Zaļmēslojuma loma augsnes agroekoloģijas uzlabošanā

Plaši atzīts, ka vienas zaļmēslojuma kultūras vietā ir vērts audzēt vairākas. Sugu daudzums atkarīgs no tā, cik katram zemniekam ir dziļa izpratne par vajadzībām, ko dod tieši maisījumu izmantošana. Tādēļ praksē būs sastopami gan maisījumi ar 3–5 sugām, gan ar 10–15 dažādām sugām. Esmu pētījis, ka Latvijas apstākļiem varētu būt piemērotas kopā 45–50 sugas, jo katru gadu pienāk pa kādai klāt.

Šoreiz par ļoti svarīgu aspektu, kā dažādas zaļmēslojuma sugas ietekmē augsnes agroekoloģiju. Apskatīsim tādus raksturlielumus kā augsnes fizikālo un agroķīmisko rādītāju uzlabošanu – aramkārtas un zemaramkārtas irdināšana un fosfora vai kālija atbrīvošana augsnē. Zaļmēslojuma kultūras ļoti labi spēj mazināt dažādu kaitīgo organismu ietekmi uz pēcaugiem – nomāc nezāles, tajā skaitā ložņu vārpatu (nezāles Nr. 1 Latvijā). Tām piemīt allelopātiska ietekme, samazina augsnes slimību patogēnu skaitu, cīnās pret nematodēm; notiek bioloģiskās daudzveidības veicināšana, piesaistot dažādu derīgo sugu kukaiņus, t. sk. apputeksnētājus.

Augsnes fizikālie un agroķīmiskie parametri

1. Optimālu apstākļu nodrošināšana augsnes aramkārtā ir viens no visvairāk vajadzīgajiem faktoriem augu augšanas nodrošināšanā. Tas nozīmē, ka, sējot šīs zaļmēslojuma kultūras, tiks labi irdināta augsnes aramkārta. Vislabākās kultūras šim nolūkam ir viengadīgā airene, ziemas rudzi un dzeltenais amoliņš, ļoti labi ir arī griķi, baltās sinepes, lopbarības pupas, viengadīgais Ēģiptes āboliņš, auzas, lauka zirņi, ziemas un vasaras vīķi, baltais āboliņš.
2. Zemaramkārtas irdināšana – viena no lielākajām problēmām Latvijas augsnēs, jo visbiežāk tas netiek monitorēts, tāpēc bieži netiek saprasts faktiskais daudzu problēmu cēlonis. Lieliskas kultūras šim nolūkam būs eļļas rutks, dzeltenais amoliņš un sējas redīss. Ļoti labi ar to tiks galā sarkanais āboliņš.
3. Barības elementu atbrīvošana. Zaļmēslojuma kultūru izdalītie sakņu eksudāti šķīdina nešķīstošos fosfora un kālija savienojumus augsnē. Teicamas kultūras šim nolūkam ir griķi un dzeltenais amoliņš, ļoti labi to nodrošina rudzi, facēlija, eļļas rutks, sarkanais āboliņš, viengadīgais Ēģiptes āboliņš.

Kaitīgo organismu ietekmēšana un samazināšana

1. Nomāc ložņu vārpatu.
   Šī nezāle sagādā lielas galvassāpes gandrīz vai katram Latvijas lauksaimniekam, jo īpaši bioloģiskajiem. Lieliskas kultūras šim nolūkam ir viengadīgā airene, ziemas rudzi, auzas, griķi, eļļas rutks. Lopbarības pupas un facēlija – labos augšanas apstākļos. Labi ar to tiks galā arī tādas kultūras kā baltās sinepes, bet labos augšanas apstākļos arī ziemas vīķi, viengadīgais Ēģiptes āboliņš un baltais āboliņš.
2. Samazina nematožu skaitu augsnē.
   Līdz ar augšņu noplicināšanos, it īpaši dārzeņu laukos savairojas patogēnās augsnes nematodes. Teicami pret tām palīdz cīnīties krustziežu dzimtas zaļmēslojuma kultūras – eļļas rutks, baltās sinepes un ziemas rapsis. Šo kultūru izmantošana kavē tādas grūti ierobežojamas slimības paplašināšanos kā krustziežu sakņu augoņi, kam par iemeslu ir nekontrolētā ziemas rapša audzēšana, kas dažviet, it sevišķi Zemgales pusē ietekmē arī visa veida kāpostu un kāpostu dzimtas sakņaugu audzēšanu – rāceņi, rutki, kāļi.
3. Allelopātiskā ietekme (nomācoša).
   Šim nolūkam klasiski tiek audzēti ziemas rudzi, ne velti šo kultūru ļoti bieži izmanto tieši segtajās platībās. Vēl šim nolūkam var audzēt auzas, griķus un visus krustziežu dzimtas zaļmēslojuma augus.
4. Nomāc augsnes patogēnus.
   Vairākas zaļmēslojuma kultūras spēj uzlabot situāciju augsnē, nomācot dažādus augsnes patogēnus, tādā veidā tiek uzlabota augu veselība un augšana. Vislabāk augsnes patogēnus nomāc ziemas rudzi un baltās sinepes. Pirmie spēj ziemot, otrā ir sala neizturīga kultūra, bet kuru var izmantot rudens maisījumos. Balto sinepju lielāka priekšrocība ir to spēja izdzīvot vietās, kur ir daudz kailgliemežu, jo uz to lapām esošie matiņi tās pasargā no to uzbrukumiem.

Piesaista derīgos kukaiņus

Ir zaļmēslojuma kultūras, kuras labi piesaista gan apputeksnētājus, gan citus derīgos kukaiņus. Vislabāk – ziemas vīķi. Kad šī kultūra maijā zied, ziedi ir pilni ar apputeksnētājiem kukaiņiem. Otra lieliska kultūra ir griķi, tādēļ tos bieži sēj arī ganībām bitēm. Ļoti piemērotas šim nolūkam ir arī lopbarības pupas un zirņi. Īpaši jāatzīmē viengadīgais inkarnāta āboliņš, kas patīk ne tikai  kukaiņiem, bet arī izcili izskatās, ļoti dekoratīvi, un spēj piesaistīt atmosfēras slāpekli. Ir viens no visstraujāk augošiem tauriņziežiem. Agri iesēts pavasarī, ziedēt jau sāk jūnijā.

Ramtila (Guizotia abyssinica) ir nesen apgūts zaļmēslojuma augs. Ātri augošs asteru dzimtas augs, laba starpkultūra, jo radniecīgs tikai saulespuķēm. Labi aug siltās vietās, sausumizturīga, spēj efektīvi nomākt nezāles, ziemotspējīga. Efektīva dažādos maisījumos. Uzlabo augsnes veselību un struktūru.