– Eiropā sākusi izplatīties ārkārtīgi bīstamā dzīvnieku slimība – mutes un nagu sērga, par ko bijām aizmirsuši vairāk nekā 30 gadus. No kurienes un kādēļ tā parādījās vispirms Vācijā, pēc tam Ungārijā, tad Slovākijā, pēc tam atkal Ungārijā?
– Sāksim ar to, ka gadījums Vācijā un gadījumi Ungārijā un Slovākijā nav savstarpēji saistīti. Vācijas vīrusa izcelsme, nosakot ģenētisko profilu, ir Turcija, kur šo slimību konstatē samērā bieži. Savukārt Ungārijā un tālāk Slovākijā slimības profils atbilst Pakistānai, kur arī šī slimība ir endēmiska. Viena no versijām ir cilvēku pārvietošanās, viesstrādnieku izmantošana, kā tas bija Ungārijas gadījumā. Par Vācijas gadījumu skaidrības joprojām nav, no kurienes slimība parādījās.
Gadījumi Ungārijā un Slovākijā ir saistīti, jo inficēšanās notika no fermas uz fermu. Sākumā bija iespējams izsekot, ka inficēšanās notiek fermās, kas atrodas uz viena ceļa, kurš vijas gar upi. Fermas atrodas reģionā ar augstu lopkopības intensitāti, un cilvēku, tehnikas un dzīvnieku pārvietošanās ir viens no slimības pārneses veidiem.
Ar Eiropas Komisijas noteikumiem ir noteikta liela uzraudzības zona, kas ir 100 km diametrā. Pagaidām visi slimības uzliesmojumi notiek šajā zonā. Palūkojot lokalizāciju, redzams, ka reģions robežojas ar Austriju un Čehiju, līdz ar to tālāko dinamiku ir grūti prognozēt. Varam cerēt uz labāko, bet gatavojamies ļaunākajam.
– Ko tas nozīmē zemniekiem, valsts struktūrām?
– Latvijas zemniekiem ikdienā jāievēro biodrošība. Mēs nezinām, kurā brīdī un vietā kāda no infekcijas slimībām var parādīties. Tādēļ ikdienā jāievēro biodrošība, kas saistīta gan ar transporta kustību, gan ar nepiederošu cilvēku viesošanos fermā. Šobrīd mums ir konkrēti riski, tādēļ biodrošība ir jāpastiprina. Mans ieteikums ir nelaist saimniecībās un pie lopiem cilvēkus, kuriem tur nav ko darīt.
Nākamais – izmantot speciālu apģērbu fermā, un ar šo apģērbu nekur citur nedoties. Nodrošināt dezinfekcijas paklājiņus un citas dezinfekcijas iespējas. Nelaist nekādu transportu fermas teritorijā, izņemot pašu nepieciešamāko, piemēram, piena mašīnu.
Augsts risks, un tam mēs pievēršam īpašu uzmanību, ir dzīvnieku transports. Tas mums nāk no visas Eiropas. Transportam jābūt dezinficētam pēc iepriekšējās kravas izkraušanās tajā valstī, no kurienes transports nāk. To mēs nopietni skatīsimies – neviens sertifikāts netiks izsniegts transportam, par kuru netiks pierādīts dezinfekcijas fakts ārpus Latvijas. Ja tas nebūs izdarīts, transportu nesertificēsim un sūtīsim atpakaļ.
Šāda pieeja jāīsteno arī dzīvnieku īpašniekiem. Ja transports brauc pēc jūsu dzīvniekiem, pirmām kārtām pieprasiet apliecinājumu par dezinfekciju. Tātad – mēs to prasīsim un tas jādara arī saimniecību pārstāvjiem.
Situācijai pasliktinoties, piemēram, ja infekcija jau būs Polijā, tad tiks atjaunota robežkontrole uz Lietuvas robežas un atsevišķos punktos tiks izveidotas dezinfekcijas vietas. Tās nodrošinās specializētā transporta, piemēram, piena mašīnu, lopu transporta, arī transporta, kas ved dažādas lopkopības iekārtas, dezinfekciju.
– Vai Latvija sērgu krīzei būs gatava, ņemot vērā, ka šis jautājums ir arī valdības Krīzes vadības komiteja dienaskārtībā?
– Mums jābūt gataviem nepārtraukti, lai brīdī, ka slimību konstatē jau tuvāk mūsu robežām, mums ir iespēja nekavējoties slēgt robežu un izvietot dezinfekcijas punktus.
Gatavojoties šiem scenārijiem, nepieciešami arī papildu līdzekļi, kas būs nepieciešami gan PVD, gan citām institūcijām. Esam gatavi iesniegt priekšlikumu valdības programmai neparedzētu līdzekļu piešķiršanai, ja tādi būs vajadzīgi.
– Vai pietiks cilvēku?
– Tas ir labs jautājums. Skatoties Slovākijas un Ungārijas pieredzi, redzam, ka tas prasa lielus resursus. Slovākijā vien tika iesaistīti 1300 policisti, tikai policisti. Vēl vajag veterinārārstus, ja jāveic piespiedu vakcinācija ap šiem inficētajiem punktiem. Nepieciešami dzīvnieku kāvēji, kam šis process būs jādara uz vietas fermā. Nepieciešami cilvēki, kas nodrošinās dzīvnieku iznīcināšanu. Slovākijā un Ungārijā jau ir iznīcināti 14 000 dzīvnieku, līķi kaut kur ir jāliek. Neviena dzīvnieku pārstrādes rūpnīca nespēj pārstrādāt šādu apjomu. Dedzināšana nav izeja, liellopi slikti deg. Drīzāk tā būs aprakšana, un laikus jāzina, kur to varēs darīt, saskaņojot ar Valsts vides dienestu. Jāņem vērā, ka inficētus dzīvniekus vest uz pārstrādes rūpnīcu īsti nevar, jo tādējādi tiek palielināts infekcijas izplatīšanās risks.
– Zemniekiem jāsargā sevi pašiem, tad arī slimību nebūs?
– Mēs dzīvnieku īpašniekiem jau esam nosūtījuši ieteikumus rīcībai. Jāņem vērā, ka ir tik daudz un dažādas fermu sistēmas, ka visiem viens padoms nederēs. Tiem, kam lopi ganās pļavās, jāveic viena veida pasākumi, kam lopi fermā, citi, jo tur dzīvniekus ir vieglāk norobežot. Tas attiecas ne tikai uz mutes un nagu sērgu, bet arī uz tā saukto zilās mēles slimību.
– Par zilās mēles slimību īpaši uztraukti gaļas liellopu audzētāji, zinot, ka to pārnēsā miģeles. Kā viņiem pasargāt savus dzīvniekus?
– Zilās mēles slimību dzīvnieks dzīvniekam nenodod, bet to pārnēsā asinssūcēji kukaiņi – miģeles. Slimības izplatība var būt tik plaša, cik tālu inficētās miģeles spēj aizlidot.
– Cik tālu tās lido?
– Ierobežojuma zonas mēdz noteikt plašas, novērtējot vides aspektus; uzraudzības zona var būt pat 50 km ap fermu.
– Zilās mēles slimība raksturīgā siltākās klimatiskajās zonās. Cik liela ir iespēja, ka inficētās miģeles var parādīties Latvijā?
– Pirms ziemas mums uztraukumu radīja fakts, ka slimība tika konstatēta Polijā. Principā lielākā iespēja, ka šī slimība var nonākt Latvijā, ir tāda, ka tiek ievests slims dzīvnieks, to sakož miģele, kas tālāk slimību pārnes uz citiem lopiem. Labā ziņa ir tāda, ka Latvijā dzīvnieki šogad ir ievesti tikai no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs slimības nav. Ieteiktu ikvienam saimniekiem vērtēt nepieciešamību ievest dzīvniekus no attālākām valstīm. Te gan jāsaka, ka attiecībā uz liellopiem esam vairāk eksportētāji nekā importētāji.
– Vaislas dzīvniekus tomēr mēdz ievest no Vācijas, Francijas, citām valstīm.
– Mēs sekojam slimību uzliesmojumu ziņojumiem un skatāmies, lai dzīvniekus neievestu no teritorijām, kur konstatēta aktīva slimības fāze. Turklāt katras dalībvalsts pienākums ir apturēt dzīvnieku pārvietošanu no zonām, kas ir slimību skarta.
Mēs gaidām siltu laiku, bet tas nāk kopā ar kukaiņiem. Mēs monitorēsim situāciju un sniegsim informāciju par tām teritorijām, kur konstatēti saslimšanas gadījumi ar zilo mēli. Protams, monitorēsim dzīvnieku ievešanas gadījumus.
– Kā nākas, ka pēdējā laikā izpaužas tādas infekcijas slimības, par kurām bijām aizmirsuši?
– Visdrīzāk pie vainas ir klimata izmaiņas, kas veicina šādu “interesantu” slimību nonākšanu tālāk uz ziemeļiem, kur tās nav ierasta parādība. Kas tik mums ir?! Mums ir Āfrikas cūku mēris, pērn Latvijā konstatējām Rietumnīlas vīrusu. Aktualizējas zilās mēles slimība, kas agrāk nešķērsoja 53. paralēli. Tagad šķērso. Mutes un nagu sērgu pēdējo reizi piedzīvojām 1987. gadā. Lai arī Eiropā mutes un nagu sērga nav bijusi desmitiem gadu, visu laiku ir uzturēta aktīva mutes un nagu sērgas vakcīnu banka, kas jebkurā brīdī var piegādāt vakcīnas. Tā ir izsniegusi vakcīnas Slovākijai un Ungārijai, ja vajadzēs, vakcīnas tiks izsniegtas arī citām valstīm, kur šo slimību konstatēs.
– Vai mutes un nagu sērgas apkarošanai var tikt realizēta preventīva vakcinācija?
– Preventīva vakcinācija ir aizliegta. Ja to darīsiet, uz gadu apturēsiet ekonomisko darbību. Vakcināciju izmanto, tikai lai apturētu slimības izplatību. Turklāt vakcinētie dzīvnieki vēlāk tiek nogalināti, tie nedrīkst nonākt pārtikas apritē. Tas ir princips, lai netiktu sajaukti vakcinētie dzīvnieki kopā ar pārslimojušajiem un slimība ar nēsātājiem pārvietota.
Vakcināciju veic tikai tad, kad ir noteikts slimības perēklis un veterinārais dienests noteicis zonu, kurā tā veicama. Jārēķinās, ka mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga slimība, tā pārvietojas ne tikai ar dzīvnieku palīdzību, bet arī ar ūdens pilieniem, putekļiem lielās distancēs, pat līdz 60 km. Tādēļ vakcināciju piemēro konkrētā zonā, lai slimība neizplatītos, jo dzīvniekus nevar tik ātri nokaut. Tas prasa nedēļas.
Līdzīgi ir ar vakcināciju zilās mēles slimības gadījumā, tikai atšķirība, ka dzīvnieku nezaudējat, ir tikai ekonomiski zaudējumi. Pirms dažiem gadiem Horvātijā vakcinēja dzīvniekus, kaut arī slimības tur nebija, tā bija kaimiņzemē Serbijā. Lai pasargātu ES no slimības, horvāti izvēlējās vakcināciju. Viņiem nācās to nožēlot, jo šī iemesla dēļ Horvātijai uz noteiktu laiku tika ierobežota liellopu pārvietošana. Neviens negrib vakcinētus dzīvniekus.
– Cik šogad Latvijā ir aktuāla putnu gripas problēma?
– Šogad pie mums ir samērā mierīgi, putnu gripa nav konstatēt arī savvaļas putniem. Gājputnu migrācija turpinās, Polijā šogad konstatēti vairāk nekā 60 uzliesmojumi mājputnu fermās. Šī slimība ir mums visapkārt. Šogad slimība ir konstatēta arī Lietuvā vienā saimniecībā ar 200 000 putniem. Riski ir pastāvīgi.
Atkal – vienīgais, ko varam darīt, ir ievērot biodrošību, pret savvaļas putniem robežkontroles atjaunošana nepalīdzēs. Slimību pārnēsā savvaļas putni ar izkārnījumiem, arī kontaminēti cilvēki.
Protams, mūsu lielie uzņēmumi biodrošību ievēro ļoti stingri, bet aicinājums ir visiem, arī dažu vistu turētājiem, sekot līdzi vistu veselībai, skatīties, kur tās barojas, vai ir pieeja dabīgām un mākslīgām ūdenstilpēm. Ūdens putni ir galvenais slimības pārnesējs.
UZZIŅA
Ieteicamie biodrošības pasākumi dzīvnieku novietnēs mutes un nagu sērgas izplatīšanas ierobežošanai:
! kontrolēt personu un dažādu transporta līdzekļu iekļūšanu / iebraukšanu novietnes teritorijā un dzīvnieku mītnēs. Nepieļaujiet, ka jūsu dzīvniekiem pakaļ atbraucis iepriekš neiztīrīts un nedezinficēts dzīvnieku pārvadāšanas transports!
! darba vides un aprīkojuma tīrība – uzturēt tīru darba vidi, apģērbu, apavus un aprīkojumu;
! atsevišķs darba apģērbs un apavi – darbā ar dzīvniekiem katrā novietnē valkāt tikai konkrētai novietnei paredzētu apģērbu un apavus vai aizsargapģērbu un aizsargapavus;
! aprīkojuma un transporta dezinfekcija – nodrošināt mazgāšanu un dezinficēšanu gan aprīkojumam, gan transportam, pārvietojoties starp novietnēm, ienākot vai iebraucot dzīvnieku novietnē no citām teritorijām, kā arī nodrošināt novietnē strādājošo darbinieku regulāru roku mazgāšanu pēc saskares ar dzīvniekiem;
! piekļuves ierobežošana – ierobežot cilvēku kustību dzīvnieku novietnēs, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu;
! dzīvnieku veselības uzraudzība – regulāri pārbaudīt dzīvnieku veselības stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk identificētu slimības pazīmes;
! dzīvnieku nodalīšana – iespēju robežās nodrošināt dažādu sugu dzīvnieku turēšanu atsevišķi;
! dzīvnieku pārvietošanas ierobežošana – iespēju robežās samazināt dzīvnieku pārvietošanu gan starp novietnēm, gan starp saimniecības daļām vai korpusiem;
! dezinfekcijas līdzekļu pieejamība – nodrošināt pie ieejas novietnē dezinfekcijas līdzekli, lai apmeklētāji varētu dezinficēt apavus pirms ieiešanas telpās un iziešanas no tām;
! karantīnas prasību ievērošana – nodrošināt, ka darbinieki, kas bijuši saskarē ar citu novietņu dzīvniekiem, vismaz 48 stundas pēc tam nestrādā novietnē, kā arī nenonāk saskarē ar dzīvniekiem. Darbinieki, kuri bijuši valstīs, kurās izplatīta mutes un nagu sērga, vismaz 14 dienas pēc atgriešanās nestrādā novietnē ar dzīvniekiem.
Mutes un nagu sērga
Infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība
