Demonstrējumā tika ierīkoti un salīdzināti 4 starpkultūru varianti:
* līdzšinējais standarta paņēmiens – rugaine,
* starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem,
* starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%,
* starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20–30%.
Demonstrējumā tika vērtēta starpkultūru ietekme uz augsnes auglību un pēcauga ražu, starpkultūrām izvēlēti atšķirīgi maisījumi. Starpkultūru laukos tika iesēti gan maisījumi ar tauriņziežiem, gan bez tiem: SIA “Krastmaļi sēklas” – “Starpkultūra” un SIA “Latvijas šķirnes sēklas” (LŠS) maisījumi “Zaļai zemei”. 2023. gadā abās saimniecībās lietoja S2 un S6 maisījumus, bet 2024. gadā z/s “Grāveļi” maisījumi “Zaļai zemei” tika mainīti uz S1 un S4, saglabājot noteikto tauriņziežu proporciju (1. tabula).
| Variants | Starpkultūru maisījums | Starpkultūru maisījums z/s “Grāveļi”, 2024. g. |
| 1. | “Starpkultūra” SIA “Krastmaļi sēklas” (eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%) | |
| 2. | “Zaļai zemei” maisījums S2 (eļļas rutks 25%, baltās sinepes 10%, griķi 15%, vasaras vīķi 35%, sējas zirņi 15%) | “Zaļai zemei” maisījums S1 (eļļas rutks 30%, baltās sinepes 20%, viengadīgā airene 15%, sējas zirņi 35%) |
| 3. | “Zaļai zemei” maisījums S6
(griķi 30%, viengadīgā airene 15%, vasaras vīķi 30%, auzas 25%) |
“Zaļai zemei” maisījums S4
(eļļas rutks 15%, baltās sinepes 25%, sakņu redīss 5%, viengadīgā airene 10%, vasaras vīķi 20%, auzas 25%) |
Zemnieku saimniecībā “Grāveļi” demonstrējums ierīkots 2023. gadā pavasarī, kad 23. aprīlī iesēta vasaras kviešu šķirne ‘KWS Akvilon’, izsējas norma – 265 kg/ha. Tiek dots NPK mēslojums un papildmēslojums, veikta augu aizsardzība atbilstoši nepieciešamībai. Pēc vasaras kviešu nokulšanas tika noņemtas augsnes analīzes, lai novērtētu augsnes auglību: pH – 6,9, optimāls; K20 – 265 mg/kg, augsts; P2O5 – 94 mg/kg, zems; N kop. – 1040 mg/kg (optimāls), C/N – 10/1; mikrobioloģiskā aktivitāte – 58 mg N/kg (zema), org. vielas saturs – 1%, zems.
Pēc vasaras kviešu nokulšanas lauks sadiskots un 16.09.23. tika iesēta starpkultūra atbilstoši variantiem, sējas dziļums 4 cm, izsējas norma: 1) “Krastmaļi sēklas” “Starpkultūra” 10 kg/ha; 2) “Zaļai zemei” maisījums S2 20 kg/ha; 3) “Zaļai zemei” maisījums S6 20 kg/ha. Mitro laikapstākļu dēļ starpkultūras sēja notika novēloti, kas ietekmēja sējuma attīstību. 22.10.23. noteikta starpkultūrai biomasa, kas ir zema, jo novēloti iesēta pastiprinātu nokrišņu dēļ, augstākā biomasa iegūta S2.
Pavasarī 2024. gadā starpkultūra iestrādāta, veicot augsnes aršanu 20–22 cm dziļumā.
Otrajā demonstrējuma gadā tika iesēti vasaras kvieši ‘Akvilon’. Veikta vasaras kviešu mēslošana un kopšana atbilstoši tehnoloģijai un augu aizsardzībai. Pirms ražas nokulšanas tika iesēta starpkultūra 18. augustā atbilstoši variantiem un noņemtas augsnes analīzes. Augsnes mikrobioloģiskā aktivitātē salīdzinoši ar 2023. gadu nav īpašu izmaiņu, jo starpkultūra tika iesēta novēloti, tikai 16. septembrī, līdz ar to 2023. gadā biomasa nepaspēja saaugt.
Katrā variantā noteikta augsnes tilpummasa (2. tabula). 2023. gada rudenī augsnes tilpummasa augsnes dziļumā 5–20 cm bija robežās no 1,69 līdz 1,71 g/cm³. Augu augšanai optimālus apstākļus nodrošina augsnes tilpummasa, kas smilts augsnēs ir mazāka par 1,60, putekļainā augsnē – mazāka par 1,40, un mālainā augsnē – mazāka par 1,10 g/cm3. Savukārt tilpummasa, kas smilts, putekļu un māla augsnē jau ierobežo sakņu augšanu, ir attiecīgi lielāka par 1,80, 1,65 un 1,47 g/cm3.
| Variants | Dziļums, cm | 2024. g. | 2025. g. |
| 1. “Starpkultūra” | 5–10 | 1,45 | 1,53 |
| 10–15 | 1,51 | 1,56 | |
| 15–20 | 1,50 | 1,66 | |
| 2. “Zaļai zemei” S2/S1* | 5–10 | 1,33 | 1,44 |
| 10–15 | 1,41 | 1,57 | |
| 15–20 | 1,50 | 1,52 | |
| 3. “Zaļai zemei” S6/S4* | 5–10 | 1,25 | 1,29 |
| 10–15 | 1,52 | 1,51 | |
| 15–20 | 1,49 | 1,58 |
* 2024. gadā
Dati iegūti trīs augsnes slāņos katram no trim starpkultūru maisījumiem. Salīdzinot ar sākotnējiem (2023. gada) rādītājiem, visos demonstrējuma variantos augšējā augsnes kārtā (5–10 cm) konstatēts tilpummasas samazinājums, kas liecina par labāku augsnes irdenumu. Vislabākie rezultāti iegūti variantā “Zaļai zemei” S6/S4, kur tilpummasa samazinājās līdz 1,25–1,29 g/cm³. Savukārt dziļākajos slāņos (15–20 cm) uzlabojumi bija mazāk izteikti vai pat vērojams blīvuma pieaugums, kas norāda, ka starpkultūras efektīvāk iedarbojas augsnes virskārtā.
Lai novērtētu katra maisījuma attīstību, 17.10.24. katram starpkultūru variantam tika noteikta biomasa: 1) “Starpkultūra” – 1,14 kg/m2, 2) S1 – 1,73 kg/m2, 3) S4 – 1,59 kg/m2. Augstākā biomasa maisījumam “Zaļai zemei” S1, kas satur eļļas rutku, baltās sinepes, viengadīgo aireni un sējas zirņus. Otrais un trešais variants ietver tauriņziežus, kas veicina slāpekļa piesaisti augsnē.
Trešajā gadā saimnieks demonstrējuma laukā izvēlējās sēt vasaras kviešu šķirni ‘KWS Sharki’. Pēc augsnes sadiskošanas maija sākumā iesēti vasaras kvieši. Izsējas norma – 220 kg/ha. Vasaras kviešos tika izmantoti minerālmēslojumi un herbicīds. Kviešu slimības šajā laukā netika novērotas tādā apmērā, lai tās būtu bijis nepieciešams ierobežot ar fungicīdiem.
Demonstrējumā veikts augsnes īpašību novērtējums. Šogad pēc augsnes analīžu rezultātiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte nav būtiski mainījusies – 50 mg N/kg zema; pH – 7, optimāls; K20 – 255 mg/kg, augsts; P2O5 – 106 mg/kg, zems; N kop. –1060 mg/kg, optimāls.
Lai novērtētu starpkultūru pēcietekmi, tika novērtētas vasaras kviešu ražas izmaiņas un bruto segums 1, kur no ieņēmumiem atskaitītas mainīgās izmaksas (3. tabula).
| Variants | Raža, t/ha | Bruto segums 1, eiro/ha |
| 1. “Starpkultūra” | 4,6 | 410,49 |
| 2. “Zaļai zemei” maisījums S1 | 5,0 | 421,60 |
| 3. “Zaļai zemei” maisījums S4 | 4,8 | 419,94 |
Atziņas
* Starpkultūru izmantošana augsnes ielabošanā sniedz rezultātus pakāpeniski, un būtiskas augsnes īpašību izmaiņas vērojamas ilgākā laika periodā.
* Starpkultūras ir efektīvs instruments nezāļu ierobežošanā un var veicināt stabilākas un ilgtspējīgākas ražas.
Zemnieku saimniecība “Briežkalni” starpkultūru demonstrējums ierīkots pēc vasaras kviešiem ‘KWS Akvilon’, kuri tika iesēti 2023. gada maija sākumā. Veikti sējuma kopšanas agrotehniskie pasākumi. Sausā pavasara un vasaras pirmās puses ietekmē vasaras kvieši vēlu sadīga, bet nokrišņiem bagātais jūlijs aizkavēja kviešu nogatavošanos un kulšanu. Pēc ražas novākšanas augusta beigās tika noņemti augsnes paraugi. Iegūti rādītāji: pH – 6,5, optimāls; K2O – 406 mg/kg, augsts; P2O5 –131 mg/kg, vidējs; N kop. – 3620 mg/kg, optimāls; mikrobioloģiskā aktivitāte – 87 mg N/kg, vidēja; organiskās vielas saturs – 4,2%. Augsnes tilpummasa noteikta 3 dziļumos: 5–10 cm – 1,42 g/cm3, 10–15 cm – 1,55 g/cm3, 15–20 cm – 1,49 g/cm3. Starpkultūru sēja tika veikta augusta beigās, augsni pirms tam apstrādājot ar rugaines kultivatoru. Oktobrī novērtēta augu biomasa, kur augstāko biomasu uzrādīja maisījums “Starpkultūra”.
Demonstrējuma laukā pēc augsnes sadiskošanas arī 2024. un 2025. gadā iesēta vasaras kviešu šķirne ‘KWS Akvilon’. Atbilstoši audzēšanas tehnoloģijai dots minerālmēslojums un lietoti augu aizsardzības līdzekļi. 2024. gada rudenī izvērtējot starpkultūru biomasu, visaugstākā tika iegūta “Krastmaļi sēklas” maisījumam “Starpkultūra” – 1,2 kg/m2.
Lai novērtētu starpkultūru ietekmi uz augsnes īpašībām, katru gadu pēc ražas novākšanas tika noņemti augsnes paraugi un noteikta augsnes tilpummasa katram no demonstrējuma variantiem (1. att.). Tilpummasas izmaiņas parāda, ka sablīvējums palielinās dziļākos augsnes slāņos. Savukārt mikrobioloģiskā aktivitāte sakarā ar mitrajiem laikapstākļiem pazeminājās aerobos apstākļos.
Katru gadu arī tika fiksēta raža katram no lauciņiem. Šajā gadā tika reģistrēts ekstremāli liels nokrišņu daudzums vasaras periodā, jūnijā sasniedzot 146,5 mm Madonas novērojumu stacijā. Tas bija sevišķi nelabvēlīgs vasarāju kultūraugiem novadā, to ražas lielākoties bija zemas un grūti novācamas. Ņemot vērā šīs vasaras lielo nokrišņu daudzumu un mitros laikapstākļus, tika iegūtas ļoti zemas ražas (1,40–1,62 t/ha) un attiecīgi negatīvs bruto segums. Augstāko ražu starp variantiem uzrādīja S2 maisījums.
Atziņas
* Optimālai starpkultūru attīstībai ļoti svarīgi ir ievērot sējas laiku. Praksē svarīgi izvērtēt arī starpkultūru maisījumā iekļautās sugas un to īpatnības, pievēršot uzmanību sugu radniecībai, lai izvairītos no slimību un kaitēkļu iespējamās invāzijas, kā arī nodrošinātu iespējami augstāku biomasas veidošanos konkrētos apstākļos.
* Novēlotas sējas gadījumā (īpaši Madonas reģionam būtiski) daudz drošāk ir izvēlēties krustziežu dzimtas augus, jo tie ir salizturīgāki un ātraudzīgāki, bet nav labākā izvēle rapšu augsekās.
* Griķi, kas iekļauti abos “Zaļai zemei” maisījumos, ir ļoti labs komponents starpkultūru maisījumos, jo nav radniecīgi citiem kultūraugiem, ir ātraudzīgi, spēj uzņemt augu barības vielas no augsnē esošajiem grūti šķīstošajiem savienojumiem, bet ir jutīgi pret salnām, tāpēc īpaša uzmanība pievēršama sējas termiņiem – piemēram, vēlā sēja neļauj izpausties griķu potenciālam.
* Augsnes īpašību izmaiņas starpkultūru ietekmē jānovēro ilgākā laika periodā.
Paldies z/s “Grāveļi” īpašniekam Armandam Bērziņam un z/s “Briežkalni” īpašniekam Rolandam Baltajam, zinātniskajai vadītājai Ph. D. Sarmītei Rancānei, LBTU un biedrībai Zemnieku saeima par sadarbību demonstrējuma ierīkošanā.
