Ziema ir viens no kritiskākajiem periodiem dīķa pastāvēšanā, jo zem ledus apstākļi var kļūt bīstami zivīm. Tieši ziemā visbiežāk tiek pieļautas kļūdas, kas pavasarī atklājas ar zivju bojāeju, sliktu ūdens kvalitāti vai pat dīķa konstrukcijas bojājumiem.
Ziemā dīķa dzīvība nenorimst, bet kļūst ievērojami lēnāka. Ūdens temperatūrai pazeminoties, zivju vielmaiņa palēninās, tās kļūst mazkustīgas un uzturas dīķa dziļākajās vietās, kur ūdens temperatūra ir augstāka. Barības uzņemšana krietni samazinās, daudzām zivju sugām praktiski apstājas, īpaši, ja ūdens temperatūra nokrītas zem +6 °C.
Zemledus apstākļos dīķī pakāpeniski veidojas gāzu uzkrāšanās. Ledus segas dēļ dīķī tiek ierobežota gāzu apmaiņa ar atmosfēru. Skābekļa piekļuve no atmosfēras ir ierobežota, bet organisko vielu sadalīšanās dīķa dibenā turpinās, patērējot ūdenī esošo skābekli un izdalot oglekļa dioksīdu, metānu un sērūdeņradi. Ja šīs gāzes netiek izvadītas, lielos daudzumos tās var kļūt letālas zivīm.
Sagatavošanās ziemai – pamats veiksmīgai zivju pārziemošanai:
* Lielākā daļa ziemas problēmu patiesībā rodas rudenī padarītu (vai nepaveiktu) darbu dēļ.
* Jāizvāc kritušās lapas un augu atliekas, lai samazinātu organisko vielu daudzumu.
* Jāapgriež un jāizretina ūdensaugi, īpaši niedres un meldri.
* Jānodrošina pietiekams dīķa dziļums (vismaz 1,5–2 metri zivju pārziemošanai, ideālā gadījumā 2–3 metri).
* Jāpārtrauc zivju barošana, kad ūdens temperatūra pastāvīgi ir zem +8 °C.
* Jāpārbauda aerācijas aprīkojums, tā izmantošana ziemā ievērojami uzlabo zivju labturību un līdz ar to arī veiksmīgu pārziemošanu.
Ūdens aerācija šobrīd ir viena no efektīvākajām un visplašāk pielietotajām metodēm. Tā nodrošina ilgstošu un stabilu gāzu apmaiņu ar minimālu ikdienas iesaisti. Kvalitatīvs membrānas tipa kompresors, ja tiek pareizi uzstādīts un ekspluatēts, spēj kalpot daudzus gadus un nodrošina drošus apstākļus zivju pārziemošanai arī sarežģītos ziemas apstākļos.
Skābekļa nodrošināšana. Ziemā skābekļa trūkums ir galvenais zivju bojāejas iemesls. Aerācija jāplāno pārdomāti. Izmantojot membrānas tipa kompresorus, gaisa difuzoru nav ieteicams novietot dziļāk par aptuveni 2 metriem un ne tuvāk par 0,5 metriem no dīķa gultnes.
Kam ziemā jāpievērš pastiprināta uzmanība:
* Ūdens līmenim – pārāk zems ūdens līmenis samazina ziemotspēju.
* Organiskajam piesārņojumam – jo vairāk dūņu, jo lielāks skābekļa patēriņš.
* Zivju blīvumam – pārapdzīvots dīķis ziemā ir īpaši bīstams.
* Laika apstākļu izmaiņām – ilgstošs sals bez atkušņiem palielina riskus.
* Zivju slāpšana bieži notiek atkušņos (sniega ūdeņos nav skābekļa).
Praktisks piemērs no personīgās pieredzes:
Mikroaļģes hlorella regulāra vasaras lietošana ietekmē dīķa ūdens kvalitāti ziemā. Hlorella (Chlorella spp.) ir vienšūnu mikroaļģe, ko vasarā izmantojam dīķu ūdens kvalitātes uzlabošanai – tā konkurē ar citām aļģēm, patērē barības vielas, kas rodas no zivju barības, organiskām atliekām un augu noārdīšanās, un aktīvi ražo skābekli. Tās regulārai lietošanai ir arī ietekme uz ziemas periodu.
Ja hlorella vasarā lietota sabalansēti, ar mēru un pārdomāti, ziemā:
* samazinās ķīmiskais skābekļa patēriņš dūņu sadalīšanās procesā;
* ir mazāks sērūdeņraža veidošanās risks;
* zivīm ir stabilāki ziemošanas apstākļi;
* pašas zivis ir labāk sagatavotas ziemai;
* ziemā zem ledus saglabājas stabilāks skābekļa līmenis;
* gaišās un saulainās ziemas dienās hlorella turpina ražot skābekli, daudz mazāk kā vasarā, bet ražo!
Savos zivju dīķos, kuros hlorella tika lietota regulāri, skābekļa līmenis šobrīd (janvāra otrā puse) saglabājas stabils – no 7,2 līdz 9,1 mg/l. Ziemā mikroaļģes visefektīvāk darbojas kopā ar aerāciju, nodrošinot papildu skābekļa pieplūdi un stabilu ūdens kvalitāti.
Hlorellas lietošana dīķī veicina ekoloģiski draudzīgu ūdens uzturēšanu:
* saglabā dabisko dīķa mikrobiomu,
* veicina dīķa kā biofiltra funkciju efektivitāti,
* atbalsta ilgtermiņa ekosistēmas līdzsvaru un zivju populācijas veselību.
Hlorella ir efektīvs bioloģisks līdzeklis, kas palīdz uzturēt dīķa ūdens kvalitāti mūsu saimniecībā jau piekto gadu. Pareizi lietota hlorella kļūst par vērtīgu sabiedroto ilgtspējīgai un veselīgai dīķa ekosistēmai.
Tehniski pareizi izbūvēts un apsaimniekots zivju dīķis Latvijas klimatā var droši funkcionēt arī bargās ziemās. Izšķiroša nozīme ir pietiekamam dziļumam, pārdomātai aerācijai un zivju sugu izvēlei. Prakse rāda – vienkārši, bet konsekventi risinājumi bieži ir efektīvāki nekā sarežģītas sistēmas bez izpratnes par dīķa procesiem.
Zivju dīķis ziemā prasa mazāk aktīvu darbu nekā vasarā, taču vairāk uzmanības un izpratnes. Pareiza sagatavošanās rudenī, saudzīga uzraudzīšana ziemā un izpratne par dīķa bioloģiskajiem procesiem ir galvenie faktori veiksmīgai zivju pārziemošanai.
Ziemas cope savā zivju dīķī ir novērošana, meditācija un pacietība.
