EK norāda, ka šis ir svarīgs solis, lai risinātu neatliekamās problēmas augsnes veselības jomā, kas ietekmē katru Eiropas valsti, pārtikas ķēdes noturību un ekonomiku plašāk. Jaunais likums arī palīdzēs uzlabot augsnes noturību pret dabas katastrofām, karstuma viļņiem un ārkārtējiem laikapstākļiem, kā arī citām kritiskām vides problēmām, piemēram, eroziju, piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Jaunās direktīvas galvenais mērķis ir ieviest sistēmu augsnes veselības uzraudzībai visā ES, kas ir pragmatiska, elastīga un balstīta uz valstu augsnes monitoringa sistēmām. Ņemot vērā augsnes sarežģītību, direktīva atstāj lielu elastību dalībvalstīm, lai pielāgotu savu pieeju vietējiem augsnes apstākļiem.
Atbilstoši ES Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas programmai direktīvas pakāpeniskā pieeja saglabās zemu slogu dalībvalstīm. Vienošanās starp Parlamentu un Padomi nosaka termiņu pagarinājumu EK ierosinātās direktīvas īstenošanai. Turklāt tās dalībvalstis, kurām tas būs nepieciešams, varēs saņemt EK palīdzību, lai veiktu augsnes paraugu ņemšanu, testēšanu un arhivēšanu. Direktīva arī neuzliks zemes īpašniekiem un zemes apsaimniekotājiem, tostarp lauksaimniekiem, pienākumus uzraudzīt vai uzlabot augsnes veselību un noturību.
Vienošanās paredz šādus galvenos pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic:
* izveidot visaptverošu un saskaņotu, tomēr elastīgu augsnes veselības uzraudzības sistēmu ar veselīgas augsnes kritērijiem;
* sniegt atbalstu augsnes apsaimniekotājiem, lai uzlabotu augsnes veselību un noturību;
* samazināt zemes pārņemšanas, piemēram, ēku un infrastruktūru ietekmi uz augsnes spēju nodrošināt citus ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus neliedzot atļaut šādas darbības;
* noteikt potenciāli piesārņotās vietas un pārvaldīt tās, lai novērstu riskus cilvēku veselībai un videi, vienlaikus ievērojot principu “piesārņotājs maksā”.
Eiropas Parlamentam un Padomei tagad būs oficiāli jāpieņem jaunā direktīva, lai tā varētu stāties spēkā. Tā stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, un pēc tam dalībvalstīm 3 gadu laikā būs jāievieš valsts sistēma, lai direktīva darbotos.
Augsnes degradācija un piesārņojums rada ievērojamus riskus nodrošinātībai ar pārtiku un nekaitīgumam, bioloģiskajai daudzveidībai, noturībai pret klimatu un ārkārtējiem laikapstākļiem. Pašlaik 60 līdz 70% ES augsnes ir neveselīgā stāvoklī. Piemēram, katru gadu erozijas dēļ tiek izskalots miljards tonnu augsnes, kā rezultātā tiek lēsts, ka lauksaimniecības produktivitāte gadā samazinās 1,25 miljardu eiro apmērā. Ar augsnes degradāciju saistītās izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 50 miljardu eiro apmērā gadā.
