Sabiedrība arvien vairāk interesējas par to, no kurienes nāk pārtika, kā tā audzēta vai ražota un kas to ir radījis. Izvēloties vietējos produktus, mēs atbalstām savus ražotājus un vienlaikus iegūstam svaigāku un kvalitatīvāku pārtiku. Tāpēc arī valsts un pašvaldību iestādēm ar saviem iepirkumiem būtu jārāda piemērs, pēc iespējas biežāk izvēloties vietējos un kvalitatīvos pārtikas produktus.
Valsts un pašvaldību iepirkumi nav tikai veids, kā iegādāties pārtiku par izdevīgāko cenu. Tie ir arī iespēja izvēlēties produktus, kas ir svaigi, veselīgi un atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, piemēram, ir bioloģiski audzēti. Dodot priekšroku vietējiem produktiem, iespējams samazināt transportēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi, vienlaikus atbalstot Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus. Tādējādi publiskie iepirkumi kļūst par nozīmīgu instrumentu ilgtspējīgu izvēļu veicināšanai un vietējās ekonomikas stiprināšanai.
Līdz šim vietējā un kvalitatīvā iepirkuma principus noteica normatīvie akti, kuros minēts tāds termins kā Zaļais publiskais iepirkums. Toties 2026. gada 9. jūnijā stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka, ka Zaļā publiskā iepirkuma prasības vairs nav spēkā. Šis noteikti rada satraukumu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju vidū, tomēr jāmin, ka nekur nav pazudis ilgtermiņa mērķis par vietējā produkta priekšrocību izcelšanu. Ar grozījumiem minētā likuma mērķis ir papildināts ar ilgtspēju un iespēju veidot iepirkumu kompetenču centrus ilgtspējas īstenošanai.
Zemkopības ministrija ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai ilgtspējas princips saglabātos arī pēc Publisko iepirkumu likuma grozījumiem. Vienlaikus ministrija steidzamības kārtā virza izmaiņas nozares normatīvajos aktos, lai vietējās pārtikas iegāde valsts un pašvaldību iepirkumos arī turpmāk būtu pienākums, nevis tikai brīvprātīga izvēle. Tas stiprinās vietējo ražotāju tirgus iespējas, veicinās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu attīstību un sekmēs valsts spēju nodrošināt sevi ar pārtiku, kas ir nozīmīgs valsts drošības jautājums. Jau šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojs ir apstiprinājis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru par Ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas kompetenču centru.
Līdz normatīvo aktu izmaiņu stāšanos spēkā pasūtītāji tiek aicināti arī turpmāk iepirkumos saglabāt prasības, kas dod priekšroku īsākam piegādes attālumam, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem un bioloģiskajai pārtikai, neizvirzot zemāko cenu kā vienīgo izvēles kritēriju.
Strādājot ar ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un pasūtītājiem, tika apzināti galvenie šķēršļi, kas līdz šim kavējuši vietējās pārtikas plašāku izmantošanu publiskajos iepirkumos. Kā būtiskākās problēmas tika minēts laikietilpīgs un administratīvi sarežģīts iepirkumu process, kā arī smagnēja piedāvājumu iesniegšana no ražotāju puses. Vienlaikus konstatēts, ka ēdināšanas iepirkumos ne vienmēr iespējams pilnvērtīgi izsekot produktu izcelsmei un pārliecināties, vai piegādātie produkti patiešām atbilst iepirkumā solītajiem. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība palielināt vietējo ražotāju kapacitāti un veicināt kooperāciju.
Lai šīs problēmas risinātu, LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir izstrādājis ilgtspējīgas pārtikas katalogu jeb biznesa moduli platformā www.novadagarsa.lv. Tas paredzēts izmantošanai valsts un pašvaldību pārtikas iepirkumos, būtiski vienkāršojot produktu iegādes procesu gan pasūtītājiem, gan ražotājiem. Vienlaikus platforma nodrošinās produktu izsekojamību, aizstājot līdzšinējos papīra apliecinājumus ar elektronisku procesu. Ražotājs sistēmā varēs ne tikai apliecināt sadarbību ar piegādātāju vai ēdinātāju, bet arī apstiprināt faktisko produktu piegādi.
Nākotnē platforma ļaus ražotājiem iesniegt piedāvājumu pašvaldības iepirkumam ar dažiem klikšķiem, neveidojot apjomīgu dokumentu paketi. Informācija par sertifikātiem un atbilstības prasībām tiks automātiski pārbaudīta valsts reģistros, tādēļ ražotājiem vairs nebūs atkārtoti jāiesniedz apliecinošie dokumenti, savukārt pasūtītājiem nebūs tie jāpārbauda vairākās dažādās datubāzēs. Tas būtiski samazinās administratīvo slogu abām pusēm.
Biznesa modulis tika publicēts 2026. gada jūnijā, un LLKC aicina Latvijas ražotājus jau tagad reģistrēties platformā un ievietot informāciju par savu saimniecību un ražotajiem produktiem. Reģistrācija ļauj pašvaldībām un ēdinātājiem uzzināt par konkrēto saimniecību, tās piedāvājumu un gatavību piedalīties publiskajos iepirkumos. Ražotāji var norādīt gan pašlaik pieejamos produktu apjomus, gan arī tikai potenciālās piegādes iespējas nākotnē, ja būs attiecīgs pieprasījums. Tādējādi platforma kļūst par vietu, kur satiekas pieprasījums un piedāvājums, veicinot sadarbību starp vietējiem ražotājiem un publisko sektoru.
LLKC aicina ražotājus aktīvi izmantot platformu jau šobrīd un nepieciešamības gadījumā saņemt tehnisko atbalstu reģistrācijas procesā. Tuvākajā laikā tiks sniegta plašāka informācija, organizēti arī vairāki vebināri gan ražotājiem, gan pasūtītājiem, kuros skaidros Ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas kompetenču centra darbību, platformas funkcionalitāti un aktuālās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Tajos tiks sniegta arī informācija par steidzamības kārtā virzītajiem grozījumiem, kuru mērķis ir nostiprināt prasības attiecībā uz vietējo pārtiku, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem, tostarp “Zaļās karotītes” produktiem, un bioloģisko pārtiku kā obligātus kritērijus pārtikas iepirkumos.
Galu galā stāsts nav tikai par iepirkumiem. Jo spēcīgāki būs mūsu lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, un jo gudrākas un ilgtspējīgākas izvēles izdarīs iepircēji, jo drošāka būs Latvijas spēja nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku arī nākotnē. Publiskie iepirkumi var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem instrumentiem šī mērķa sasniegšanai – ja tos izmantosim gudri, atbildīgi un ilgtermiņā.
