Tā ir pati lielākā Dānijas bioloģiskā saimniecība ar vairāk nekā 1000 ha izmantojamās zemes. Interesanti, ka nu jau vairākas sezonas daļā saimniecības saimnieko arī integrēti. Piemēram, tādām kultūrām kā dažāda veida sīpoli pieprasījums ir tik liels, ka tikai ar bioloģiskām metodēm vien esošajās platībās saimniecība nespēj nodrošināt vajadzīgo daudzumu. Audzēts tiek ļoti plašs kultūru klāsts, ietverot gandrīz visas izplatītākās dārzeņu sugas, kopā vismaz 31 dažāda, kas audzētas bioloģiski. Uzmanību pievērš dārzeņu audzēšanas karte, kas ļauj kā vairumpircējiem, tā pircējiem tiešajā pārdošanā (saimniecībā ir savs dārzeņu preču veikals) redzēt, kurā no gada sezonas nedēļām būs pieejami attiecīgās sugas dārzeņi. Klientiem ļoti ērti un saprotami. Tas ir panākts ar perfektu plānošanu un precīzu darbu izpildi. Uz mūsu ierašanās laiku redīsi pirmajā apritē jau bija sasēti uz lauka un nosegti ar agrotīklu. Tas ir uzkrātās pieredzes un darba rezultāts un milzīga atbildības uzņemšanās klientu priekšā.
Dēsti tiek ievesti
Dārzeņu audzēšanai visām kultūrām, kurām ir nepieciešami dēsti, tie tiek ievesti no trīs kompānijām Nīderlandē un Vācijā. Pateicoties augstajām tehnoloģijām, dēsti saimniecībā ierodas pēc stingri sastādīta grafika ar dienas precizitāti. Tas nozīmē, ka saimniecībā ir izrēķināts, ka nodarboties vēl ar dārzeņu dēstu audzēšanu nav ekonomiski izdevīgi. Tas ir arī saprotams, jo šobrīd to audzēšana ir tuvu rūpnieciskam līmenim. Tiek izmantotas klimata kameras, automatizēta substrātu uzpilde, dēstu mēslošana, laistīšana un to augu aizsardzība. Šie uzņēmumi, pateicoties specifikai, ir dēstu audzēšanas procesu pilnībā automatizējuši, kur cilvēks vairs tikai vada šos procesus. Tas notiek kā rūpnīcā, nodrošinot nemainīgu dēstu kvalitāti ļoti lielos apjomos, kas nodrošina precīzus grafikus ar nevainojamu piegādi. Latvijā, ņemot vērā, ka dārzeņu platības nav tik lielas, šo kompāniju pakalpojumus gandrīz neizmanto. Audzējot dēstus pie mums, tie neiznāk tik kvalitatīvi un lēti, kas nevar neietekmēt dārzeņu audzēšanas ekonomiku.
Milzīgas dārzeņu glabātuves
Ir uzbūvētas milzīgas glabātuves, kurās tiek novietoti visi vajadzīgie dārzeņi, sākot no sīpoliem un beidzot ar kāpostiem. To kapacitāte ir pietiekama, lai visus dārzeņus, kurus ir nepieciešams uzglabāt, varētu uzglabāt gandrīz līdz pavasarim. Modernās klimata iekārtas ļauj precīzi nodrošināt uzglabāšanas režīmus, praktiski izvairoties no zudumiem uzglabāšanas laikā.
Dārzeņu pirmapstrādes cehos visas augu atliekas, kas rodas produkciju sagatavojot, gan no uzglabātās produkcijas, gan svaigās produkcijas, kas tiek sezonas laikā sagatavota nosūtīšanai, nonāk šahtās ar transportieriem, kas šīs atliekas iznes ārpusē, no kurienes tās atkarībā no vajadzības nogādā vai nu uz biogāzes staciju vai kompostēšanas laukumu.
Viena no būtiskajām bioloģisko atkritumu likvidēšanas metodēm ir aerobā kompostēšana. Kompostējamais laukums ir betonēts, bet nav izbūvēts ar atbilstošu kritumu līdz 4o, kas nozīmē, ka lietus laikā ir problēmas ar liekā ūdens novadīšanu. Ūdens paliek uz laukuma, tā veicinot nevajadzīgus anaerobos (pūšanas) procesus. Tā rezultātā bojātas tiek gan uzkrājamās kompostēšanas sastāvdaļas, gan ietekmēts kompostēšanas process, gan gatavais komposts. To apliecina arī saimniecības agronomi, ka 2024. gada lietainās sezonas dēļ komposts nav labākās kvalitātes. Komposta kaudzes tiek veidotas pārāk lielas, kas liedz tās pilnvērtīgi apskābekļot. Liekā mitruma dēļ daļa komposta ir lielos gabalos, kas nav pilnvērtīgi sadalījušies. Te nu lieliski noder citur redzētais, ka komposta pārklājs arī ir ļoti vajadzīga lieta, kas pasargā no apkārtējās vides negatīvās ietekmes – saules, karstuma, vēja un slapjuma, pārmērīgiem nokrišņiem. Nestandarta sīpoli satur daudz sēra, tos, lai negatīvi neietekmētu kopējo kompostēšanas procesu, nedrīkst pievienot vairāk kā 5% no kopējas kompostējamās masas. Kompostēšanas mēģinājumi Latvijā šajā aukstajā pavasarī uzrādīja vēl vienu problēmu, ka bez pārklāja komposta kaudzes pārāk ātri atdziest.
Ir izbūvēta tehniskā iekārta komposta ekstrakta gatavošanai, kas sastāv no komposta materiāla noskalošanas iekārtas un trīstonnīga aeratora, kur tiek padots gaiss. Iegūtā komposta “tēja” tiek atšķaidīta ar ūdeni un izsmidzināta uz dārzeņu eksperimentālajiem laukiem. Komposta iegūšana komposta ekstrakta vajadzībām notiek zem jumta, izmantojot Džonsona Sjū metodi.
Tehniskais nodrošinājums
Tehniskais nodrošinājums ir milzīgs, moderns un daudzveidīgs, lielākais specializētais dārzeņu tehniskais parks, kāds jebkad ir redzēts. Saimniecība īpaši var lepoties ar to, ka ir bijusi viena no pirmajām Eiropā, kad savā saimniecībā sāka ieviest augstas precizitātes ravētājus, sākot no mehāniskiem, kurus vada video kameras, līdz beidzamās paaudzes ravēšanas robotam, kura kameras atpazīst nezāles un tās tiek izdedzinātas ar lāzeru. Labums ir tas, ka augsnes virskārta paliek neskarta, kas nodrošina tās struktūras saglabāšanu. Liels darbs ir bijis jāiegulda, lai kameras atpazītu tieši saimniecībā esošās nezāles. Ņemot vērā, ka Dānijā ir viens no dārgākajiem roku darba spēkiem Eiropā, katra funkcija, kur roku darbu var aizstāt ar tehniskiem risinājumiem, ir zelta vērta.
Vēl viens virziens saimniecībā ir biogāzes ražošana. Tas ļauj nodrošināt daļu no saimniecībā nepieciešamās enerģijas. Tas veiksmīgi palīdz saimniecībā radītos bioatkritumus pārvērst biogāzē siltuma iegūšanai. Daļu no gāzes pārdod vietējai pašvaldībai administratīvo un dzīvojamo ēku apsildei. Pāri paliek digestāts, kas ir vērtīgs mēslojums pēc barības vielām prasīgajiem dārzeņiem. Ir jāpiebilst, ka, neskatoties uz pozitīvo ietekmi uz dārzeņu ražu un salīdzinoši neitrālo vai nepilnīgi izpētīto ietekmi uz augsnes mikrobioloģiju, tam piemīt augsnes agregātus noārdoša ietekme (pētījumi Austrijā). Jumtu platības pārsvarā ir noklātas ar saules paneļiem, kas palīdz risināt elektroenerģijas vajadzību saimniecības industriālajām ēkām.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu lauku darbu norisi, pašiem ir savas darbnīcas, silto darbnīcu ieskaitot. Daudz darbu veic paši, bet īpaši sarežģītos gadījumos izmanto arī servisu pakalpojumus. Plašais tehniskais parks ļauj rast risinājumus pat tajos gadījumos, kad īslaicīgi kāds agregāts iziet no ierindas, tādēļ visi agregāti vajadzības gadījumam tiek uzturēti darba kārtībā.
Vistu audzēšana
Ļoti interesanta ir vistu audzēšana gaļai un olām, pēc kurām pieprasījums ir milzīgs. Vistu kūtis ir izvietotas astoņās vietās enerģētisko kārklu dārzos. Tas ir aprites ekonomikas cienīgs piemērs. Vispirms enerģētiskie kārkli ir atjaunojams resurss, kuru ik pēc 3–4 gadiem atkal var nopļaut, lai iegūtu šķeldu, kura tālāk tiek transformēta divos virzienos. Viens – šķelda tiek izmantota vistām pakaišiem, ne tikai kūtīs, bet tiešā kūts tuvumā, kur vistas pastaigājas. Kārkli nodrošina arī vistu labturību, tās var brīvi doties pastaigās kārklu audzē, kur tām ir ēna un tās var brīvi kašāties. Kārklu šķelda ļoti labi spēj akumulēt vistu mēslos esošo amonjaku, tā samazinot ne tikai tā zudumus, bet arī uzlabojot gaisa kvalitāti fermā un ap to. Otrs – šķelda tiek izmantota kā viena no galvenajām sastāvdaļām kompostēšanā. Šāds risinājums ir agromežsaimniecības metode, kas apvieno sevī mājputnu audzēšanu un to ganīšanu enerģētisko kultūru platībās.
Saimniecība ne tikai nodrošina Dānijas lielākos tirdzniecības tīklus, bet arī aktīvi tirgojās uz vietas saimniecībā savā veikalā. Varam pārliecināties, ka, neskatoties uz agro sezonu, veikaliņu ik pa laikam apmeklē cilvēki. Labā ceļu infrastruktūra dara savu, klientiem ir ērti ierasties saimniecībā.
Saimniecība darbojas kā vienots organisms, kur katrai nozarei ir sava funkcija, kas uzņēmumam ļauj darboties stabili un energoefektīvi. Inovatīvie tehniskie risinājumi ļauj precīzi un videi draudzīgi saimniekot, vienlaikus efektīvi bioatkritumi tiek pārvērsti kompostā un biogāzē.
