Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Zemkopības ministrija
Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi
Latvijas valsts meži
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”
Latvijas Universitāte
Pārtikas drošibas
dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
Engures novada dome
Jelgavas novada KU
Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija
Zemnieku saeima
Pasaules dabas fonds
Latvijas dabas fonds
Biedrība Baltijas krasti
Baltijas vides forums
LLKC
Procesu analīzes un izpētes centrs
Uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
Tiešie mērķi:
Samazināt piesārņojumu un barības vielu slodzi, ko rada sadzīves notekūdeņi un notekūdeņu novadīšana un uzkrāšanās riska ūdens objektos;
Samazināt barības vielu un citu piesārņojošo vielu noplūdi no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, īpaši ziemas periodā, lai samazinātu eitrofikāciju un difūzo piesārņojumu riska ūdens objektos, īpašu uzmanību pievēršot fosfora ieplūdes samazināšanai;
Samazināt hidroloģisko un morfoloģisko izmaiņu ietekmi uz riska ūdens objektiem, tai skaitā meliorācijas sistēmu un mazo HES radīto ietekmi;
Uzlabot upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu un tās ieviešanas mehānismus, veicot stratēģiski plānotas kapacitātes palielināšanas darbības un novēršot trūkumus riska ūdens objektu monitoringa sistēmā, lai nodrošinātu efektīvāku Upju baseinu apsaimniekošanas plānu (UBAP) ieviešanu turpmākajos plānošanas ciklos;
Palielināt dažādu ieinteresēto pušu informētību un veicināt viņu iesaistīšanos UBAP īstenošanā;
Sniegt atbalstu atbildīgajām iestādēm nepieciešamo likumdošanas aktu un normatīvo dokumentu izstrādē, kā arī vides politikas uzlabošanā.
LIFE GoodWater IP pievērsīsies 164 riska ūdens objektiem Latvijā (89 upēm un 75 ezeriem).
Projekta laikā paredzēts sasniegt labu stāvokli 9 (5%) no virszemes riska ūdens objektiem.
Ilgtermiņā tiek paredzēts, ka labs stāvoklis varētu tikt sasniegts līdz 50 ūdens objektos (30%), kuros vērojamas līdzīgas slodzes un citas kopīgas ietekmes.
Citi paredzami rezultāti iekļauj: ilgtspējīgas SWAT ūdens kvalitātes modelēšanas sistēmas izveidi;
sadzīves notekūdeņu efektīvas apsaimniekošanas jaudas uzlabošanu, valsts notekūdeņu apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi;
barības vielu piesārņojuma samazināšanu no lauksaimniecības un meža zemēm – metožu un pieeju demonstrēšanu (buferjoslas apmēram 15 km garumā, zaļās infrastruktūras elementi vairāk nekā 8 km garumā, ilgtspējīgas un videi draudzīgas kanalizācijas sistēmas elementi 8 demonstrējumu vietās);
hidroloģisko un morfoloģisko modifikāciju ietekmes samazināšanu – vismaz vienas zivju caurlaides izbūvi, vismaz divu caurteku rekonstrukciju, vismaz 50 km upes gultnes rekonstrukciju kanalizācijā iekļautajās straumēs un citus veiktos mazināšanas pasākumus (piemēram, laukakmeņu, akmeņu vai grants, lielu koksnes gružu pievienošanu/izvešanu, dūņu, veģetācijas vai citu priekšmetu aizvākšanu) vismaz 60 km dabiskajās upēs;
maza mēroga grantu shēmas izstrādi un ieviešanu, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas – vismaz 8 vietējo iniciatīvu īstenošana piesārņojuma ietekmes samazināšanai, vismaz 8 pozitīvi ietekmēto ūdenstilpņu sateces baseini; saistošo prasību (2) un ieteikumu/vadlīniju (9) izstrādi piesārņojuma slodzes un hidromorfoloģisko izmaiņu ietekmes samazināšanai / apmēram 6 rīcības plāni;
jaunu pieeju un metožu izmēģinājumi un demonstrējumi ievērojami skarto/piesārņoto ūdens objektu stāvokļa uzlabošanai (īstenoti 9 demonstrējumu projekti);
kopīgas sadarbības platformas izstrādi, kurā iesaistītas kompetentās iestādes, upju baseinu apsaimniekotāji un ieinteresētās personas (ieskaitot 19 projekta partnerus un 4 vietējā līmenī izveidotas konsultāciju grupas).
Plašākai informācijai par projektu sazinieties ar LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāju Nelliju Tinusu (Nellija.Tinusa@llkc.lv).
