Vasarāju graudaugiem Vidzemes un Latgales reģionos ekstremāli lielais mitrums rada gaisa trūkumu augu saknēm, rezultātā augi dzeltē, nenotiek optimāla auga barības vielu uzņemšana un krītas iespējamais ražas potenciāls. Pārmitrie lauki liedz veikt augu kopšanas darbus, līdz ar to nezāles netiek ierobežotas, tās konkurē pēc barības vielām ar kultūraugiem. Attīstās augu slimības, kviešos galvenokārt lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība, bet miežos – tīklplankumainība. Latvijas austrumu daļā pēc nokrišņiem ūdens krājās uz laukiem un zemākajās ieplakās. Ilgstošo lietavu rezultātā applūdušās platības daļas nav apsētas vai apstādītas, kā arī iesētie zirņi un pupas daļā ir sapuvusi mitrumā vai sēkla izskalota. Savukārt vasaras rapsī pārmitros laukos tas izstīdz un mitrums traucē ierobežot kaitēkļus. Lielā daļā platību kukurūza iesēta vēlākos sējas termiņos nokrišņu dēļ. Pārmitrās lauku ieplakās kukurūzas sēklas ir aizgājušas bojā, citur augu attīstības stadija ir 2–3 lapas, kas ir zems rādītājs, salīdzinot ar citiem gadiem, un vieš bažas par optimālas biomasas iegūšanu. Lauka pupu un zirņu attīstība ir ļoti atšķirīga, laikus iesētās pupas jau sasniegušas ziedēšanas stadiju, bet vēlu sētām 3–4 lapu pāri. Savukārt griķi tikko sadīguši, gaisa trūkuma dēļ augu krāsa ir mainījusies, bet citviet šobrīd pēc lauku apžūšanas tie tiek sēti. Pārliecīgi lielā mitruma dēļ nav apsēta daļa lauku ar vasarājiem.
Kurzemes reģionā optimāli mitruma apstākļi augu attīstībai bija dienvidu un ziemeļdaļā, pārējā daļā lauki bija pārmitri un vietām dzeltē. Graudaugi labi sacerojuši un ražas potenciāls ir labs. Lauka pupas un zirņi sāk ziedēt un ir labi attīstījušies. Līdz ar paaugstināto mitruma nodrošinājumu kviešos palielinās lapu pelēkplankumainības, dzeltenplankumainības izplatība, tāpat arī brūnā rūsa. Lauksaimniekiem jāpievērš uzmanība slimību ierobežošanai, it īpaši ieņēmīgām šķirnēm.
Zemgalē, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bija optimāli mitruma apstākļi un vasarājus varēja agri iesēt, tie labi attīstījās, varēja labi izmantot augu barības vielas. Biežie nokrišņi veicināja graudaugos miltrasas attīstību. Lauka pupas un zirņi ir laikus iesēti un šobrīd ir ziedēšanas stadijā. Kukurūzas attīstību aukstais laiks ir nedaudz piebremzējis, bet ražas potenciāls ir labāks kā citos reģionos.
Jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt 3,5 t/ha; auzām – 2,9 t/ha, vasaras miežiem – 3,0 t/ha, vasaras rapsim – 1,2 t/ha, griķiem – 0,8 t/ha, lauka pupām – 3,3, zirņiem – 3,0, kukurūza zaļmasai – 24 t/ha.
Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas četrpadsmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim, lauka pupām, zirņiem, kukurūzai zaļmasai un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī, lauka pupā, zirņiem un kukurūzai zaļmasai – jūnijā, septembrī, oktobrī.
