Dzīvnieki savstarpēji nekonkurē, sadzīvo mierīgi vienās ganībās. Strādā 7 darbinieki. Aploku sistēma aizvien tiek pilnveidota, arī piesaistot investīcijas. Aplokus savieno koridori, veidojot veiksmīgas iespējas dzīvnieku pārvietošanai. Kopumā saimniecībā 960 ha audzē gan zālājus, gan graudaugus. Pašiem ir sava graudu kalte. Barība dzīvnieku piebarošanai ganībās tiek izvietota uz betonētiem laukumiem. Puse zālāju ir dabiskās pļavas. Saimniecības mērķprodukts ir atšķirtie jaunlopi, realizējot tos Izsoļu namā. Govju lecināšana notiek no Jāņu laika līdz oktobrim. Vaislas buļļi – Šarolē; šobrīd ganāmpulkā daudz dažādu krustojumu dzīvnieku. Saimnieks kopā ar citiem aktīvi darbojas kooperatīvā “Green Beef”, lai veicinātu nobarojamo gaļas liellopu audzēšanu Latvijā. Līdz labiem rezultātiem ceļš vēl tāls, taču virzība notiek. Kooperatīva biedri daudz smēlušies pieredzi arī ārpus Latvijas, veikuši pieredzes analīzi, lai atrastu mūsu apstākļiem piemērotāko ceļu. Piemēram, Slovēnijā liellopu nobarošanā daudz izmanto kukurūzu, pie mums vēl šī prakse mazāk pielietota. Tur uz 70 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek turēti un nobaroti 250 liellopi. Kooperatīva “Green Beef” biedri praktizē kukurūzas sagatavošanu skābbarības tuneļos. “Jasmīnos” projekta ietvaros tiek praktizēta telīšu nobarošana, lietojot lucernu un spēkbarību vasaras periodā līdz oktobrim. Visi nobarojamie dzīvnieki ganās ārā. “Būtiska dzīvniekiem ir laba ģenētika, tas garantē labāku gala produktu,” uzsver Varis Juškēvičs. Saimniecībā darbojas arī pārdomāta dzīvnieku šķirošanas sistēma pie ganībām. Vārtu un citu konstrukciju būvē tikusi ņemta vērā liellopu un savvaļas dzīvnieku fizioloģiskā uzvedība paaugstināta stresa apstākļos. Saimniecībā daudz pārdomātu risinājumu labāku un drošāku rezultātu sasniegšanai.
SIA “LIZAGRO” saimnieks Andris Trēziņš šobrīd apsaimnieko ap 180 ha zemes, daļa no tās ir īpašumā. Saimniecībā ir ap 30 Aberdinangus šķirnes zīdītājgovju, kopā ap 70 liellopu. Vēl, varētu teikt priekam, ir nedaudz aitu, pundurkaziņas. Aberdinangus šķirnes dzīvnieku gaļas kvalitāte saimniekam šķiet labākā, ir doma arī par Vagjū šķirnes bulli. Pamatā saimniecībā audzē zālājus, 66 ha ir dažādi graudaugi (auzas, griķi, zirņi, ziemas vīķi u. c.). Graudaugu platības pamazām samazinās, jo pastāvīgi tiek uzlabota lopbarības kvalitāte. Saimnieks aktīvi darbojas LPKS “Latvijas liellops”. Sākotnēji saimniecības darbība balstījusies uz sadarbību un pakalpojumu izmantošanu, tagad pamazām virzās uz pašpietiekamu saimniekošanu. Vienmēr saimniekojot būtiska bijusi un ir komunikācija ar kaimiņiem, sadarbības partneriem. Ganāmpulks ārā ganās līdz 1. oktobrim. Liellopi, kam ir kādas iespējamas veselības problēmas, ganās tuvāk novietnei. Milzīgs, pacietīgs darbs aizvadītajos gados ir ieguldīts attīrot, atjaunojot, pārbūvējot, piemērojot ražošanas vajadzībām senas novietnes telpas un apkaimi. Kūtsmēslus pamazām sāk gatavot kvalitatīvai kompostēšanai, lai lietotu lauku mēslošanai, arī lai mazinātu SEG emisijas. Saimniecība ir iesaistījusies LLKC Vides nodaļas veidotajā grupā, kas praktizē atbilstošu komposta gatavošanu saimniecībā. Turpmāk par daļas kūtsmēslu izmantošanu tiks slēgts līgums ar biogāzes ražotājiem. Sadarbībā ar zemes nomniekiem tiek ievērota atklāta komunikācija, godīguma princips, lai ieguvējas būtu abas puses. Jāpiezīmē, ka šajā reģionā lauksaimniecības zemes piedāvājums tirgū ir ļoti ierobežots. Laukiem tiek veiktas augsnes analīzes; sakārtota augu seka. Ir veikta augsnes kaļķošana. Soli pa solim saimniekojot tālāk, notiek virzība uz priekšu. Gada sākumā plāno naudas plūsmu un plāno vajadzīgās iegādes.
Matīšu pagastā SIA “Trudo” Jānis Šļaukstiņš apsaimnieko ap 700 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir 280 zīdītājgovis, arī jaunlopi. Lauku saimniecību jaunajās rokās nodevis krusttēvs. Savulaik Jānis vasarās strādājis krusttēva lauku saimniecībā, vēlāk studējis ķīmiju, taču dzīve iegrozījusies citādi. Ķeroties pie darba gaļas cehā, Jāni krusttēvs iepazīstinājis ar nozares vecmeistaru, kurš ielicis pamatus šajā arodā – apmācīja gan kā atkaulot gaļu, gan kā uzražot desu. Ir svarīgi, ka meistars visu iemācīja praksē – darot. Jānim viņš iemācīja – kā atvērt īsto produkta garšu, nav ļoti jāieciklējas uz liesajiem gabaliem, ka garšu veido tauki un olbaltumvielas. Augstvērtīgai gaļai, kas tiek pārstrādāta, svarīgs ir marmorējums. Pasaulē ir atšķirīgas liellopu gaļas gatavošanas tradīcijas, rietumu pusē liellopu ēd kā pusjēlu steiku, Austrumos – rūpīgi sautē katlos ar garšvielām, kaut četras stundas. Ganāmpulkā pērnie jaunlopi atrodas nobarošanai kūtī, šogad dzimušie teļi – ganībās pie zīdītājgovīm. Govis tiek sēklotas ar šķirnes buļļiem (herefordi, aberdinangusi, limuzīni, simentāļi). Krustojumu jaunlopi ir ātraudzīgi. Šogad iegādāts jauns Vagjū škirnes bullis. Šobrīd paši realizē izaudzētos jaunlopus gaļā, arī sniedz pārstrādes pakalpojumus apkārtējiem ganāmpulku īpašniekiem. Iespējama gaļas sadale, pārstrāde. Gaļas nogatavināšanas procesā rodas svara zudumi. Saimniecībā uzsākta kukurūzas audzēšana ap 40 ha. Saimniecība praktizē lopbarības krājumu veidošanu pie novietnēm, lai ekonomētu gan barības gatavošanas, gan pievešanas izdevumus. Darbs un uzlabojumi saimniekojot risinās nepārtraukti, ir jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem gan dabā, gan ekonomikā.
Brauciena dalībnieku pārdomas un secinājumi:
