Kādi ir galvenie darbi kultūraugu audzēšanā rudens periodā?
– tiek novērtēta iegūtā raža, tās kvalitāte un augu attīstība sezonas laikā. Jāizvērtē, kāda raža katrā laukā ir iegūta, ņemot vērā katra lauka augsnes īpašības un pielietoto agrotehniku. Zema raža ne vienmēr nozīmē, ka nākamajā gadā jāpalielina mēslojuma deva. Vispirms jānoskaidro iemesls – vai ražu ierobežoja barības vielu trūkums, sausums, pārmērīgs mitrums, slimības, kaitēkļi vai citi faktori.
– nepieciešams izvērtēt augsnes auglību, augsnes reakciju pH, barības vielu nodrošinājumu un augsnes struktūru. Kultūraugs sezonas laikā no augsnes ir uzņēmis barības vielas, un daļa no tām kopā ar ražu tiek iznesta no lauka. Vienlaikus augsnē joprojām atrodas noteikts barības vielu daudzums, kas nākamajā sezonā var būt pieejams augiem. Augsnes analīzes var sniegt informāciju par pH, fosfora, kālija un citu elementu nodrošinājumu. Iegūtie rezultāti ļauj noteikt, kuri lauki ir labi nodrošināti ar barības vielām un kuros nepieciešama mēslošanas korekcija, kā arī palīdz pieņemt lēmumu par augsnes kaļķošanas nepieciešamību un augsnes ielabošanas pasākumiem.
Mēslošanas plānošana – pamatojoties uz augsnes analīzēm, plānoto kultūraugu ražas līmeni un priekšauga ietekmi, var saplānot nākamajai sezonai nepieciešamo barības vielu daudzumu. Mēslošanas plānošanas pamatā ir jautājums: cik daudz barības vielu nākamajam kultūraugam būs nepieciešams un cik daudz no šīs vajadzības jau nodrošina augsne un saimniecībā pieejamie organiskie mēslošanas līdzekļi? Tādēļ jāņem vērā: plānotais kultūraugs, plānotais ražas līmenis, priekšaugs, augsnes analīžu rezultāti, augsnes tips, augsnē pieejamās barības vielas, augu atliekas, kūtsmēsli un citi organiskie mēslošanas līdzekļi, iepriekšējās sezonas mēslošanas apjoms, mēslojuma cenas un saimniecības ekonomiskās iespējas. Ņemot vērā minētos rādītājus un faktorus, rudens mēslošanas plānošana ļauj pāriet no principa “mēslot pēc normas” uz principu “mēslot atbilstoši konkrētā lauka vajadzībām”.
– augu atlieku iestrāde, zaļmēslojums vai kūtsmēsli palīdz atjaunot organisko vielu un barības vielu rezerves augsnē. Augu atliekās atrodas organiskā viela un dažādas barības vielas, kuras mikroorganismu darbības rezultātā pakāpeniski atgriežas augsnes apritē. Tāpēc jāizvērtē, vai atliekas iestrādāt augsnē, izmantot citā saimniecības procesā vai atstāt uz lauka. Svarīgi arī saprast, ka augu atliekās esošās barības vielas ne vienmēr nākamajam kultūraugam kļūst pieejamas uzreiz. To atbrīvošanās ir atkarīga no atlieku sastāva, mitruma, temperatūras, augsnes īpašībām un mikroorganismu aktivitātes. Tādēļ augu atlieku apsaimniekošana ir cieši saistīta ar mēslošanas plānošanu. Rudens ir nozīmīgs laiks arī starpkultūru un zaļmēslojuma izvēlei un izmantošanai. Šādi augi var pildīt vairākas funkcijas – nosegt augsni, samazināt barības vielu izskalošanās risku, uzņemt augsnē esošās barības vielas un vēlāk ar augu masu papildināt organiskās vielas krājumus. Īpaši svarīga ir augsnes aizsardzība periodā, kad uz lauka nav komerciālā kultūrauga. Augu sega palīdz samazināt augsnes eroziju un uzturēt augsnes bioloģisko aktivitāti.
– rudenī tiek veidots pamats ziemāju veiksmīgai pārziemošanai, īpaši svarīgi ir sējas termiņi, augsnes sagatavošana un augu nodrošinājums ar barības vielām. Pēc ražas novākšanas jāizvērtē, kāda augsnes apstrādes tehnoloģija konkrētajam laukam ir nepieciešama. Atkarībā no augsnes stāvokļa, priekšauga, nākamā kultūrauga un saimniekošanas sistēmas var izmantot tradicionālo augsnes apstrādi, minimālo augsnes apstrādi vai tiešo sēju. Ziemāju sējas kvalitāte lielā mērā nosaka nākamā gada ražas potenciālu. Svarīgs ir sējas termiņš, augsnes sagatavotība, sēklas kvalitāte, izsējas norma un augu nodrošinājums ar barības vielām. Pārāk vēla sēja rudenī var nozīmēt vājāk attīstītus augus, savukārt pārāk agra sēja atsevišķos apstākļos var veicināt pārlieku spēcīgu cerošanu vai palielināt slimību un kaitēkļu risku. Tāpat arī sēklas kvalitāte tieši ietekmē nepieciešamo izsējas normu: kvalitatīvai sēklu partijai ar augstu dīgtspēju un tīrību nepieciešams mazāks sēklu daudzums, savukārt zemākas kvalitātes partijai, lai sasniegtu to pašu augu biezību, izsējas norma jāpalielina. Izsējas normu nevajadzētu noteikt tikai kg/ha. Vispirms jānosaka vēlamais dīgstošo sēklu skaits uz m², bet pēc tam, ņemot vērā konkrētās sēklu partijas 1000 graudu masu, tīrību un dīgtspēju, jāaprēķina nepieciešamais kg/ha.
– jāizvērtē nezāļu, slimību un kaitēkļu izplatība un nepieciešamie pasākumi. Jāanalizē, kādas nezāles, slimības un kaitēkļi bija sastopami priekšaugam un kāds risks pastāv nākamajam kultūraugam. Tas ir cieši saistīts ar augu maiņu. Ja vienu un to pašu kultūraugu vai radniecīgus kultūraugus audzē pārāk bieži, var palielināties noteiktu slimību, kaitēkļu un nezāļu problēmas. Tāpēc rudenī jādomā ne tikai par konkrēto lauku, bet arī par saimniecības augu maiņu un sējuma struktūru kopumā.
– tiek pieņemti lēmumi par kultūraugu maiņu, sējumu struktūru, mēslojumu un augsnes izmantošanu, paredzamo ražu, izmaksām un ekonomisko rezultātu. Plānojot sējumu struktūru, jāņem vērā arī laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi platībmaksājumu atbalsta saņemšanai, gan nodrošinot minimālu augsnes pārklājumu rudens un ziemas periodā, gan kultūraugu dažādošanu un augu maiņu. Lauksaimnieks apkopo visu sezonas laikā iegūto informāciju un izveido nākamās sezonas ražošanas plānu. Tikai uz datiem balstīti lēmumi nodrošinās resursu efektīvāku izmantošanu.
LLKC praktiskā darbība aplecina, ka augsnes auglība, barības vielu efektivitāte un saimniecības izmaksu optimizācija ir cieši saistītas ar ilgtspējīgu augkopību. Augkopības pakalpojumu klāstā ietilpst profesionāla augsnes paraugu noņemšana un augsnes novērtēšana, kas parāda augsnes stāvokļa nozīmi ražošanas plānošanā. LLKC ir Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) atzīts augšņu agroķīmisko pakalpojumu sniedzējs. Lai pieteiktos uz augšņu agroķīmisko izpēti, jānorāda LLKC kā vēlamais paraugu ņēmējs, savukārt augsnes paraugu testēšanu nodrošinās VAAD. Eksperti augkopībā var novērtēt arī augsnes veselību, mikrobioloģisko aktivitāti. Savukārt mēslošanas plānošanu profesionāli augkopības konsultanti veic, izmantojot saimniecību pārvaldības sistēmu “Mans Lauks”, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju par katru lauku un plānoto kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju. LLKC sēklu laboratorijā Ozolniekos tiek veiktas sēklu analīzes: noteikta 1000 graudu masa, tīrība un dīgtspēja, rezultātā tiek aprēķināta izsējas norma un sniegti ieteikumi lauksaimniekiem. Lai sazinātos ar sava reģiona konsultantu pakalpojuma saņemšanai, kontaktinformācija pa tālruni: 28337799.
