Rudens stādīšanai vispiemērotākie ir egle un bērzs
Zemāka gaisa temperatūra kopā ar lietu rada labvēlīgus apstākļus koku stādīšanai – mitra augsne un vēss laiks palīdz jaunajiem stādiem ieaugt, jo samazinās iztvaikošana un augiem nav jāpatērē tik daudz ūdens. Tajā pašā laikā vēl siltā augsne ļauj sakņu sistēmai nostiprināties un sākt attīstīties pirms ziemas. Tas ļauj kokiem pavasarī attīstīties veselīgāk. Nav jābaidās, ka jaunie kociņi nepārziemos, jo ziemā tie atrodas miera stāvoklī, kas palēnina augšanu, samazina enerģijas patēriņu un vielmaiņu. Rudenī kokiem ir mazāks kaitēkļu un slimību risks, jo to pārnēsātāji šajā laikā ir mazāk aktīvi. Rudens stādīšanu vēlams sākt no septembra sākuma līdz oktobra vidum atkarībā no laika apstākļiem. Nav ieteicams stādīt vēlu rudenī, jo jaunajiem stādiem nepieciešams laiks, lai tie varētu iesakņoties pirms sala. Rudenī nav ieteicams stādīt kailsakņu priedi, jo tā līdz ziemai nepaspēs iesakņoties. Ja tomēr vēlas stādīt priedi, ieteicams izvēlēties ietvarstādus, kurus var stādīt arī no augusta vidus. Tomēr jāņem vērā, ka priede ir jutīga pret rudens stādīšanu, tāpēc drošāk to darīt pavasarī.
Rudenī nav ieteicams stādīt arī melnalksni, kas parasti stādu stadijā nobriest ļoti vēlu. Savukārt egli rudenī ieteicams stādīt agri – vislabāk līdz septembra vidum. Arī bērzs labi panes rudens stādīšanu, jo tas salīdzinoši ātri iesakņojas. Bērzu ieteicams stādīt no septembra sākuma līdz oktobra vidum. Pavasarī stādījumus jāapseko un jāpārbauda sakņu kakli – tiem jābūt augsnes līmenī. Ja stāds ir pacēlies vai izkustējies, mitrā laikā pieblietē augsni ap to. Svarīgi ievērot arī augsnes veidus, jo rudenī nedrīkst stādīt kūdras augsnēs. Šādās vietās stādi cieš no sala izcilājumiem. Ziemā, kad augsne atkūst un pēc tam atkal sasalst, var veidoties sasalšanas – atkušņa cikli. Tie var uz augšu pacelt vēl nepietiekami iesakņojušos stādus – it īpaši, ja stādi nav labi nostiprināti zemē vai augsne ir pārāk gaisa caurlaidīga. Stādot pārējās augsnēs, lai novērstu sala izcilājumus, cieši jāpieblietē augsne ap stādu, lai starp saknēm nav gaisa kabatu.
Ārpus meža stādītos kokus reģistrē platformā MapMyTree
Ir iespēja pievienoties ES iniciatīvai “Par 3 miljardiem koku vairāk”, kas aicina ikvienu – gan privātpersonas, gan organizācijas – stādīt kokus ārpus meža un reģistrēt tos īpaši izveidotā platformā MapMyTree*). Tā var parādīt savu ieguldījumu dabā, iedvesmot citus un palīdzēt sasniegt kopīgu mērķi – līdz 2030. gadam būtiski palielināt koku skaitu visā Eiropā.
Eiropas Savienības iniciatīvas “Par 3 miljardiem koku vairāk” mērķis līdz 2030. gadam ir būtiski palielināt koku skaitu visā ES teritorijā, t. sk. Latvijā, lai:
* veicinātu bioloģisko daudzveidību,
* mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi,
* atjaunotu ekosistēmas.
Kā piedalīties?
Ko svarīgi ievērot?
* Neaizmirst par saskaņošanas procesu, ja tas nepieciešams konkrētajā teritorijā.
* Īstais koks īstajā vietā – jāstāda vietējās sugas (piemērotas konkrētajai videi).
* Koki ārpus meža – šī iniciatīva neattiecas uz tradicionālo mežu atjaunošanu. Jāstāda koki, piemēram, neizmantojamās lauksaimniecības zemēs, degradētās teritorijās, pagalmos, infrastruktūras objektos utt.
* Nedrīkst stādīt invazīvas sugas vai negatīvi ietekmēt aizsargājamos biotopus (piemēram, kūdrājus, mitrājus).
* Stādījumiem jābūt ar mērķi augt un attīstīties vairākus gadu desmitus.
* Par kokiem pienācīgi jārūpējas.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Katrs iestādītais koks palīdz samazināt klimata pārmaiņu ietekmi, veicina bioloģisko daudzveidību un uzlabo mūsu dzīves vidi.
Aicinām ikvienu – skolas, pašvaldības, uzņēmumus, kopienas un privātpersonas – iesaistīties koku stādīšanā un reģistrēšanā.
*) Organizāciju reģistrācijas process atšķiras.
