Vides riski
Sniega kušana. Pirmā brīdī šķiet, ka bagātīgā sniega sega būs veldzējusi augsni ar krietniem mitruma krājumiem, taču diemžēl aina veidojas pavisam citāda. Sniega segas kušana notika ļoti pakāpeniski. Saule kausēja sniegu dienā, savukārt naktīs saglabājās neliels, bet tomēr sals. Rezultātā dienā izkusušais ūdens tika izsaldēts naktīs. Tā līdz minumumam tika samazināta iespēja augsni papildus samitrināt. Kad tapa raksts, vēl ir aprīļa beigas, gruntsūdens līmenis jau ir zems tagad, kur nu vēl, sagaidot maiju. Tas nozīmē, ka veģetācijas perioda sākums var veidoties ļoti smags, ar mitruma deficītu.
Valdošie vēji. Šī gada pavasarī ļoti bieži pūš tieši ziemeļu un austrumu virziena vēji, kas nekad nenes nokrišņus. Šie vēji pastiprināti izžāvē augsni. Diemžēl tiek prognozēti pat salīdzinoši stipri vēji ar gandrīz vētras stiprumu, tas pastiprina augsnes izžūšanu ārkārtīgi ātros tempos.
Saule. Šogad ir vairāk saulaino dienu. Tāds laiks ir tīkams pastaigām, vērojot pavasara atnākšanu no vēja aizargātām vietām. Kad pavasarī apvienojas divi būtiskie faktori saule un vējš, tā ir slikta kombinācija pavasara darbiem, augsne izžūst ātri, tā paaugstinot riskus.
Kalendārs. Klāt galvenais pavasara mēnesis maijs. Diemžēl šogad marts un aprīlis būs iedevuši ļoti negatīvu bilanci. Nokrišņu bijis ļoti maz. Visas cerības liekam uz maiju, diemžēl tas tradicionāli ir bijis viens no gada sausākajiem mēnešiem, kas nozīmē, ka cerības uz mitruma uzlabošanos augsnē ir vērtējamas kā minimālas. Tas nozīmē, ka katra nākamā nedēļa būs izšķirīga, cik labi vai slikti iesāksies šī sezona. Varētu pat teikt, ka maijs lielā mērā determinē, kāds būs dārzkopja gads. Cik spēcīgi izveidosies dārzeņu sējumi un stādījumi, ir atkarīgs no šī mēneša. Ziemas ķiplokiem maijs tradicionāli ir izšķirošs mēnesis. Izņēmums ir ķirbjaugi, kur nogaidīšana var iegūt stratēģisku raksturu. Ja maijs nebūs silts, tad ir vērts nogaidīt jūnija tuvošanos, iespējami atliekot dēstu izaudzēšanas laiku. Tomēr katram dārzkopim ir jāvērtē apstākļi uz vietas.
Reljefs. Šogad situācija var veidoties pilnīgi apvērsta otrādi, kad sezonas pirmajā pusē priekšrocības būs platībām, kas ir zemākās vietās, un saglabāsies labākas mitruma iespējas. Taču, vai tas saglabāsies visu veģetācijas periodu, ir liels jautājums. Visticamāk, ka tomēr nē. Tādēļ, vērtējot visas sezonas griezumā, priekšroka ir dodama laukiem ar vieglu kritumu, kur ir normāla ūdens notece.
Agrotehniskie nosacījumi
Agri plānoti darbi. Pavasarī tā ir kā loterija – saprast, kad būtu nepieciešams uzsākt darbus, lai tos pabeigtu labākajos agronomiski pamatotajos termiņos. Vidēji 2–4 nedēļas nosaka to, cik laba būs visa dārzopības sezona. Sevišķi izšķirīgi tas ir potenciāli sausos pavasaros. Atkal veidosies situācija, kad attaisnosies maksimāli agra darbu veikšana. Visiem dārzeņiem daudz mitruma vajag sēklu piebriešanas laikā, arī dēstu pārstādīšanas laikā. Aksioma ir vienkārša, ja sēklas spēs uzņemt pietiekoši daudz mitruma, notiks normāla sadīgšana, un būs laba sezona. Ja nesadīgs – pārsēšana, tās ir gan izmaksas, gan vēl lielāki riski, lai sēklas sadīgtu. Savukārt dēstu kultūrām agrs stādījums dod lielākas iespējas dēstiem sekmīgi ieaugt.
Regulējama ūdens notece. Arvien izšķirīgāka ir potenciāli iespējamā ūdens noteces regulēšana. Vienkāršā ūdens notece, kas tikai aizvada prom ūdeni, vairs neatbilst jaunajiem klimatiskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Ar katru gadu pieaug vajadzība pēc iespējas samazināt ūdens noteci nepietiekamu nokrišņu gadījumā. Tātad regulējamu kolektoru izbūve ir vitāla nepieciešamība.
Ūdens papildu akumulācijas iespējas. Pieredze rāda, ka Latvijā nokrišņu kopumā ir praktiski tikpat, cik agrāk, bet ievērojami pieaudzis to sadalījuma nevienmērīgums. Līst tad, kad augiem jau vairs nokrišņu nevajag. Akumulācijas dīķu veidošana palīdz risināt šo situāciju. Bet ne viss ir gludi, tās ir izmaksas, jātaisa projekti. Saimniecību lauki ļoti reti ir kompaktā veidā ap saimniecību. Redzam lauku privatizācijas “jaukumus”, kad zemes tika ļauts iegādāties ļoti haotiskā veidā. Tas radīja izkaisītu saimniecību modeļus, kas daudzus ilgtspējīgus risinājumus padara neiespējamus. Līdzīgi tas ir ar ūdens dziļurbumiem. Diemžēl arī tur ir izmaksas. Ūdens kvalitāte augiem nav labvēlīga, tie satur pārāk daudz sāļu, tiem ir augsta cietība, augsts pH, un ūdens ir ļoti auksts.
Laistīšanas iespējas. Dārgākais no visiem resursiem. Ja nav laba augsnes veselība, tā var strauji mainīt savas fizikālās īpašības, un laistīšana ir gandrīz vienīgā iespēja glābt situāciju. Taču laistīšana, izņemot pilienveida, var spēcīgi erodēt augsni, tā situāciju kopumā padarot ilgtermiņā vēl bēdīgāku.
Citas iespējas. Augsne, kurā trūkst organiskās vielas, maz ir humusa, slikta struktūra un tā ir mazauglīga, vāji spēj uzsūkt ūdeni, to ātri atdos apkārtējai videi un radīs arvien lielākas galvassāpes saimniekiem. Tas nozīmē, ka saimniekiem nepieciešams dzīvotspējīgs plāns augsnes auglības celšanai, jo citādi būs maza nozīme kādu atsevišķu pasākumu veikšanai. Plāniem jābūt ar kompleksu pieeju, sākot no augsnes atdzīvināšanas un mikrobioloģiskās aktivitātes veicināšanas, līdz starpkultūru audzēšanai, komposta un to produktu izmantošanai, mainot augsnes bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības.
