Protams, salmu nozīme barības vielu saglabāšanai augsnē ir nozīmīga. Salmu iestrāde palielina organiskās vielas saturu, veicina augsnes porainību un aerāciju, kā arī uzlabo struktūru un slieku aktivitāti. Laukos tas ilgtermiņā var uzlabot augsnes kopējās īpašības, lai gan izmaiņas organiskajā vielā bieži ir lēnas un notiek vairāku gadu, pat desmit gadu periodā. Salmi satur ogļhidrātus – kokšķiedru, hemicelulozi un lignīnu – kas mikroorganismiem kalpo kā enerģijas un oglekļa avots. Baktērijas un sēnes sāk to sadalīšanu uzreiz pēc iestrādes. Šis process veicina humusa veidošanos. Tā kā salmiem ir ļoti augsta oglekļa (C) attiecība pret slāpekli (N), lai sadalītu salmus, mikroorganismi īslaicīgi “paņem” augsnē brīvo slāpekli, radot tā trūkumu augiem. Tikai pēc tam, kad C:N attiecība samazinās pietiekami (zem ~25–30:1), slāpeklis tiek atgriezts augsnē. Parasti praksē tas nozīmē, ka jāiestrādā papildus 5–15 kg/ha slāpekļa, lai sadalītos 1 tonna salmu.
Eiropas augsnēs organiskās vielas saturs samazinās, līdz ar to salmu iestrāde kļūst par vienu no veidiem, kā uzturēt organisko vielu līmeni. Pētījumi Eiropā un pasaulē ir pierādījuši, ka ilgtermiņā (>8–10 gadi) salmu iestrāde var palielināt augsnes kopējo slāpekļa saturu par aptuveni 7% (Lielbritānija) un līdz pat 14% (Ķīna), kā arī atgriež būtisku kālija (K), fosfora (P), magnija (Mg) un sēra (S) daudzumu (Somija). Taču īstermiņā uzlabojumi augsnes kvalitātē vai ražībā nav būtiski redzami un salmi nav uzskatāmi par mēslošanas avotu.
Savukārt šķidrmēslu un pakaišu kūtsmēslu iestrāde augsnē ir gan vērtīgs barības vielu avots, gan organiskās vielas resurss, kas uzlabo augsnes veselību, struktūru un bioloģisko aktivitāti. Šķidrmēsli galvenokārt satur slāpekli, kā arī kāliju un nedaudz fosfora. Slāpeklis vircā ir viegli pieejamā amonija formā (NH₄⁺) – tas ir ātri izmantojams augiem. Šķidrmēslu barības vielu saturs ir atkarīgs no dzīvniekiem, kas tiek turēti, piemēram, slaucamās govis vai cūkas. To sastāvu ietekmē dzīvnieku barošana, izslaukums govīm un arī apsaimniekošana, kā tiek uzkrāti šķidrmēsli. Jo šķidrmēslos ir mazāks sausnas saturs, jo to iedarbība ir ātrāka.
Pakaišu kūtsmēslu sastāvā ir arī pakaiši (salmi, skaidas, kūdra…) un tur barības vielas ir gan organiskā, gan minerālā formā, tāpēc iedarbība ir lēnāka un ilgāka. Šķidrmēsli iedarbojas ātrāk, bet ir pakļauti vides iedarbībai, izgarošanas un izskalošanās riskam, kūtsmēsli ir lēnāk iedarbīgi, bet labāki ilgtermiņa augsnes uzlabojumiem. Abu mēslošanas līdzekļu iestrādi un atļautās devas regulē likumdošana (MK 23.12.2014 noteikumi Nr. 834). Nemitīga vai pārmērīga lietošana var novest pie nitrātu un amonija piesārņojuma, īpaši ūdenstilpēs. Šķidrmēslu iestrādei ir svarīga iestrādes metode, lai nerastos papildu slāpekļa zudumi. Ja saimniecībā izmanto lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi, tad iespējams saņemt atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojuma mazinošo lauksaimniecības praksi – EKO5.
Kā tad noteikt, kas ir izdevīgāk: atstāt salmus vai iemainīt tos pret šķidrmēsliem/pakaišu kūtsmēsliem? Visbiežāk saimniecībā rēķina barības vielu bilanci. Šī brīža situācijā, kad minerālmēslu cenas ir pietiekami augstas, nepieciešams saprast, cik daudz slāpekļa, fosfora un kālija iznes ar salmiem un cik daudz var iedot ar organisko mēslojumu.
Ar 1 t salmu ražas no lauka iznese ir N – 4,6 kg, P2O5 – 1,4 kg un K2O – 9,6 kg, bet ar 1 t liellopu (izslaukums virs 8 t piena) šķidrmēslu: N – 4,4 kg, P2O5 – 2,2 kg, K2O – 3,3 kg. Pieņemot, ka ar minerālmēsliem vajadzētu kompensēt nepieciešamo barības vielu daudzumu un minerālmēslu cenas ir N – 1,04 EUR/kg, P2O5 – 1,25 EUR/kg un K2O – 0,7 EUR/kg, var aprēķināt, cik daudz nepieciešami šķidrmēsli, lai kompensētu salmu ražu. Ar 1 tonnu salmu no lauka iznes barības vielas, kuru vērtība ir 13,38 EUR vai 3,34 EUR ar 1 rulli salmu, kas sver 250 kg. Tas nozīmē, ja no 1 ha novāc 5 t graudu ražu, tad ar salmiem atkarībā no kviešu šķirnes var iznest barības vielas aptuveni 53,51 EUR vērtībā (16 salmu ruļļi) vai vairāk, ja kviešu šķirnes ir ar garākiem stiebriem. Savukārt ar 1 tonnu šķidrmēslu var iedot barības vielas 9,71 EUR vērtībā, ar pakaišu kūtsmēsliem – 9,95 EUR, kompensējot aptuveni 3 ruļļus novākto salmu. Vēl aprēķinos jāņem vērā tas, ka šķidrmēsli ir jāizkliedē, un tas arī prasa papildus izmaksas atkarībā no iestrādes veida. Pieņemot, ka šķidrmēslu 1 tonnas izkliedēšana maksā 3,5 EUR (1 salmu rullis) var pieņemt, ka godīga maiņa ir 1 tonna šķidrmēslu pret 2 ruļļiem salmu.
Tā kā prakse bieži vien mēdz atšķirties no teorijas, barības vielu sastāvs var atšķirties no normatīvos uzrādītajiem, un ir dažādi ārējie apstākļi, kas ietekmē organiskā mēslojuma iestrādi, tad praksē visbiežāk saimnieki vienojas, pirms sāk presēt salmus. Šķidrmēslus parasti lieto vairāk nekā iznes barības vielas ar salmiem, iestrādājot vismaz 10 t/ha šķidrmēslu.
Ja ir nepieciešami precīzāki aprēķini, ņemot vērā nepieciešamo slāpekli salmu mineralizācijai vai organiskā mēslošana izmantošanās koeficientus, ieteicams doties pie tuvākā LLKC augkopības konsultanta. Augkopības konsultants palīdzēs arī sastādīt nepieciešamo mēslošanas plānu, ņemot vērā iestrādātos vai novāktos salmus un lietoto organisko mēslojumu.
