Tieši par šiem jautājumiem LLKC Saldus biroja lopkopības interešu grupas tikšanās reizēs diskutējām ar piensaimniekiem, veterinārārsti un saimniecību īpašniekiem, iepazīstot dažādas pieejas jaunlopu izaudzēšanā un meklējot risinājumus, kurus iespējams izmantot arī savās saimniecībās.
Pirmajā interešu grupas tikšanās reizē tika uzaicināta veterinārārste Liesma Vicinska, kura stāstīja par teļu veselības nodrošināšanu un biežāk sastopamajām jaunlopu saslimšanām. Speciāliste uzsvēra, ka teļa veselība sākas ar ganāmpulka veselību, īpašu uzmanību pievēršot govs cietstāves periodam.
Šajā laikā notiek intensīva augļa augšana, govs tiek sagatavota nākamajai laktācijai. Būtiski ir nodrošināt govij atbilstošu ķermeņa kondīciju, pilnvērtīgu ēdināšanu, svaigu ūdeni, kā arī mierīgus, tīrus un komfortablus turēšanas apstākļus.
Liela nozīme ir arī atnešanās vietai – tai jābūt tīrai, sausai un labi pakaisītai. Dzemdību process jānovēro, taču bez vajadzības nevajadzētu tajā iejaukties. Ja palīdzība tomēr nepieciešama, būtiski ievērot higiēnu un savlaicīgi sagatavot nepieciešamos instrumentus.
Pēc teļa piedzimšanas īpaša uzmanība jāpievērš nabas saites dezinfekcijai un, protams, jaunpiena izēdināšanai. Pirmajās dzīves stundās gremošanas traktā imunoglobulīnu uzsūkšanās notiek visefektīvāk, tādēļ kvalitatīvs jaunpiens pietiekamā daudzumā ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem teļa turpmākajai veselībai.
Veterinārārste pastāstīja arī par biežāk sastopamajām teļu slimībām – diareju, pneimoniju, nabas iekaisumu, kā arī saslimšanām, kas saistītas ar vitamīnu un minerālvielu trūkumu. Pārrunājām arī jaunlopu brāķēšanas iemeslus un to, cik svarīgi līdz gada vecumam izvērtēt, kuras teles ir vērts atstāt ganāmpulkā.
Tikšanās laikā saimniecības īpašnieks Edgars Andersons dalījās pieredzē par jaunlopu izaudzēšanu savā saimniecībā. Tai ir labi teļu saglabāšanas rādītāji, dažāda vecuma teļi tiek turēti atsevišķās novietnēs.
Nākamā tikšanās devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz z/s “Kalējiņi 1”, kur saimnieko jau sestajā paaudzē. Saimniecība apsaimnieko aptuveni 700 hektārus zemes – visa platība ir daudzgadīgie zālāji. Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta zālāju sastāvam, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku lopbarību.
Apmeklējuma laikā saimniecībā bija 1339 dzīvnieki, tajā skaitā 698 slaucamās govis. Govis tiek slauktas trīs reizes diennaktī karuseļa tipa slaukšanas iekārtā, bet vidējais izslaukums gadā sasniedz aptuveni 14 500 kilogramus no govs.
Īpaša uzmanība saimniecībā tiek pievērsta jaunlopiem. Teles tiek ģenētiski testētas, lai izvērtētu, kurus dzīvniekus atstāt ganāmpulka papildināšanai. Līdz 10–11 mēnešu vecumam katru mēnesi tiek kontrolēta teļu dzīvmasa, tādējādi savlaicīgi iespējams pamanīt dzīvniekus, kuri augšanā atpaliek.
Arī jaunpiena izēdināšanai tiek pievērsta liela uzmanība. Jaundzimušās teles ar zondes palīdzību saņem četrus litrus augstas kvalitātes jaunpiena (BIRX 24%). Pienu izēdina trīs reizes dienā 65 dienu periodā, paralēli nodrošinot spēkbarību ar 26% proteīna sastāvu.
Katram teļam ir savs marķēts piena izēdināšanas spainis ar knupi. Piena periodā teles atrodas viegli tīrāmos un izjaucamos sprostos, bet vēlāk tiek pārvietotas nelielās grupās. Teļu novietnēs ar ventilācijas palīdzību tiek nodrošināts svaigs gaiss.
Interesanti bija arī uzzināt par tehnoloģiju izmantošanu dzīvnieku veselības uzraudzībā. Teļu veselība tiek kontrolēta ar CowManager ganāmpulka uzraudzības sistēmas sensoriem, kuri ievietoti ausī un ļauj sekot arī ķermeņa temperatūrai. Slimību gadījumā sākotnēji tiek izmantoti elektrolīti, bet antibiotikas – tikai nepieciešamības gadījumā.
Saimniecībā liela uzmanība tiek pievērsta arī atražošanai. Teles apsēklošanu uzsāk, kad tās sasniegušas 22 mēnešu vecumu un 380–400 kilogramu dzīvmasu. Meklēšanās tiek noteikta ar aktivitātes mērītājiem, un ar pirmo apsēklošanas reizi grūsnība iestājas 60–65% telēm.
Dalībniekiem bija iespēja ne tikai apskatīt moderno saimniecību, bet arī diskutēt par zālāju apsaimniekošanu, ēdināšanu, teļu turēšanu un atražošanu. Interesanti bija uzklausīt arī saimnieka pamatojumu tam, kādēļ saimniecībā netiek audzēta kukurūza skābbarībai.
Trešā Interešu grupas tikšanās notika SIA “Muižarāji MA” Lielauces pagastā. Šī ir daudz mazāka saimniecība – tiek apsaimniekoti 150 hektāri aramzemes, saimniecībā ir 36 slaucamās govis un 40 dažāda vecuma jaunlopi.
Pēdējo gadu laikā saimniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunlopu izaudzēšanai, lai nākotnē nebūtu nepieciešams dzīvniekus iegādāties no citām saimniecībām. Teles ar pienu tiek barotas trīs mēnešus, sākumā nodrošinot jaunpienu, bet pēc tam piena aizvietotāju, kā arī spēkbarību, ūdeni un sienu.
Saimniecībā govis un lielākā daļa jaunlopu visu gadu atrodas kūtī, jo fermas tuvumā nav iespējams nodrošināt ganības. Govīm ir brīvās turēšanas sistēma, tās divas reizes dienā tiek barotas ar pilnīgi maisīto barību. Saimnieks nākotnē plāno ganāmpulku palielināt un iespēju robežās ieviest arī modernāku aprīkojumu.
Interešu grupas dalībnieki novērtēja, ka neliela ģimenes saimniecība var veiksmīgi darboties un attīstīties.
Diskusijas starp saimniekiem ļāva ieraudzīt, cik dažādi var būt risinājumi veiksmīgai jaunlopu izaudzēšanai.
Grūsnību saimniecībās nosaka gan rektāli, gan izmantojot ultrasonogrāfiju, bet dažviet – arī ar piena analīžu palīdzību. Govju dzemdības tiek uzraudzītas, taču bez vajadzības saimnieki neiejaucas.
Visās saimniecībās ir jaunpiena bankas, kur iespējams uzglabāt kvalitatīvu jaunpienu gadījumiem, kad tas nepieciešams. Pēc piedzimšanas teļiem tiek nodrošināta sausa un tīra vieta, kā arī atsevišķs sprosts. Jaunpienu izēdina gan ar pudeli un knupi, gan izmantojot zondi.
Diskusijas laikā nonācām arī pie secinājuma, ka, grupējot teļus, svarīgi ievērot to savstarpējo uzvedību – saimnieki novērojuši, ka grupā labāk veidot pāra teļu skaitu, jo teļi biežāk veido kontaktu ar kādu konkrētu grupas biedru.
Apmeklējot dažāda lieluma un atšķirīgi aprīkotas saimniecības, vēlreiz pārliecinājāmies, ka vesela un ražīga ganāmpulka pamatā ir vairāku faktoru kopums. Svarīga ir ne tikai kvalitatīva barība un laba ģenētika, bet arī tīra vide, atbilstoši turēšanas apstākļi, savlaicīga veselības uzraudzība un rūpīga teļa aprūpe jau no pirmajām dzīves stundām.
Interešu grupas dalībnieki atzina, ka pieredzes apmaiņa ir vērtīga iespēja paskatīties uz ierastajiem procesiem no cita skatpunkta un pārņemt savā saimniecībā tās idejas, kas vislabāk atbilst konkrētajiem apstākļiem. Arī mazāka ģimenes saimniecība var veiksmīgi attīstīties, pakāpeniski uzlabojot turēšanas apstākļus un ieviešot modernas tehnoloģijas.
Liels paldies veterinārārstei un saimniekiem par dalīšanos zināšanās un pieredzē, kā arī visiem interešu grupas dalībniekiem par aktīvu iesaistīšanos, jautājumiem un vērtīgajām diskusijām!
