Pasākuma datums
08/07/2026
Zemkopju saiets “3 ZĪLES”
Biznesa attīstībaKooperācijaLauku attīstība
Cits
Mantojums – ne tikai īpašums, bet arī vērtības un attiecības
23. aprīļa dialoga aplī “Mantojuma izaicinājumi lauku sētā” dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumu – kas patiesībā ir mantojums. Sarunās izkristalizējās atziņa, ka mantojums nav tikai juridiski dokumenti, īpašumi vai mantiskas vērtības. Tas ir arī dzīvesveids, ainava, prasmes, tradīcijas, valoda, attiecību modeļi un atbildība pret nākamajām paaudzēm.
Dalībnieki dalījās pieredzē, ka mantojuma jautājumi bieži nāk kopā ar apjukumu un emocionālu smagumu. Daudzi atzina – skolā neviens nemāca, kā sakārtot mantojuma lietas, kā runāt par nāvi vai kā savlaicīgi sagatavoties īpašuma nodošanai nākamajām paaudzēm. Nereti tikai tad, kad dzīvē pienāk šis brīdis, cilvēki sastopas ar juridiskiem procesiem, izmaksām un sarežģītām ģimenes attiecībām.
Īpaši spilgti izskanēja doma par mantojumu kā kultūrslāni – par to, ko ikdienā nododam tālāk caur ieradumiem un tradīcijām. Pirts rituāli, sēņošana, svētku svinēšana, receptes, attieksme pret zemi un darbu, pat kūlas dedzināšana – tas viss ir daļa no mantojuma.
Sarunā tika uzsvērta arī lauksaimniecības un augsnes vērtība. Kādu zemi mēs saņemam mantojumā un kādu atstāsim pēc sevis? Vai vide, ko veidojam, būs tāda, kurā nākamās paaudzes vēlēsies dzīvot un saimniekot? Dalībnieki atzina – nolaista saimniecība, degradēta vide vai pussabrukusi māja neveicina vēlmi palikt laukos un turpināt dzimtas darbu.
Neizpalika arī sāpīgi stāsti par neatrisinātiem konfliktiem, manipulācijām un noklusētām sarunām ģimenēs. Tika secināts, ka mantojums joprojām daudzviet ir tabu tēma – par to vai nu nerunā vispār, vai arī runā tikai krīzes brīžos. Vienlaikus tika minēti arī pozitīvi piemēri, kur savlaicīgas, mierīgas un atklātas sarunas ģimenē palīdzējušas radīt drošību un savstarpēju uzticēšanos.
Noslēgumā dalībnieki atzina, ka šī tēma ir daudz plašāka, nekā sākotnēji šķitis, un dialogi par mantojumu būtu jāturpina arī turpmāk. Kāda dalībniece pēc sarunas sacīja: “Šis bija jēgpilni pavadīts laiks, kas lika sajusties priviliģētai.”
Kopējais labums sākas ar cilvēku pašu
Savukārt 14. maija dialoga aplī uzmanības centrā bija jautājums: “Ko tev nozīmē kopējais labums?”
Atbildes bija dažādas, tomēr caurvijošā doma – kopējais labums sākas ar cilvēka attieksmi pret sevi, citiem un vidi apkārt. Dalībnieki runāja par mieru, pieņemšanu, spēju darīt ne tikai sava, bet arī citu labā.
Sarunā vairākkārt izskanēja sajūta, ka mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk dominē rūpes tikai par sevi, kamēr kopīguma izjūta un savstarpējā uzticēšanās mazinās. Tika pausts, ka cilvēki ilgojas pēc kopējas rīcības, stabilitātes un izjūtas, ka sabiedrība spēj vienoties par svarīgām vērtībām.
Rezonansi raisīja Imanta Ziedoņa doma: “Paškopšana jeb sevis kopšana, citkopšana un kādas idejas kopšana – līdzvērtīga darbošanās visos šajos trīs plānos ir veids, kā īstenot saskanīgu dzīvi.” Dialoga apļa dalībnieki atzina – tikai tad, kad cilvēks pats jūtas piepildīts un līdzsvarots, viņš spēj dot citiem un radīt ko vērtīgu kopējam labumam.
Tika uzsvērts, ka kopējais labums ne vienmēr ir kaut kas liels vai grandiozs. Tas var būt arī pavisam vienkāršs žests – iestādīts koks, sakopta vide, lampiņas kokos pie mājas, kas iepriecina gan pašu, gan garāmgājējus. Labais piemērs iedvesmo arī citus.
Dalībnieki pieskārās arī vēsturiskajai pieredzei, runājot par PSRS laika uzspiesto “kopējo labumu”, kas daudzos radījis neuzticību un bailes no kolektīvām iniciatīvām. Tika secināts, ka patiesam kopējam labumam jābalstās brīvprātībā, cieņā un cilvēka brīvā izvēlē, nevis piespiešanā.
Svarīga atziņa bija arī par dažādības pieņemšanu – ne visiem būs vienāda izpratne par kopējo labumu, un to nevar uzspiest. Taču katrs cilvēks ar savu piemēru var iedvesmot citus.
Dialogi kā pamats “3 ZĪLĒM”
Abi dialoga apļi apliecināja, cik nozīmīga ir droša vide sarunām par būtisko – par ģimeni, zemi, vērtībām, sabiedrību un cilvēka vietu tajā. Tie kļuvuši par nozīmīgu sagatavošanās posmu lauksaimnieku saietam “3 ZĪLES”, kurā satiksies cilvēki, kam rūp Latvijas lauki, dzīva kopiena un atbildīga nākotnes veidošana.
Sarunas “Lielozolos” parādīja – lauku vide nav tikai saimniekošana vien. Tā ir arī kultūra, attiecības, drosme runāt par sarežģīto un vēlme meklēt kopīgu ceļu uz stiprāku, apzinātāku sabiedrību.
Laipni aicināti piedalīties 8. jūlija zemkopju saieta “3 ZĪLES” divos dialogu apļos: plkst. 14.30 “Mantojums – dažādi aspekti” un plkst. 16.00 “Individuālisms versus kopiena”. Turpat “Lielozolos”.
