Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?
No š. g. 7. novembra līdz 7. decembrim atvērta projektu kārta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” un “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”.
No š. g. 7. novembra līdz 7. decembrim atvērta projektu kārta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā".
LLKC Ekonomikas nodaļa, balstoties uz lauku saimniecību sniegtajiem datiem par 2016. gadu un informāciju par ražošanas resursu izmaksu un ražības izmaiņām 2017. gadā, ir aprēķinājusi dažādu kultūraugu pašizmaksas prognozes 2017. gadā saražotajai produkcijai.
Lielākās izmaksas augkopības produkcijas ražošanā veido pirktie minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi, degviela. Statistikas dati liecina, ka šo resursu cenu izmaiņas 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, bija sekojošas:
Lauksaimniekiem, kuru plūdos izpostītās lauksaimniecības platības ATRODAS ārkārtējās situācijas teritorijā Latgalē, Vidzemē un Sēlijā (Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Aknīstes un Salas novadi). Ārkārtējā situācija 29 novados izsludināta no 2017.gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim.
Laikā, kad pastāv liela konkurence un nepastāvīga ekonomiskā situācija, svarīgi katram saimniekam pašam sekot līdzi savas saimnieciskās darbības finanšu radītājiem. Saimniekiem jācenšas saimniekot efektīvi – sasniegt vēlamos finanšu rādītājus, izlietojot pēc iespējas mazāk resursu.
Viens no instrumentiem, kā lauksaimnieks var izvērtēt, cik efektīvi viņš strādā, ir savā saimniecībā audzēto kultūraugu un/vai dzīvnieku bruto segumu aprēķināšana.
Dati ir savstarpēji salīdzināmi
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti veikuši aprēķinus par realizētā aitu dzīvsvara kilograma pašizmaksu LLKC Zālēdāju projekta izmēģinājumu saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus laika periodā no 2013. gada līdz 2016. gadam. Aprēķinos izmantoti dati, kas iegūti no Zālēdāju projektā iesaistītajām aitkopības saimniecībām, t. i., saimniecību grāmatvedības, Lauksaimniecības datu centra (LDC) un saimniecību īpašnieku (vadītāju) sniegtās informācijas.
Atgādinām, ka 26. jūnijā sāksies projekta iesniegumu pieņemšana aktivitātes “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” (4.2.).
Apakšpasākuma mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos.
Atbalstāmās aktivitātes:
Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publicētās informācijas, 2017. gada vasarā Lauku atbalsta dienestā plānota atklātu projektu iesniegumu pieņemšana pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā”.
Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi 150 bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2016. gadu (izmantojot 2016. gada datus). Bruto segums ir rādītājs, kas parāda starpību starp saražotās produkcijas novērtējumu (ieņēmumiem) un mainīgajām izmaksām uz vienu ražošanas vienību (augkopībā uz 1 ha vai 1000 m2, lopkopībā uz 1 dzīvnieku).
