu saimniecībās, kurās slaucamo govju skaits ir 200 un vairāk.

1.attēls

Tālāk runātāja iepazīstināja ar mainīgo un patstāvīgo izmaksu pozīcijām šo piensaimniecību grupā, uzsvaru liekot uz lopbarības izmaksu sadaļām, kas ir vienas no lielākajām mainīgo izmaksu grupā.

2.attēls

Fermu dienas dalībnieki varēja bez maksas iegūt nesen jaunajā redakcijā izdoto  „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu), kuru iespējams lejuplādēt LLKC mājas lapāwww.llkc.lv(http://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/upload/piena_rokasgramata/54_lopbariba_internetam.pdf). 

Latvijā lauksaimniecības sektorā piensaimniecības nozare ir viena no prioritārajām. Svarīgi ir ar praktiskiem pētnieciskiem demonstrējumiem un citiem izglītojošiem pasākumiem izglītot lopkopības nozarē strādājošos par ekonomikas pamatprincipiem, kuri ietekmē un veido produkcijas pašizmaksu. Cerams, ka LLKC izglītojošie pasākumi kaut nedaudz, bet tomēr ļaus daļai piensaimnieku pārstrukturēt  saimniekošanu tā, lai produkcijas ražošanas izmaksas samazinātos kaut par dažiem eiro centiem. Fermu dienu dalībniekus uzrunāja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Saimniecības raksturojums

SIA „Lestene” valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns fermu dienu dalībniekus iepazīstināja ar saimniecībai izvirzītajiem mērķiem un ražošanas rādītājiem.

Saimniecība ir dibināta 1992. gadā, tā apsaimnieko 1872 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tiek audzēti graudi 800 ha platībā, rapsis – 300 ha, lopbarības pupas – 100 ha, kā arī lucerna un kukurūza rupjās lopbarības vajadzībām.  Saimniecībā ir 412 slaucamo govju ganāmpulks. Vidējais izslaukums 2013. gadā bija 8506 kg no govs, bet 2014. gada oktobrī – ap 9400 kg. Saimniecībā nodarbināti 60 strādājošie. 2012. gadā tika nodota ekspluatācijā jauna, moderna piena ferma „Pienenes” ar 500 vietām slaucamajām govīm, kas aprīkota, ievērojot govju komforta prasības. SIA „Lestene” ir pirmā piena ferma Austrumeiropā, kur uzstādīta paralēlās slaukšanas zāle 2x16 un lauksaimniecības izstādē Hanoverā valdes priekšsēdētāja nolūkotā fermas vadības programma „Herd Navigator”.

Demonstrējuma mērķi un metodika

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns iepazīstināja ar demonstrējuma mērķiem, demonstrējuma metodiku un ierīkošanas gaitu, uzsākot demonstrējuma „Atražošanas rādītājus ietekmējošie faktori un embrionālās mirstības cēloņi” realizāciju saimniecībā SIA „Lestene” un LLU MPS „Vecauce” („Līgotņu” fermā darbojas ganāmpulka menedžmenta sistēma „Afimilk”). Šis ir paralēlais demonstrējums, kas vienlaicīgi norisinās abās saimniecībās, un kura uzdevums ir iepazīstināt piensaimniekus ar modernām piena fermu vadības programmām, kuras ir pieejamas un lietojamas Latvijā. Tālāk Dainis informēja, ka demonstrējuma ilgums būs trīs gadi, un tiks strukturēts vairākos posmos. Runātājs iepazīstināja ar iekārtu „Herd Navigator” pamatfunkcijām.

1.attēls

Runājot par padarīto, tika izanalizēta govju un telīšu atslaukšanās dinamika par 2013. un 2014. gadu, kā arī izanalizēti govju izslēgšanas iemesli saimniecībā. Tālāk demonstrējumā gaitā tika izveidotas govju grupas un noteiktas ketonvielas un glikozes līmenis asinīs (1. tabula), tālāk ar „Herd Navigator” varēja prognozēt slimību risku saistībā ar ketonvielu un glikozes līmeni asinīs (2. tabula)

1.tabula

„Herd Navigator” prognozēto slimību risku saistība ar ketonvielu un glikozes līmeni asinīs

2.tabula

Dainis iepazīstināja ar sakarību, kāda veidojas ķermeņa kondīcijai ar ketonvielu un glikozes līmeni dzīvnieka asinīs tieši cietstāves periodā.

Ēdināšanas ietekme uz reproduktīvo veselību

Asociētā profesore Dr. vet. med. Laima Liepa no LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klātesošos iepazīstināja ar  ēdināšanas faktoru
ietekmi uz govju reproduktīvo veselību. Profesore norādīja, ka raksturīgākā un biežāk govis saslimst ar pirmo ketozes formu –  alimentāro ketozi, kas klīniski novērojama apmēram otrajā nedēļā pēc govju atslaukšanās, bet otrā  ketozes forma –  taukainā aknu deģenerācija – biežāk novērojama dzīvniekiem cietstāves periodā. Atkarībā no govju ēdināšanas tendencēm, īpaši gadījumos, kad cietstāves periodā govis ir pārbarotas, biežāk novēro aknu taukaino deģenerāciju jeb ketozes otro formu. Riskam saslimstībai ar ketozes otro formu – aknu taukaino deģenerāciju – pakļautas  govis, kas cietstāvēšanas laikā ir pārbarotas, tām ķermeņa kondīcija pārsniedz (>3.5 p.). Profesore uzsvēra, ka pēdējā laktācijas fāzē cietlaižot govju ķermeņa kondīciju izvērtējums ir ļoti svarīgs, lai tālākā periodā dzīvnieks saglabātu veselību un spētu pietiekoši uzņemt barību. Pēc dzemdībām govīm ar vidēju ķermeņa kondīciju barības uzņemšanas spēja ir krietni labāka nekā govīm ar augstu ķermeņa kondīciju. Profesore izskaidroja jautājumu, kāpēc govīm ir problēmas ar meklēšanos, ja ganāmpulkā konstatē govju saslimstību ar vielmaiņas slimībām. Secinot no profesores teiktā piensaimniecībām ir lietas, kas jāievēro, lai samazinātu problēmas, kas saistītas ar ganāmpulka ražību un atražošanu.

1) Cietstāvēšanas laikā samazināt enerģētisko un proteīnu saturošo barību,

1.1) kontrolēt govju kondīciju, neuzbarot (jābūt 3,0-3,5 p.),

1.2) govīm 2–3 nedēļas pirms atnešanās kontrolēt asinīs ketonvielas (norma –  zem 0,7 mmol/l; 0,7 – 1,0 mmol/l – subakūta ketoze, virs 1,0 mmol/l akūta ketoze ), lai savlaicīgi novērstu NEB un pēc atnešanās mazinātu saslimstību ar mastītu, ketozi un reproduktīviem traucējumiem,

1.3) 2–3 nedēļas pirms atnešanās sākt palielināt enerģētiskās barības devu, lai insulīns organismā paaugstinātos ( ↑). Insulīns stimulē reproduktīvo orgānu darbību un nodrošina pirmo meklēšanos 50 dienu laikā pēc atnešanās.

2) Pēc atnešanās neļaut govij novājēt, nezaudēt no kondīcijas vairāk kā 0,5–1,0 punktu,

2.1) Ēdināšanā – enerģētisko un proteīnu saturošo barību dot atbilstoši izslaukumam,

2.2) Kontrolēt barības devu kas sastādīta teorētiski→ ko samaisa maisītājā (TMR)→ kas nonāk silē→ ko no tā govs apēd →ko izmanto→ cik neizmanto.

Profesore vērsa uzmanību uz to, ka, lai slaucamās govis neiegūtu subakūto acidozi (SARA), profilaksei kopējā barības maisījumā (TMR) garo šķiedru daudzumam jābūt 2–8%; smalkākajām frakcijām jābūt zem 20%.

Tālākā darba gaitā „De Laval” kompānijas pārstāvis Pēteris Micāns centās detalizēti iepazīstināt klātesošos ar „Herd Navigator” iekārtas piedāvātajām iespējām. Visu demonstrējuma gaitu datus, kas nepieciešami demonstrējuma vajadzībām, ar lielu atbildības sajūtu un precizitāti sagatavoja kompānijas IT speciālists Jānis Miza. Paldies!

Otrā pasākuma daļa norisinājās SIA „Lestene” piena fermā „Pienenes”, kur valdes priekšsēdētājs Egils Seņkāns pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar dzīvniekiem, novietni, tās specifiku. Runātājs dalījās pieredzē un pārdomās par dažādiem fermas būvniecības jautājumiem un piensaimniecības aktualitātēm. LLKC Lopkopības nodaļas konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns praktiski demonstrēja, kā tiek veikta grūsnības diagnostika ar ultrasonogrāfu „Tringa Linear” un kā tiek veikti ekspress testi ar digitālo glikometru „Free Style Optium” ketonvielu un glikozes līmeņa noteikšanai govīm cietstāves periodā. Pasākuma noslēgumā Egilam tika uzdoti daudzi jautājumi, un speciālisti iesaistījās diskusijā gan par lopbarības sagatavošanas, gan citiem jautājumiem.

Fermu dienas atziņas SIA „Lestene” slaucamo govju novietnē „Pienenes”

• Lai gūtu panākumus piensaimniecībā, nepieciešams veikt profilaktiskos pasākumus ekonomisko slimību, vielmaiņas problēmu un abortu novēršanai, ir lietderīgi ieguldīt līdzekļus govju veselības monitoringa sistēmu iegādē, kas ir sevišķi aktuāls jautājums lielos ganāmpulkos.
• Ir ekonomiski neizdevīgi nekvalitatīvi un neatbilstoši to ražības rādītājiem un laktācijas fāzei ēdināt govis, jo tas palielina piena kilograma pašizmaksu, samazina govs apsēklošanas iespējamību, veicina embrionālo mirstību un govs vielmaiņas problēmas.
• Lai samazinātu piena kilograma pašizmaksu, piensaimniecībām ir jānodrošina teicami bez stresa labturības apstākļi, govīm jāsastāda barības devas ar kvalitatīvu un govju ražībai un fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošu lopbarību, un jāseko, lai govis šādu devu spētu apēst.
• Ražīgākās govis ganāmpulkā būs pirmās, kas izjutīs dažādu apkārtējās vides radītu stresa faktoru iedarbību, un atbildēs uz to ar izslaukuma samazināšanos.
• Ganāmpulkā, kurā atrodas dažādu šķirņu govis, ir sarežģīti nodrošināt nepieciešamos ēdināšanas un turēšanas apstākļus (atšķirīgi dzīvmasas rādītāji un auguma parametri).

• Mazām saimniecībām govju veselības monitoringam var izmantot ekspress metodes ketonvielu un glikozes līmeņa noteikšanai asinīs, kas kā preventīva metode var palīdzēt saimniecībai ietaupīt līdzekļus, savlaicīgi konstatējot problēmu un uzsākot ārstēšanu.
• Latvijas piensaimniecībām ir jāstrādā, lai palielinātu ganāmpulku atražošanas spējas, ierobežojot embrionālo mirstību, abortus.
• Svarīgi, lai fermu dienās piedalītos saimniecību īpašnieki (lielo saimniecību, kam ikdienas pārvaldību nodrošina speciālisti), nereti viņu lēmumi būs noteicošie viena vai otra jautājuma risināšanā. Tādēļ svarīgi zināšanas papildināt ne tikai speciālistiem, konsultantiem, bet arī fermu īpašniekiem.
• Runātāji pasākumā kārtējo reizi lika aizdomāties par ēdināšanas, dzīvnieku komforta, stresa lielo ietekmi uz  govs veselību un dažādām tās izpausmēm.
• Ja piensaimniecība ir modernizēta, tad nevar atļauties pavirši apsaimniekot ganāmpulku, jo tas var draudēt ar ekonomiska rakstura problēmām un pat maksātnespēju.
• Piena pašizmaksu var samazināt, palielinot izslaukumu vidēji no govs un palielinot realizētā piena apjomu no saražotā.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Maija Sirvide, Dainis Arbidāns