
Lai izvērtētu šo tehnoloģiju praktisko pielietojumu piena lopkopības saimniecībās, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) īsteno demonstrējumu, kura mērķis ir novērtēt precīzo tehnoloģiju izmantošanas iespējas jaunpiena kvalitātes un teļu augšanas rādītāju uzraudzībā, izmantojot digitālās sistēmas. Demonstrējumā iegūtie rezultāti sniegs praktiskas atziņas par datos balstītu lēmumu pieņemšanu teļu audzēšanā un palīdzēs pilnveidot saimniekošanas efektivitāti un konkurētspēju piena lopkopībā.
Sadarbībā ar piena lopkopības saimniecību SIA “Ogres piens”, jūnija sākumā tika organizēta lauka dienu piensaimniecībā par precīzo tehnoloģiju izmantošanas iespējām kvalitatīvu vaislas teļu izaudzēšanā, kuru bija iespēja apmeklēt visiem interesentiem.
Tā bija pirmā lauka diena demonstrējuma projektā, kurā no plānotajiem pieciem atkārtojumiem ir realizēts pirmais. Pasākumā bija iespēja iepazīties ar demonstrējuma saimniecību – SIA “Ogres piens”, tās darbību un pieredzi teļu ieguvē un izaudzēšanā ganāmpulka atražošanai.
Demonstrējuma saimniecība SIA “Ogres piens” atrodas Ogres novadā un ir viena no progresīvajām piena lopkopības saimniecībām Latvijā. Saimniecība specializējas intensīvā piena ražošanā, izmantojot modernas tehnoloģijas un precīzās lopkopības risinājumus, kas nodrošina augstu ganāmpulka produktivitāti, efektīvu resursu izmantošanu un dzīvnieku labturību.
Demonstrējuma uzsākšanas laikā saimniecībā bija 907 dzīvnieki, tajā skaitā 743 slaucamās govis un 137 teles. Ganāmpulku veido Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govis, kuru vidējais laktāciju skaits ir 2. Vidējais izslaukums sasniedza 12 300 kg piena no govs gadā, dienas izslaukums – 37,4 kg, bet enerģētiski koriģētais piens (EKP) – 38,3 kg. Piena kvalitātes rādītāji demonstrējuma sākumā bija: tauku saturs 4,18 %; olbaltumvielu saturs 3,57 %; somatisko šūnu skaits 139 tūkst./ml. Pirmās atnešanās vidējais vecums bija 23,5 mēneši.
Saimniecībā ieviestas modernas dzīvnieku turēšanas un pārvaldības tehnoloģijas, tostarp kūtis ar automatizētu klimata kontroli un efektīvu ventilācijas sistēmu, automatizēta slaukšanas zāle, dzīvnieku veselības monitoringa sistēmas, kas nodrošina aktivitātes, atgremošanas un ēšanas laika uzraudzību, kā arī precīzā teļu barošanas sistēma Milk Taxi un automatizēta dzīvnieku barošanas sistēma.
SIA “Ogres piens” nodrošina vaislas teļu izaudzēšanu sava ganāmpulka atjaunošanai, savukārt aptuveni 30 % no ataudzējamajiem teļiem pēc genomiskās novērtēšanas tiek realizēti. Saimniecībā tiek attīstīta arī gaļas liellopu audzēšana kā papildu saimnieciskās darbības nozare. Saimniecība apsaimnieko ap 730 ha lauksaimniecības zemes.
Saimniecībā vaislai audzējamo teļu ēdināšanai pirmās stundas laikā pēc piedzimšanas tiek izmantots jaunpiens 1. reizē 4 kg ar iezondēšanas metodi. Jaunpienā tiek noteikts imūnglobulīnu (IG) līmenis % pēc Brix. Barošanai ar zondi ir priekšrocība – garantija, ka teļš saņem pilnu paredzēto jaunpiena apjomu. Šī metode saimniecībā atzīta un palīdz sasniegt labus rezultātus.
Lauka dienas pasākumā Aija Mālniece (Dr. med. vet., docente, LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte) izskaidroja jaunpiena bioloģisko potenciāla, izēdināšanas menedžmenta nozīmi. Jaunpiens ir ļoti svarīgs teļa imunitātei pirmajās stundās.
Teļi piedzimst bez efektīvas imūnās sistēmas un tā aizsardzībai jāpaļaujas tikai uz pasīvās imunitātes pārnesi, ko nodrošina jaunpiens. Ir būtiski izēdināt jaunpienu pirmajās stundās, jo teļa gremošanas trakta spēja uzsūkt imūnglobulīnus (IgG) strauji samazinās: tūlīt pēc dzimšanas uzsūkšanās spēja ir 100 %; 6 stundas pēc dzimšanas šī spēja samazinās līdz 67 %; 12 stundas pēc dzimšanas spēja ir vairs tikai 34 %; 24 stundas pēc dzimšanas izveidojas zarnu barjera, un IgG uzsūkšanās asinīs vairs nenotiek.
Optimālais laiks pirmajai barošanai ir pirmās 2 stundas pēc dzimšanas, izēdinot vismaz 3 litrus kvalitatīva jaunpiena.
Lai iegūtu precīzus jaunpiena kvalitātes rādītājus, refraktometrs vispirms jākalibrē ar destilētu ūdeni, iestatot 0 % rādījumu. Kvalitātes kritēriji pēc Brix skalas ir šādi: kvalitatīvs – vismaz 22–25 % Brix (atbilst 50 g/l IgG), šāds jaunpiens ir vispiemērotākais pirmajai barošanas reizei. Kaut gan pasaules labākās piensaimniecības uzskata, jo augstāks Brix % (26–30 %), jo labāks starts jaundzīvniekam. Kvalitāte zemāka: 18–22 % Brix, var izmantot otrajai ēdienreizei vai papildināt ar mākslīgo jaunpienu. Nepiemērots: zem 18 % Brix, nav ieteicams izmantot tūlītējai pasīvās imunitātes nodrošināšanai.
Jaunpiens nav tikai antivielu avots, tas satur daudzas citas bioloģiski aktīvas vielas, kas veicina teļa attīstību, piemēram imūnšūnas – dzīvotspējīgus mātes leikocītus (makrofāgus, neitrofilus, T un B limfocītus), kas spēj šķērsot zarnu barjeru. Vitamīni un antioksidanti ir augsta A, D, E, K un B grupas vitamīnu koncentrācija, kas palīdz ierobežot oksidatīvos bojājumus pēc dzimšanas. Augšanas faktori, piemēram, IGF-1, insulīns, TGF-β, veicina zarnu trakta nobriešanu un šūnu augšanu. Mikro-RNS (miRNS) regulē gēnu ekspresiju, kas saistīta ar imūnsistēmas darbību un zarnu attīstību. Oligosaharīdi darbojas kā prebiotikas, stimulējot labvēlīgo baktēriju (Bifidobacterium, Lactobacillus) attīstību teļa zarnās.
Demonstrējuma uzdevums – ierīkot demonstrējumu konvencionālā piena lopkopības saimniecībā. Izveidot 2 demonstrējuma grupas (2 teļu grupas), katrā vismaz 15 teles vecumā līdz 4 mēnešiem; veikt ne mazāk kā 5 atkārtojumus: viena grupa – pirmajā ēdināšanas reizē dzīvnieki saņem jaunpienu, kurā imūnglobulīnu koncentrācija, nosakot ar refraktometru, ir 26 % Brix, otra grupa – pirmajā ēdināšanas reizē dzīvnieki saņem jaunpienu, kurā imunoglobulīnu koncentrācija < 26 % Brix. Kā arī reģistrēt jaundzimušajiem dzīvniekiem jaunpiena izēdināšanas laiku un daudzumu. Noteikt imūnglobulīnu koncentrāciju teļu asins serumā ar refraktometru 24–48 h laikā pēc piedzimšanas.
Noteikt teļu dzīvmasu un krustu augstumu dažādos augšanas periodos un veikt iegūto rezultātu salīdzināšanu. Nodrošināt teļu apsaimniekošanu atbilstoši labturības prasībām ierīkotos individuālos sprostos, āra apstākļos un/vai novietnē. Dzīvniekiem jābūt nodrošinātiem ar jaunpienu, kam tiek noteikta kvalitāte un kas tiek uzglabāts arī sasaldēts. Veikt demonstrējuma ekonomisko novērtējumu.
Demonstrējuma saimniecībā teļu audzēšana sadalīta piecos posmos (skat. 1. attēlu).
1.attēls. Teļa audzēšanas posmi no dzimšanas līdz 12 mēnešu vecumam

Audzēšanas posmos dzīvnieki tiek apsaimniekoti piecās dažādās vietās. Visos posmos nodrošinātas labas lauksaimniecības praksei atbilstoši apsaimniekošanas nosacījumi, tiek veikta dzīvnieku veselības stāvokļa uzraudzība, nodrošināta mērīšanas un dzīvmasas vērtēšanas datu ieguve. Saimniecības vaislas dzīvnieku audzēšanas kritēriji paredz, ka no dzimšanas līdz 3 mēnešiem diennakts dzīvmasas pieaugumam vaislai audzējamajai telei jāsasniedz 1000 grami diennaktī. Saimniecības vadītāji – Nils Bergmanis, Egija Boka-Beķere un veterinārārsts Uldis Veide ir pārliecināti, ka kvalitatīvs jaunpiens ietekmē teļa veselību, augšanu un nākotnes produktivitāti, Saimniecībā uzskata, ka tehnoloģijas kalpo labāku rezultātu sasniegšanai.
Demonstrējumā tika izveidotas divas teļu grupas, kuras tiek ēdinātas ar jaunpienu, kurā ir atšķirīga imunoglobulīnu koncentrācija. Uzdevums – izbarot teļiem pirmajās stundās pēc piedzimšanas jaunpienu vai atkausētu jaunpienu ar noteiktu imūnglobulīnu koncentrāciju, kas noteikta pēc Brix skalas. Demonstrējuma teļiem tika izēdināts jaunpiens, kas uzglabāts saldētavā (-18 līdz -20 °C) plastikāta pudelēs, uzglabātais jaunpiens bija marķēts ar ievākšanas datumu, govs identifikācijas numuru un Brix vērtību. Atsaldēšanu veic ūdens peldē, kura temperatūra nepārsniedz +50 °C. Tas ir būtiski, lai nesabojātu imūnglobulīnus. Jaunpienam ūdens peldē jāsasniedz +40–42 °C temperatūra, lai pēc nelielas atdzišanas tas tiktu izēdināts teļam +38 °C temperatūrā. Visiem demonstrējuma jaundzimušajiem teļiem tika notikta dzīvmasa un vispārējais veselības stāvoklis.
Pēc 24–48 stundām tika kontrolēts, vai teļam ir izveidojusies pasīvā imunitāte, nosakot IgG asins serumā ar Brix refraktometru. Tika kontrolēta teļa dzīvmasa 2 un 4 mēnešu vecumā.
Datu fiksēšanai tiek veidota datu bāze, kurā iekļauti teles un tās mātes fenotipiskie rādītāji un genoma testu rezultāti. Tiek turpināts sekot teles augšanai un attīstībai no abām demonstrējuma grupām līdz 1. sēklošanas reizei.
1.tabula. Demonstrējuma grupu raksturojums
| Rādītāji | Teļu grupas atkarībā no jaunpiena kvalitātes | Vidējo vērtību starpība starp grupām | |
| IG ≥ 26% BRIX (n=37) | IG < 26% BRIX (n=15) | ||
| Teles vidējā dzimšanas dzīvmasa, kg | 41 | 42,3 | -1,3 |
| Izēdinātā jaunpiena kvalitāte, % Brix | 28,03 | 24,40 | 3,63* |
| Izēdinātā jaunpiena daudzums pēc piedzimšanas, kg | 4 | 4 | 0 |
| Jaunpiena izēdināšanas laiks pēc piedzimšanas, minūtes | 37 | 34 | 3 |
| Izēdinātā jaunpiena daudzums pēc 24 h, kg | 1,84 | 2,00 | -0,16 |
| Izēdinātā jaunpiena daudzums pēc 48 h, kg | 3,12 | 3,74 | -0,62 |
| IG koncentrācija teles asinīs, % Brix | 9,86 | 9,07 | -0,79* |
| * Starp teļu grupām rādītāji būtiski atšķiras (p<0,05) | |||
Salīdzinot teļu grupas atkarībā no jaunpiena kvalitātes, vidējās vērtības starpība starp demonstrējuma grupām bija būtiski atšķirīga – tā bija 3,63, arī IG koncentrācija teles asinīs, % Brix bija būtiska atšķirība -0,79 mazāk teļu grupā kur IG < 26 % Brix.
2.tabula. Dzīvmasas izmaiņas telēm atkarībā no izēdinātā jaunpiena kvalitātes
| Rādītāji | Teļu grupas atkarībā no jaunpiena kvalitātes | Vidējo vērtību starpība starp grupām | |
| IG ≥ 26% Brix (n=37) | IG < 26% Brix (n=15) | ||
| Teles vidējā dzimšanas dzīvmasa, kg | 41 | 42,3 | -1,3 |
| Koriģētā dzīvmasa uz 2 mēnešu vecumu, kg | 84,35 | 82,19 | 2,15 |
| Koriģētā dzīvmasa uz 4 mēnešu vecumu, kg | 161,01 | 157,35 | 3,66 |
| Koriģētā dzīvmasa uz 5 mēnešu vecumu, kg | 198,29 | 189,75 | 8,55 |
Pirmā atkārtojuma rezultāti apliecina, ka jaunpiena kvalitāte būtiski ietekmē teļu pasīvās imunitātes nodrošinājumu un turpmāko attīstību.
Abām teļu grupām jaunpiena izēdināšanas laiks un daudzums pēc piedzimšanas bija līdzīgs, tādēļ iegūtās atšķirības galvenokārt saistāmas ar jaunpiena kvalitāti.
Teļiem, kuri saņēma jaunpienu ar kvalitāti ≥ 26 % Brix, imūnglobulīnu koncentrācija asinīs bija augstāka nekā grupā ar zemākas kvalitātes jaunpienu.
Augstākas kvalitātes jaunpiens nodrošināja efektīvāku pasīvo imunitāti un labāku organisma aizsardzību agrīnajā dzīves periodā. Teļu grupā ar kvalitatīvāku jaunpienu visos dzīvmasas noteikšanas periodos bija lielāka dzīvmasa. Piecu mēnešu vecumā dzīvmasas starpība starp grupām sasniedza 8,55 kg, kas norāda uz ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz augšanu. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka kvalitatīvs jaunpiens ir būtisks priekšnosacījums veselīgu un produktīvu dzīvnieku izaudzēšanai. Savlaicīga augstas kvalitātes jaunpiena nodrošināšana uzlabo ne tikai teļu veselību, bet arī saimniecības ekonomisko efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību.
Demonstrējuma gaitu un pirmos rezultātus prezentēja LLKC lopkopības eksperte demonstrējuma vadītāja Anita Siliņa un zinātniskā konsultante Daina Jonkus, Dr.agr., LBTU, Dzīvnieku zinātņu institūts.
Pētījumā tiek salīdzinātas divas teļu grupas: teļi, kas saņēmuši jaunpienu ar imūnglobulīnu koncentrāciju ≥ 26 % Brix, teļi, kas saņēmuši jaunpienu ar koncentrāciju < 26 % Brix. Rezultāti apliecina, ka augstākas kvalitātes jaunpiens veicina labāku pasīvās imunitātes izveidošanos. Teļiem šajā grupā konstatēts augstāks imunoglobulīnu līmenis asinīs, kas ir būtisks priekšnosacījums veselīgai attīstībai.
Pozitīvā ietekme redzama arī ekonomiskajos rādītājos: 2 mēnešu vecumā – ieguvums 10 EUR/dzīvniekam, 3 mēnešu vecumā – 15 EUR/dzīvniekam, 5 mēnešu vecumā – jau 37 EUR/dzīvniekam.
Demonstrējuma pirmais atkārtojums parāda, ka precīza tehnoloģiju izmantošana, kvalitatīvs jaunpiens un rūpīgi pārdomāts teļu menedžments nav tikai dzīvnieku labturības jautājums. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums ganāmpulka veselībā, produktivitātē un saimniecības ekonomiskajā attīstībā.
Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Latvijas Lopkopis”, Nr. 7, 2026.