Ja, piemēram, strādnieks par vienu dienu nopelnījis 50 eiro, tad nodoklis ir 50 x 15% = 7,50, un strādniekam izmaksājamā atlīdzība ir 50 – 7,50 = 42,50 eiro.
Atgādināšu būtiskākās lietas par šo nodokļu maksāšanas režīmu.
SLN nav kāds atsevišķs nodoklis. No strādnieka algas ieturētais nodoklis tiek sadalīts starp iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt augļu, ogu un dārzeņu audzēšanā, kā arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās.
Sezonas strādnieki katru dienu ir jāpiereģistrē Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Katras darba dienas beigās LAD EPS ir jānorāda katram strādniekam aprēķinātā atlīdzība. Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojums par sezonas laukstrādnieku ienākumiem tiek iesniegts reizi mēnesī (par iepriekšējo mēnesi līdz nākamā mēneša 5. datumam).
Reģistrējot sezonas strādnieku, jānorāda, kāda veida līgums ar strādnieku tiek noslēgts – darba līgums vai uzņēmuma līgums. Uzņēmuma līgumam norāda, vai tas slēgts rakstveidā vai mutvārdos.
Lauku atbalsta dienesta mājaslapā ir pieejama rokasgrāmata, kurā paskaidrots, kā praktiski veicamas darbības ar strādnieku un viņu ienākumu reģistrēšanu LAD EPS.
Lai sezonas laukstrādnieku režīmu neizmantotu neatļautai nodokļu optimizēšanai, likums paredz, ka nedrīkst parastā nodokļu režīmā strādājošu darbinieku atbrīvot un tūlīt pēc tam pieņemt darbā SLN režīmā.
SLN režīmā nav atļauts nodarbināt arī strādniekus, kas vada traktortehniku.
SLN režīmu drīkst izmantot sezonā, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Sezonas laikā viens cilvēks SLN režīmā var tikt nodarbināts līdz 90 dienām un kopējais ienākumu apmērs sezonā nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Ja viens strādnieks SLN režīmā sezonas laikā strādājis pie vairākiem lauksaimniekiem, nodarbinātības dienas un ienākums tiek summēts. T. i., 90 dienas un 3000 eiro attiecas uz vienu strādnieku vienā sezonā pie visiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem.
