Kāds varbūt teiks – vai tad to nevar redzēt, ka lauksaimniecību vajag atbalstīt? Nenoliedzami, ja klimatiskie apstākļi neļauj novākt lauksaimniecības produkciju, to var uzskatīt par krīzi. Bet kā zināt, tieši cik liels atbalsts ir nepieciešams? Un kurai nozarei ir lielāka krīze? Un vai Eiropas Komisija Latviju uzklausīs, ja tā tikai ar vārdiem teiks – mums ir krīze?
Ilustrēšu situāciju ar kādu piemēru. Ja lauksaimniekam ir nepieciešams aizņēmums no bankas, vai pietiks aiziet uz banku un pateikt: “Man ir problēmas, lūdzu, iedodiet man 50 000 eiro”? Vai banka uzreiz iedos šo naudu? Laikam jau nē. Banka palūgs iesniegt iepriekšējo gadu datus – gada pārskatu vai deklarāciju, tad analizēs tos un paprasīs vēl citus datus, un tikai pēc tam pieņems lēmumu – dot vai nedot, un arī – cik daudz dot.
Lielā mērā attiecībā uz subsīdijām gudri ir rīkoties līdzīgi – vispirms apskatīt datus, analizēt tos un tad pieņemt lēmumu. Tā kā subsīdiju lielumu sākotnēji neizvērtē katram lauksaimniekam, bet gan visā valstī – tātad ir nepieciešami kādi kopēji dati, pēc kuriem veikt analīzi. Lai vai kā tas lauksaimniekam šķiet apgrūtinoši, nav citur, kur ņemt šādus datus, kā no… pašiem lauksaimniekiem.
SUDAT – lauksaimnieku nenovērtētais instruments
Kā tas notiek? Viens no būtiskākajiem informācijas avotiem, uz kuriem balstās daudzi lauksaimniekiem svarīgi lēmumi gan valstī, gan Eiropas mērogā, ir lauku saimniecību uzskaites datu tīkls jeb SUDAT. Šo datu avotu nodrošina APP Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), sadarbojoties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, kas veic lauku saimniecību datu apkopošanu.
Lauksaimnieki, šie dati visvairāk nepieciešami jums pašiem! Bez šiem datiem Latvijas lauksaimnieki nevarētu pretendēt uz atbalstu no Eiropas, jo Eiropā ir obligāts nosacījums – visām dalībvalstīm ir jāsavāc dati vienotā formā tā, lai tie ir salīdzināmi pa gadiem, nozarēm, saimniecību lielumiem un dalībvalstīm, un tikai pēc tam var sākt sarunas.
Kāds varētu iebilst – vai tad tiem datiem var ticēt, mēs labi zinām, ko tur uzrādām! Tad man jājautā – kur lai ņem datus, kas būtu ticami? Ir tāds teiciens – “Zāģē zaru, uz kura pats sēž.” Būsim tie, kas nezāģē!
Aicinājums piedalīties SUDAT
Latvijai ir jānodrošina 1000 lauku saimniecību dalība SUDAT, pārstāvot visas nozares un dažāda lieluma saimniecības. Tātad – ne visiem ir priekšrocība būt šī tīkla dalībniekiem, bet tiem, kam tā tikusi – un tas notiek izlases kārtībā – gribu teikt: jūs esat dalībnieki ļoti nozīmīgā projektā, jūs ar saviem datiem palīdziet ne tikai sev, bet ikvienai lauku saimniecībai, nodrošinot vienīgo visaptverošo informācijas avotu, kuru izmanto gan Zemkopības ministrija, gan Eiropas Komisija, veidojot kopējo lauksaimniecības politiku. No šī gada apskatāmo jautājumu loks tiek paplašināts, tajos iekļaujot arī vides un sociālos aspektus. Jaunais, paplašinātais datu tīkls sauksies Farm Sustainability Data Network (FSDN), kas tulkojumā nozīmē saimniecību ilgtspējas datu tīkls.
Bet – ja arī neesat SUDAT dalībnieks – nekas vēl nav zaudēts. Jo jūs varat par tādu kļūt. It sevišķi, ja nodarbojaties ar dārzeņkopību, ilggadīgo kultūru audzēšanu, cūkkopību un putnkopību, vai arī ja jums ir jaukta augkopība (audzējat gan graudus, gan dārzeņus), jaukta lopkopība (audzējat gan liellopus, gan cūkas un /vai putnus) un jaukta specializācija (jums ir gan lopi, gan augkopība).
Jo tieši minētās nozares šobrīd Latvijā ir nepietiekami pārstāvētas. Kāpēc? Visbiežākais iemesls ir lauksaimnieku nevēlēšanās sniegt datus. Līdz ar to minētās nozares nevar gaidīt, ka valsts vai Eiropa varētu sniegt nepieciešamo palīdzību.
Tāpēc aicinu ikvienu minēto nozaru saimniecību pieteikties dalībai SUDAT. Jūs to varat izdarīt, rakstot e-pasta vēstuli uz adresi sudat@llkc.lv, vai zvanot uz 28337799.
Šobrīd ir atvērta iespēja dalībai SUDAT. Ja nebūs pietiekami daudz brīvprātīgo pieteikumu, tad izlases kārtībā dažām saimniecībām, kas vēl nepiedalās SUDAT, tiks nosūtīta uzaicinājuma vēstule ar lūgumu piedalīties. Lūdzu, atsaucieties! Neesiet pārsteigti, ja ar jums sazināsies kāds no LLKC speciālistiem. Lai pārliecinātos, vai saimniecība atbilst SUDAT nosacījumiem, viņi uzdos dažus jautājumus, piemēram, cik ir platību, ko audzē, cik ir lopu. Jo SUDAT nevar piedalīties saimniecības, kam ir 1 ha vai 1 lops. Ir noteikts slieksnis, no kura sākot var piedalīties. Lai piedalītos SUDAT, jābūt kārtotai grāmatvedībai.
Piedaloties SUDAT, saimniecībai tiks vairāki labumi, tai skaitā arī:
* samaksa – atkarībā no paveiktā 18–137 eiro;
* gada beigās grafiska, rakstiska analīze ar ieteikumiem tieši par konkrēto saimniecību salīdzinājumā ar līdzīgām saimniecībām.
Iesniegšanas termiņš – 1. maijs
Jau esošajiem SUDAT dalībniekiem atgādinu, ka, kā jau katru gadu, arī šogad līdz 1. maijam visi LLKC biroji gaida jūsu datus par 2025. gadu, kā arī pastāv iespēja pašiem ievadīt šos datus sistēmā. Ļoti lūdzam ievērot termiņu, citādi visai vēlu – tikai decembrī – varam tikt pie apkopojuma, kā arī vēlu jūs varat tikt pie samaksas par paveikto. Lūgums ir datus iesniegt pat ātrāk par 1. maiju, jo apjoms ir liels, un darbinieki, kas spētu profesionāli apstrādāt datus, šai laikā ir ļoti noslogoti. Lai paspētu visas 1000 saimniecības sagatavot un nodrošināt kvalitāti, LLKC darbu ar saimniecībām sāk jau martā. Nopietns ieteikums saimniecību grāmatvežiem un vadītājiem – gada pārskatu sagatavot laikus, kā nekā, tam ir vismaz 4 mēneši laika, neatlikt uz pēdējo, un gatavot to paralēli ar SUDAT, jo, kā ir atzinis ne viens vien grāmatvedis, SUDAT ir arī labs palīgs, lai izķertu kļūdas gada pārskatā.
Dažas piezīmes par datu gatavošanu
Lai arī, sniedzot SUDAT informāciju, ir nepieciešams iesniegt arī gada pārskatu vai gada deklarāciju, tas nenozīmē, ka visiem datiem ar to jāsakrīt. Bet ir lietas, kam ir jāsakrīt ar pārskatu – piemēram, nodokļu parādi, nauda, aizņēmumi no bankas u. c. Tāpēc vajadzīgs arī gada pārskats, lai pārliecinātos, ka ir pareizi uzrādīti SUDAT tie dati, kuri arī gada pārskatā ir pareizi uzrādīti.
Lai kliedētu bažas – SUDAT dati ir konfidenciāli un anonīmi. Tie nenonāk Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un Lauku atbalsta dienestā (LAD), kā arī ne pie viena cita, kas nav iesaistīts šo datu sagatavošanā vai apstrādē un analīzē, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar saimniecību. Par datu konfidencialitātes nodrošināšanu var pārliecināties Ministru kabineta noteikumos Nr.195 “ Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība”. Datus publicē tikai kopsavilkumu veidā, nenorādot konkrētas saimniecības. Internetā ievadītajiem datiem klāt nevar tikt jebkurš – dati ir aizsargāti.
Kā mums veicies?
Apkopojot SUDAT datus, var veikt dažādas analīzes. Eiropas līmenī pašlaik pieejami vēl tikai 2023. gada dati, jo datu apkopošana no visām valstīm ir laikietilpīgs process. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir neto pievienotā vērtība (NPV). To veido saražotās produkcijas un atbalsta summas, atņemot specifiskās un pieskaitāmās izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojumu un ražošanas nodokļus. NPV ir vienīgais pieejamo līdzekļu avots saimniecībā darbaspēka apmaksai, nomas un procentu maksājumiem, un iespējamai peļņai.
Ar pārējiem rezultātu apkopojumiem var iepazīties internetā https://sudat.arei.lv/
Nobeigumā liela pateicība visiem SUDAT dalībniekiem, ir īpaši tiem, kas ir bijuši uzticīgi jau daudzus gadus (dalība SUDAT nav ierobežota laikā), par jūsu izturību, ieinteresētību un atsaucību. Ceram uz tikpat labu sadarbību arī turpmāk.
Ražošanas neto pievienotā vērtība un ražošanas atbalsts uz darbaspēka vienību ES dalībvalstu saimniecībās 2023. gadā, eiro. (Informācijas avots: AREI.)
Neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību 2024. gadā pēc saimniecību lielumiem eiro un %. (Informācijas avots: AREI.)
