Mūsdienīga piena ražošana: robotizētās slaukšanas iekārtas praksē
Lopkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/11/2025
-
31/08/2028
Atbildi nevar atrast vienā rādītājā. Govju skaits uz robotu, izslaukums, slaukšanas biežums, piena atdeves ātrums, robota noslodze un govs pavadītais laiks slaukšanas boksā ir savstarpēji saistīti. Turklāt rezultātu būtiski ietekmē gan paši dzīvnieki, gan ēdināšana, kūts plānojums, robota iestatījumi un saimniecības darba organizācija.
Tieši šo faktoru mijiedarbība tiek vērtēta LLKC demonstrējumā “Piena ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana, izmantojot robotizētās slaukšanas iekārtas”.
2026. gada 29. septembrī ZS “Cīrulīši” Madonas novada Ošupes pagastā notika demonstrējuma lauku diena. Tās laikā interesenti varēja ne tikai iepazīties ar pirmajiem iegūtajiem datiem, bet arī apskatīt robotizēto slaukšanu darbībā un diskutēt par faktoriem, kas ikdienā nosaka tās efektivitāti.
Lauku dienu atklāja LLKC vadošā lopkopības eksperte Anita Siliņa, bet ar demonstrējuma saimniecību un tās darbu iepazīstināja z/s “Cīrulīši” īpašnieks Agris Šķēls. Demonstrējuma gaitu un starprezultātus prezentēja tā vadītājs, LLKC lopkopības konsultants Ilmārs Gruduls, savukārt zinātniskais konsultants prof. emeritus Dr. sc. ing. Juris Priekulis rezultātus papildināja ar zinātnisko skatījumu uz robotizētās slaukšanas efektivitāti.
Atsevišķa lauku dienas daļa bija veltīta Lely automatizēto sistēmu iespējām saimniecības efektivitātes rādītāju uzlabošanā. Pēc teorētiskās daļas dalībnieki devās apskatīt demonstrējuma saimniecību, kur diskusija turpinājās jau pie slaukšanas robotiem, vērtējot praktiskos risinājumus un saimniecības pieredzi.
Demonstrējumā tiek salīdzinātas divas saimniecības ar atšķirīgām robotizētās slaukšanas sistēmām – Lely sistēma ZS “Cīrulīši” un DeLaval sistēma ZS “Lazdu Mājas”.
Tomēr demonstrējuma mērķis nav vienkārši salīdzināt divus robotu ražotājus. Daudz būtiskāk ir saprast, kā dažādos saimniekošanas apstākļos veidojas robota noslodze un piena ieguve un kādi faktori palīdz vai traucē pilnvērtīgi izmantot iekārtas jaudu.
Tāpēc robotu digitālie dati tiek papildināti ar ūdens un elektroenerģijas patēriņa mērījumiem, kā arī tiek uzskaitīts darba laiks, kas nepieciešams sistēmas darbības nodrošināšanai. Tas ļaus demonstrējuma turpinājumā ražošanas rezultātus sasaistīt arī ar ekonomiskās efektivitātes rādītājiem.
No 2026. gada aprīļa līdz augustam iegūtie rezultāti parāda, ka abas saimniecības pie līdzīga piena daudzuma uz vienu robotu nonāk ar atšķirīgiem ražošanas rādītājiem.
ZS “Cīrulīši” vienu robotu vidēji izmantoja 59,3 govis. Vidējais izslaukums sasniedza 35,40 kg piena no govs diennaktī, bet govis tika slauktas vidēji 2,52 reizes diennaktī. Piena atdeves ātrums bija 2,60 litri minūtē, savukārt viena govs robotā kopumā uzturējās vidēji 8 minūtes un 50 sekundes.
ZS “Lazdu Mājas” uz vienu robotu bija vidēji 69,1 govs. Vidējais izslaukums bija 30,54 kg no govs diennaktī, bet slaukšanas biežums – 2,35 reizes diennaktī. Piena atdeves ātrums sasniedza 1,80 litrus minūtē, savukārt kopējais govs uzturēšanās laiks robotā bija īsāks – vidēji 7 minūtes un 2 sekundes.
Atšķīrās arī robotu noslodze. ZS “Cīrulīši” viens robots diennaktī veica vidēji 149,6 slaukšanas reizes, bet ZS “Lazdu Mājas” – 162,4 slaukšanas reizes.
Neraugoties uz šīm atšķirībām, gala rezultāts ir interesants – abās saimniecībās viens robots diennaktī ieguva aptuveni divas tonnas piena.
Tas labi parāda, kādēļ robota efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc govju skaita vai tikai pēc vienas govs izslaukuma.
Viens no demonstrējumā analizētajiem rādītājiem ir piena daudzums, kas iegūts uz vienu govs kopējā uzturēšanās laika minūti robotā.
Aprēķinos ZS “Cīrulīši” šis rādītājs bija 1,60 kg piena minūtē, bet ZS “Lazdu Mājas” – 1,84 kg minūtē.
Šo rādītāju nevajadzētu sajaukt ar piena atdeves ātrumu. Piena atdeves ātrums raksturo pašu slaukšanas procesu, savukārt kopējais uzturēšanās laiks ietver arī tās darbības, kuru laikā govs atrodas robotā, bet piens vēl netiek iegūts.
Tādēļ arī šķietami nelieli laika ietaupījumi vienā slaukšanas reizē, tos summējot visas diennakts garumā, var ietekmēt robota kopējo kapacitāti.
“Demonstrējuma pirmie rezultāti parāda – nav viena skaitļa, pēc kura varētu pateikt, vai slaukšanas robots strādā efektīvi. Govju skaits, izslaukums, slaukšanas biežums, piena atdeves ātrums un robotā pavadītais laiks jāvērtē kopā.”
Anita Siliņa
Automātiskā slaukšanas sistēma pati par sevi negarantē maksimālu rezultātu. Robota efektivitāte sākas ar govs piemērotību šādai slaukšanas sistēmai.
Tesmeņa un pupu forma un izvietojums ietekmē to, cik ātri un precīzi robots spēj pievienot slaukšanas stobriņus. Savukārt piena atdeves ātrums nosaka, cik ilgs laiks nepieciešams pašai slaukšanai. Tāpēc šīs pazīmes ir būtiski ņemt vērā arī ganāmpulka atražošanā un pāru atlasē, ilgtermiņā veidojot robotizētai slaukšanai piemērotākus dzīvniekus.
Svarīga ir arī govs pieredze. Pirmpienēm nepieciešams laiks, lai pierastu pie robota, un to uzvedība un piena atdeves ātrums var atšķirties no vecāku govju rādītājiem. Īpaša uzmanība nepieciešama arī dzīvniekiem pēc atnešanās.
Robotizētajā slaukšanā ļoti būtiska ir govs spēja un vēlme patstāvīgi pārvietoties pa kūti. Ja govij ir nagu vai kāju veselības problēmas, samazinās brīvprātīgo robota apmeklējumu skaits.
Rezultātā darbiniekiem govis biežāk jāmeklē un jāpiedzen uz slaukšanu. Tas nozīmē papildu darbu un mazina vienu no būtiskākajām robotizācijas priekšrocībām – iespēju samazināt rutīnas darbu.
Tāpēc komfortablas guļvietas, tīras un neslidenas ejas un regulāra nagu aprūpe nav tikai dzīvnieku labturības jautājums. Tie tieši ietekmē arī slaukšanas sistēmas darbības efektivitāti.
Tikpat nozīmīga ir tesmeņa veselība. Robotu uzkrātā informācija ļauj pamanīt izmaiņas, taču dati dod vērtību tikai tad, ja saimniecība tos regulāri analizē un uz tiem reaģē.
Robotizētajā slaukšanā ēdināšanas stratēģijai ir divējāda loma. Tai jānodrošina govs vajadzībām un produktivitātei atbilstošs barības vielu daudzums, bet vienlaikus jāveicina dzīvnieka vēlme regulāri apmeklēt robotu.
Tāpēc būtiski ir pareizi saskaņot pamatdevu ar robotā izēdināto papildbarību. Nozīme ir ne tikai papildbarības daudzumam, bet arī granulu kvalitātei un garšīgumam.
Ja barības stratēģija nav atbilstoša, var mainīties govju apmeklējumu biežums un līdz ar to arī slaukšanas ritms. Savukārt papildbarības daudzumu nevar visām govīm noteikt vienādi – tas jāpielāgo dzīvnieka vajadzībām, produktivitātei un slaukšanas biežumam.
Uz šo jautājumu nav vienas universālas atbildes. Demonstrējuma datos vienā saimniecībā uz robotu bija nepilnas 60 govis, otrā – gandrīz 70, tomēr ar govju skaitu vien nepietiek, lai spriestu par sistēmas izmantošanas efektivitāti.
Jāņem vērā, cik piena govis dod, cik bieži tās tiek slauktas, cik ilgi aizņem viena robota vizīte un cik daudz brīva laika robotam vēl paliek diennaktī.
Ja sistēma tiek pārslogota, govīm var nākties ilgāk gaidīt, bet vēlamo slaukšanas biežumu kļūst grūtāk nodrošināt. Savukārt pārāk zema robota noslodze nozīmē, ka dārga iekārta netiek izmantota pilnā apjomā.
Arī kūts plānojumam šeit ir liela nozīme. Govīm jāspēj brīvi nokļūt līdz robotam, un pie tā jābūt pietiekami daudz vietas, lai neveidotos nevajadzīgi kustības ierobežojumi.
Efektivitāti ietekmē arī tas, kā robots ir iestatīts un uzturēts. Slaukšanas atļaujas un intervāli jāpielāgo ganāmpulkam un atsevišķām dzīvnieku grupām. Pārāk īsi intervāli var radīt vairāk atteikto apmeklējumu – govs robotā ir iegājusi, taču slaukšana tai vēl netiek atļauta.
Savukārt regulāra sensoru un kameru tīrīšana, savlaicīga dilstošo detaļu nomaiņa un tehnisko kļūdu novēršana palīdz samazināt neplānotas dīkstāves.
Ne mazāk nozīmīgs ir kūts mikroklimats. Karstuma stresa laikā govis maina uzvedību, samazinās barības uzņemšana un var kristies izslaukums. Var mainīties arī dzīvnieku pārvietošanās un robota apmeklējumu ritms. Tādēļ atbilstoša ventilācija un dzesēšana ir arī robotizētās slaukšanas efektivitātes jautājums.
Viena no robotizētās slaukšanas lielākajām priekšrocībām ir detalizētā informācija par katru dzīvnieku un slaukšanas procesu. Taču liels datu apjoms pats par sevi vēl nenodrošina labāku saimniekošanu.
Regulāri jāvērtē slaukšanas biežums, piena atdeves ātrums, neveiksmīgās slaukšanas, atteiktie apmeklējumi un govis, kuras uz robotu jānogādā darbiniekam. Šādi dati palīdz identificēt problēmu, pirms tā būtiski ietekmējusi kopējos ražošanas rezultātus.
Tieši tāpēc robotizētā slaukšana maina arī cilvēka darbu – mazāk laika jāvelta pašam fiziskajam slaukšanas procesam, bet vairāk uzmanības nepieciešams datu analīzei, dzīvnieku novērošanai un savlaicīgai lēmumu pieņemšanai.
Demonstrējums turpinās, un ar ražošanas rādītāju salīdzināšanu darbs nebeidzas. Ekonomiskās efektivitātes izvērtējumā iegūtā piena daudzums un resursu patēriņš jāskata kopā ar investīciju, darbaspēka, apkopes un ekspluatācijas izmaksām.
Tieši šāds komplekss izvērtējums ļaus labāk saprast, kādos apstākļos robotizētās slaukšanas sistēmas dod lielāko ekonomisko ieguvumu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka pašreizējie rezultāti raksturo konkrēto demonstrējuma saimniecību apstākļus. Atšķirības starp ZS “Cīrulīši” un ZS “Lazdu Mājas” nevar skaidrot tikai ar Lely vai DeLaval sistēmu izmantošanu. Rezultātu veido ganāmpulks, ēdināšana, kūts vide, darba organizācija, iekārtu iestatījumi un daudzi citi savstarpēji saistīti faktori.
Tāpat jānošķir demonstrējuma saimniecībās faktiski izmērītie rezultāti no zinātnisko pētījumu atziņām, kas tika izmantotas lauku dienas prezentācijās.
Paldies ZS “Cīrulīši” komandai un īpaši saimniecības īpašniekam Agrim Šķēlam par uzņemšanu un dalīšanos praktiskajā pieredzē, kā arī lektoriem un Lauku dienas dalībniekiem par diskusijām un iesaisti.
