Piena lopkopībā selekcija, kas balstīta uz genomu novērtējumu, tika uzskatīta kā revolucionārs solis jau 2009. gadā, bet ideja par ģenētiskā potenciāla uzlabošanu, balstoties uz SNP informāciju ir bijusi aktuāla jau 90. gados (Hayes, Bowman et al., 2009). Šobrīd pasaulē genoma novērtējums tiek plaši izmantots kā galvenais selekcijas instruments ģenētiskā potenciāla izkopšanai un uzlabošanai piena lopkopības nozarē, nosakot genoma novērtējumu produkcijas, reprodukcijas, veselības, labturības, lineārajām un pielāgošanās spēju pazīmēm (Gutierrez-Reinoso et al., 2021.) Genoma novērtējums tiek algoritmiski aprēķināts kā ģenētisko marķieru kopsumma jeb marķieru haplotipu kopsumma visa
genomā, cenšoties noteikt kvantitatīvo pazīmju lokusus, kam ir ietekme uz pazīmes dispersiju. Arvien pieaugot vides ietekmes prasību aktualitātes jautājumiem lauksaimniecībā un, tai skaitā piena lopkopības nozarē, genoma novērtējumam piedēvē būtiskāko lomu selekcijā straujai un efektīvai paaudžu nomaiņai uz augstražīgāku un efektīvāku ganāmpulku ar zemāku ietekmi uz vides piesārņojumu (Amer et al., 2018). Paaudžu nomaiņa, pateicoties pieejamajām genomu analīzēm, tiek samazināta no 4-5 gadiem uz vidēji 2 gadiem. Pateicoties genoma novērtējumam, mākslīgās apsēklošanas stacijas var izmantot DNS pārbaudītus buļļus kā tēvus jau gada vecumā, kamēr pēc klasiskā ģenētiskā novērtējuma, balstoties uz pēcnācēju snieguma rādītājiem, tas ir iespējams tikai 54 mēnešu vecumā, kad bullim ir pieejami dati par meitu snieguma rādītājiem, un līdz ar to paaudžu nomaiņa sasniedz 63 mēnešus. Genoma novērtējums ļauj selekcionēt dzīvniekus jau pirms vaislas gatavības sasniegšanas (Schefers, Weigel, 2012).
1. Ierīkot demonstrējumu slaucamo govju saimniecībā SIA „Vecsiljāņi”, novietnē “Dimanti”, veidojot teļu grupas ar dažādu vecumu (katrā grupā 30 dzīvnieki).
Demonstrējumā iesaistīto dzīvnieku skaits:
a. kontroles grupa – līdzšinējais standarta paņēmiens – 30 teles,
b. demonstrējuma grupa – jaunais paņēmiens ar genoma testēšanu – 30 teles.
2. Demonstrējuma laikā veikt divus atkārtojumus, veikt abos atkārtojumos telēm genomu testus un aprēķināt ģenētiskos indeksus.
3. Veikt genomu testu rezultātu uzskaiti, salīdzināt tos ar pārraudzības rādītājiem, noslēdzot 1. laktāciju, veicot pārrēķinu uz indeksiem.
4. Veikt rupjās barības sastāva analīzi un barības devu sastādīšanu teļu un 1. laktācijas govju grupās.
5. Veikt demonstrējuma ekonomisko novērtējumu, īpaši izvērtējot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu, izmantojot genoma testu rezultātus ganāmpulka vaislas dzīvnieku izlasē.
6. Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizējot lauka dienu vienu reizi gadā un publicējot iegūtos rezultātus.
SIA “Vecsiljāņi”, novietne “Dimanti”, Bebru pagasts, Aizkraukles novads.
Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai intervence “Demonstrējumi” (valsts iepirkuma identifikācijas numurs ZM 2025/18_ELFLA).
