Govs tesmens veselību ietekmējošie faktori automātiskās slaukšanas sistēmās
Lopkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/11/2025
-
31/08/2028
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 2025. gada novembrī uzsāka demonstrējumu par tēmu “Govs tesmens veselību ietekmējošie faktori automātiskās slaukšanas sistēmās: profilakse un efektivitātes uzlabošana”, 2026.gada gada 11. augustā Sventes pagasta ZS “Stārķi” notika demonstrējuma lauka diena šī demonstrējuma ietvaros. Pasākumu organizēja LLKC sadarbībā ar ZS “Stārķi” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) un biedrību “Zemnieku saeima”.
ZS “Stārķi” kopš 2025. gada jūlija pilnībā izmanto robotizēto slaukšanu ar trīs DeLaval VMS 300 robotiem. Saimniecība apsaimnieko 908 ha zemes; vidējais izslaukums sasniedz 11 773 kg no govs gadā, diennaktī – ap 43 kg, bet somatisko šūnu skaits (SŠS) ir ap 115 tūkst./mL. Ganāmpulka izkopšanā saimniecība izmanto telīšu genoma testēšanu un dzimumšķirotu bioproduktu.
Šie rādītāji apliecina augstu ražošanas intensitāti, taču vienlaikus paaugstina prasības pret ikdienas kontroli. Automātiskajā slaukšanā problēmas nevar vērtēt tikai pēc kopējā izslaukuma vai koppiena SŠS. Jāanalizē arī izmaiņas konkrētai govij, tesmeņa ceturksnim un vairākām secīgām slaukšanas reizēm.
Demonstrējuma mērķis ir uzlabot govju veselību un piena kvalitāti, vienlaikus samazinot nepamatotu antibiotiku lietošanu. Izveidotas trīs dzīvnieku grupas:
Pirmais demonstrējuma atkārtojums vēl ir izstrādes procesā, tādēļ šajā posmā būtiskākais ir metodiski sekot riska faktoriem un to saistībai ar tesmeņa veselības rādītājiem.
ZS “Stārķi” veterinārārsts Andrejs Elksniņš SIA “VETIŅI” tesmeņa veselības profilaksi skaidroja ar trim savstarpēji saistītiem faktoriem. Infekcijas risks būtiski pieaug, ja vienlaikus ir liels baktēriju piesārņojums, atvērts vai bojāts pupa kanāls un nepietiekamas govs imunitāte. Profilakses uzdevums ir šo ķēdi pārraut vismaz vienā posmā, bet drošāk – visos trijos.
| Riska posms | Ko tas nozīmē | Ko kontrolēt saimniecībā |
| Baktēriju slodze | Netīrumi uz tesmeni un pupiem palielina iespēju, ka ierosinātāji nonāks tesmenī. | Guļvietu, eju, govju un govs tesmeņa kā arī robota tīrība |
| Pupa kanāls | Pēc slaukšanas kanāls kādu laiku saglabājas atvērts, bojāts pupa gals infekciju risku palielina. | Pupa galu stāvoklis, hiperkeratoze, vakuma un stobriņu noņemšanas iestatījumi, būtiski lai nenotiek pārslaukšana. |
| Govs imunitāte | Organisma spēja ierobežot infekciju atkarīga no veselības, ēdināšanas un tranzīta perioda norises. | Vielmaiņas traucējumi, ķermeņa kondīcija, barības uzņemšana, stress un komforts. |
Praksē īpaša uzmanība jāpievērš periodam tūlīt pēc slaukšanas. Veselai govij pupa kanāls var būt atvērts aptuveni 30 minūtes, bet vielmaiņas traucējumu gadījumā aizvēršanās var būt ievērojami lēnāka. Tādēļ svaiga barība pēc slaukšanas nav tikai ēdināšanas jautājums – tā palīdz govi noturēt stāvus laikā, kad tesmenis ir uzņēmīgāks pret vides ierosinātājiem.
Četras pupu gala stāvokļa novērtējuma pakāpes.
Avots: GEA Milking Intelligence
Robotā redzamie brīdinājumi ir jāsaista ar to, kas patiesībā notiek slaukšanas boksā. Regulāri vērtējama govju tīrība četru punktu skalā; praktisks mērķis ir panākt, lai ļoti netīro jeb 3. un 4. pakāpes govju īpatsvars nepārsniegtu 20%. Tomēr viens ganāmpulka vidējais rādītājs nav pietiekams – jāmeklē konkrētās vietas un dzīvnieku grupas, kur piesārņojums rodas.
Būtiski vai robota “roka” precīzi sasniedz visus četrus pupus un uzlikšanas laikā nepārnes netīrumus, vai pupu tīrīšana ir pietiekama un pēcapstrādes līdzeklis pārklāj visu pupu, nevis tikai daļu no tā, vai slaukšanas stobriņi tiek noņemti savlaicīgi un govs netiek pārslaukta, vai aparāts netiek uzlikts nepietiekami atrietinātam tesmenim, vai izmainīts pupu novietojums nepalielina neveiksmīgas uzlikšanas, gaisa piesūkšanas vai nerodas nepilnīgs pupu apstrādes risks.
Četras tesmeņa tīrības pakāpes, procentuālais vērtējums
Avots Pamela L. Ruegg, 2002.
Automātiskā slaukšanas sistēma var nepārtraukti reģistrēt SŠS vai tā indikatorus, piena elektrovadītspēju, izslaukuma izmaiņas pa tesmeņa ceturkšņiem un asins piejaukumu pienā. Šie rādītāji palīdz ātri atlasīt govis, kurām nepieciešama pārbaude. Tomēr atsevišķa sensora signāls nav pielīdzināms diagnozei.
Demonstrējuma zinātniskais konsultants, LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes docents Ivars Lūsis uzsvēra, ka robotu dati nevar pilnībā aizstāt piena pārraudzības informāciju, klīnisko apskati un vajadzības gadījumā laboratorisku izmeklēšanu.
Tiešsaistes šūnu skaitītāji, kas darbojas pēc fluoroptiskā principa, precīzi atpazīst govis ar SŠS virs 200 tūkst./mL. Savukārt mastīta noteikšanas indekss (MDi) individuālo SŠS dinamiku atspoguļo tikai daļā gadījumu. Izmantojot viskozitātes sensorus MQC-C2, objektīvāk ir vērtēt vidējo rezultātu no divām secīgām slaukšanas reizēm, nevis vienu mērījumu.
Praktiskais moments: novirze vienai vai dažas ir signāls pārbaudei, bet lēmumu pieņem pēc tendences, govs apskates un apstiprinošas diagnostikas.
Subklīniska mastīta vērtēšanā būtiska ir arī ierosinātāja noturība. Ilgstoša galveno mastīta ierosinātāju un dažu sekundāro ierosinātāju klātbūtne tesmenī būtiski paaugstina SŠS, savukārt īslaicīga sekundāro ierosinātāju klātbūtne ne vienmēr rada izteiktu pieaugumu. Tādēļ praktiski ieteicams analizēt SŠS dinamiku līdz 20 secīgām slaukšanas reizēm. Tas mazina risku pārvērtēt vienreizēju svārstību un palīdz pamanīt noturīgu problēmu.
Mastīta ekonomiskā ietekme veidojas no ārstēšanas, brāķētā piena, papildu darba un govs turpmākā ražības zuduma. A. Elksniņa aprēķins ZS “Stārķi” apstākļiem parādīja, cik strauji izmaksas pieaug līdz ar slimības smagumu:
| Mastīts | Aprēķinātās izmaksas | Sekas |
| Viegls | 380 EUR | Govs izveseļojas pēc pirmā ārstēšanas kursa. |
| Vidējs | 857 EUR | Pēc saslimšanas tiek zaudēta viena tesmeņa ceturkšņa funkcija. |
| Smags | 2438 EUR | Govs nobeidzas vai ir piespiedu kārtā jābrāķē. |
Aprēķinā ietilpst ne tikai medikamenti. Mastīta dēļ izslaukums attiecīgajā laktācijā var samazināties par 5–7%, bet kopējais neiegūtā piena apjoms var sasniegt 8–12% no laktācijas. Jārēķina arī palielināts citu govju inficēšanas risks. Tāpēc profilakse, agrīna atklāšana un mērķtiecīga rīcība ir ne tikai dzīvnieku veselības, bet arī piena pašizmaksas jautājums.
Antibiotiku lietošanas samazināšana nenozīmē atteikšanos no ārstēšanas. Tā nozīmē precīzāku lēmumu: kurai govij ārstēšana ir vajadzīga, kāds ir iespējamais ierosinātājs un pret kuru preparātu tas ir jutīgs. ZS “Stārķi” diagnostikas un ārstēšanas protokoli balstīti laboratoriskajos izmeklējumos un antibiogrammās. Šāda pieeja mazina bezmērķīgas terapijas risku, saīsina laiku līdz piemērotai rīcībai un palīdz ierobežot antimikrobiālās rezistences veidošanos.
Svarīgi, lai saimniecībā būtu iepriekš saskaņots protokols: kad ņemt piena paraugu, kā to marķēt un uzglabāt, kad drīkst sākt ārstēšanu, kā izvērtēt rezultātu un kā rīkoties atkārtota vai hroniska mastīta gadījumā. Robots atvieglo aizdomīgo govju atlasi, bet lēmumu kvalitāti nosaka viss process no parauga paņemšanas līdz ierakstam ganāmpulka vadības sistēmā.
Selektīva antibiotiku lietošana cietlaišanas laikā var samazināt kopējo antibiotiku patēriņu, taču tā nav automātiski piemērojama visām saimniecībām. Vispirms jāizvērtē ganāmpulka infekciju situācija un datu kvalitāte, pēc tam – katra govs individuāli. Lauka dienā minētie praktiskie orientieri apkopoti zemāk; tie jāiekļauj saimniecības veterinārārsta izstrādātā protokolā.
Ganāmpulka priekšnosacījumi
Ja ganāmpulks atbilst priekšnosacījumiem, antibiotikas cietlaišanas laikā var nelietot tikai govij ar zemu infekcijas risku: laktācijas laikā nav bijis klīniskā mastīta, pēdējās trīs piena pārraudzības kontrolēs SŠS bijis zem 50 000 š./mL, tieši pirms cietlaišanas kalifornijas mastīta tests – CMT reakcija ir negatīva visos tesmeņa ceturkšņos, izslaukums laktācijas pēdējā nedēļā nepārsniedz 30 kg dienā, pupu galos nav izteiktas hiperkeratozes, tesmeņa audos nav sataustāmu mezgliņu, sablīvējumu vai citu izmaiņu.
Augstražīgām govīm cietlaišana ir īpaši riskants posms. Slaukšanas reižu samazināšana, lai pazeminātu izslaukumu, var palielināt tesmeņa piesārņojuma un infekcijas risku, ja netiek nodrošināta ļoti laba guļvietu un pupu higiēna. Neatkarīgi no izvēlētās antibiotiku stratēģijas pupu rūpīga tīrīšana, dezinfekcija un pareiza preparāta ievadīšanas tehnika ir obligāta.
Robotizētā slaukšana dod iespēju tesmeņa veselību vadīt precīzāk un savlaicīgāk, taču tehnoloģija neatceļ bioloģijas pamatlikumus. Ja pupu gali ir traumēti vai bojāti, govs pēc slaukšanas apguļas netīrā guļvietā, bet pupa gali paliek neizvērtēti, pat modernākais robots nespēs novērst mastītu.
ZS “Stārķi” pieredze apliecina ka rezultātu dod darbs komandā kur izstrādāta rīcību sistēma, kurā tīra vide, vesela govs, tehniski korekta slaukšana, laboratoriska diagnostika un datu interpretācija darbojas kopā. Tieši šāda pieeja ļauj vienlaikus sargāt tesmeņa veselību, piena kvalitāti un saimniecības ekonomisko rezultātu, vienlaikus pamatoti samazinot antibiotiku lietošanu.
