Saimniecības sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita un datu analīzes rezultātiem:
1. grupa – saimniecības, kurās slaucamo govju skaits ir no 7 līdz 199, kur 2021. gadā n=5, 2022. gadā n=16, 2023. gadā n=19, 2024. gadā n=17 un 2025. gadā n=18.
2. grupā iekļautas saimniecības, kurās slaucamo govju skaits pārsniedz 200, kur 2021. gadā n=3, 2022. gadā n=6, 2023. gadā n=3, 2024. gadā n=4 un 2025. gadā n=5.
2022. gadā datus sāka iesniegt arī LLKC interešu grupu dalībnieku saimniecības, tādēļ datu sniedzēju skaits ir palielinājies.
2025. gadā 1. grupas saimniecību kopas vidējais slaucamo govju skaits ir bijis 86 slaucamās govis ar vidējo ražību 9691 kg piena gadā no govs un kopējo izslaukumu 626 181 kg gadā. 2. grupas saimniecību kopas vidējais rādītājs ir 541 slaucamā govs ar ražību 11 870 kg gadā no govs un kopējo izslaukumu 32 115 758 kg piena gadā.
Vienā saimniecībā kā slaukšanas sistēmu izmanto karuseli, deviņās ir piena vads, divām ir slaukšanas zāle un 11 saimniecībās ir uzstādīts robots. Deviņās saimniecībās govis netiek piesietas, bet 14 ir piesietā turēšana, 14 saimniecībās govis neiet ganībās, un deviņās saimniecībās tās tiek ganītas.
Aprēķinu veikšanai izmantoti saimniecību sniegtie grāmatvedības un saimniekošanas dati, iekļaujot pašu saimnieku vērtējumu par izmaksu sadalījumu starp piena lopkopību un pārējo saimniecisko darbību.
Šo datu avots ir demonstrējumos un interešu grupās iesaistīto saimniecību dati, un tie neatspoguļo visu Latvijas piensaimniecību datus, taču arī šāds datu daudzums dod iespēju novērot tendences. Saimniecību grupu dati ir iegūti, aprēķinot vidējos svērtos rādītājus no individuālo saimniecību datiem, par svaru izmantojot katras saimniecības kopējo piena izslaukumu.
1.attēls. Realizētā piena īpatsvars abu grupu saimniecībās 2025. gadā, %
Viens no būtiskākajiem saimniecību efektivitātes rādītājiem ir realizētā piena īpatsvars no kopējā saražotā produkcijas apjoma. Varam redzēt, ka 2025. gadā 1. grupai realizētā piena īpatsvars ir par 2 % zemāks. Līdz ar to 1. grupas saimniecības saņem mazākus ieņēmumus, lai gan ir patērēti resursi arī nerealizētā piena saražošanai. Savukārt 2. grupas saimniecībām ir nedaudz efektīvāka piena realizācija. Salīdzinot ar 2024. gadu, 1. grupas saimniecībām realizētā piena īpatsvars ir palielinājies, kas norāda uz pozitīvu tendenci to darbībā.
2. attēls. Saimniecību vidējie ieņēmumi (eiro) un vidējais izslaukums (kg)
uz 1 govi gadā, 2021.–2025. gadā un vidēji 5 gadu periodā
2. attēlā ir parādīta vidējā ražība un ieņēmumi uz 1 govi piecu gadu periodā un perioda vidējais rādītājs. Ieņēmumi 1. grupas saimniecībām 2025. gadā ir pieauguši par 17 % salīdzinājumā ar 2024. gadu un ir virs piecu gadu vidējā rādītāja. Ieņēmumu kāpums 2021. un 2022. gadā, gan arī 2024. un 2025. gadā ir saistīts ar piena cenas pieaugumu. Kopumā piecu gadu periodā ieņēmumi uz 1 slaucamo govi 1. grupas saimniecībās ir pieauguši par 76 %, lai gan izslaukums nav ievērojami mainījies.
Arī 2. grupas saimniecību ieņēmumi 2025. gadā ir palielinājušies salīdzinājumā ar 2024. gadu. Arī 2. grupas saimniecību piena realizācijas cena ir pieaugusi, vidējā ražība no govs piecu gadu periodā nav ievērojami mainījusies. Piecu gadu griezumā 2. grupas saimniecībām ieņēmumi uz vienu slaucamo govi ir palielinājušies par 77 %.
Jāpiebilst, ka 2021. un 2022. gadu rezultātus varētu būt ietekmējusi pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Redzams, ka 2023. gadā tirgus ir adaptējies un piena cena ir kritusies, salīdzinot ar 2022. gadu. Savukārt 2024. un 2025. gadā piena iepirkumu cenas paaugstinājās saistībā ar piena pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgos. Abu grupu saimniecību vienas govs piena ražība piecu gadu periodā praktiski nav pieaugusi (3 % 1. grupas saimniecībām un 1,8 % 2. grupas saimniecībām). Lai gan nevar izslēgt, ka rādītājs mainījies, mainoties datu sniedzēju saimniecību sastāvam, ticams, ka saimnieki ir bijuši spiesti pielāgot ražošanu lopbarības sagatavošanai nepieciešamo mēslošanas līdzekļu sadārdzinājuma un grūtākas pieejamības dēļ, kā arī pirktās lopbarības cenu pieauguma dēļ. Mainoties lopbarības daudzumam un kvalitātei, ir mainījies arī vidējais izslaukums no dzīvnieka gadā.
Kā redzams 3. attēlā, pārraudzībā esošajos ganāmpulkos ir vērojams izslaukuma pieaugums visu piecu gadu periodā. Tas sastāda 1274 kg jeb 15,3 % pieaugumu no 2021. līdz 2025. gadam.
3. attēls. Piena pārraudzībā esošo saimniecību izslaukums uz 1 govi gadā 2021.–2025. gadā, kg
Avots: Lauku atbalsta dienests, https://registri.ldc.gov.lv/lv/parraudziba
2021.gadā ieņēmumu starpība starp 2. un 1. grupas saimniecībām bija 900 eiro (27 %) uz govi un izslaukuma starpība bija 1677 kg (27 %). 2025. gadā šī starpība ir 1719 eiro (32 %) un 2179 kg (21 %) uz govi. Kad piena pārstrādē ir lielāks pieprasījums pēc piena un cena ir augstāka, tā tiek celta arī mazajām saimniecībām, taču, kad pieprasījums nav tik augsts, piena realizācijas cena krītas vairāk tieši mazajām saimniecībām. Tas ir tiešā veidā saistīts ar to, ka mazajām saimniecībām ar nelielo piena apjomu ir daudz zemāks tirgus spēks un spēja ietekmēt piena cenu. Tāpēc saimniecībām, īpaši mazajām, būtu ieteicama sadarbība – pievienoties kooperatīviem, lai kopā iegūtu lielāku tirgus spēku un spēju ietekmēt sava saražotā piena cenu.
Jāpiebilst, ka pašizmaksas samazināšanā būtiska nozīme ir izslaukumam no 1 govs, nevis dzīvnieku skaitam. Savukārt izslaukumu ietekmē govs šķirne un ģenētiskās īpašības, govs dzīves apstākļi – barības kvalitāte, mikroklimats kūtī un citi dzīvnieku labturības apstākļi.
Cena un pašizmaksa
Lai analizētu saimniecības darbību, vadītājiem ir svarīgi apzināties, kādas ir piena ražošanas izmaksas un iespējamā piena realizācijas cena. Šo rādītāju attiecība parāda iespējas nopelnīt ar piena ražošanu, un piena pašizmaksa dod iespēju salīdzināt piena ražošanas efektivitāti pa gadiem un starp saimniecībām.
4. attēls. 1. un 2. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksa un realizācijas cena 2021.–2025. gadā un vidēji 5 gadu periodā, eiro/kg
4. attēlā redzams, ka viszemākā piena realizācijas cena ir bijusi 2021. gadā, zemākā pēdējo piecu gadu periodā – 0,3 eiro/kg 1. grupas saimniecībām un 0,38 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. Taču 2022. gadā novērojams cenas pieaugums abu grupu saimniecībām, kam sekojis ievērojams kritums 2023. gadā un pēc tam pieaugums 2024. un 2025. gados.
5. attēls. 1 kg piena realizācijas cenas starpība starp 2. un 1. grupas saimniecībām 2021.–2025. gadā, eiro
Lielākas saimniecības var saražot vairāk piena, tādēļ piena iepircējiem samazinās loģistikas un administratīvās izmaksas uz 1 kg iepirktā piena, līdz ar to viņi var atļauties maksāt augstāku cenu. Tāpat lielajām saimniecībām ir lielāks tirgus spēks, un piena iepircējiem jāņem vērā viņu prasības, lai nezaudētu piena piegādātājus. Savukārt mazākas saimniecības realizē mazāku apjomu, iepircējiem jāplāno braucieni, lai savāktu pienu no vairākām saimniecībām vienā braucienā, un arī sadarbība ar katru saimniecību prasa papildu administratīvos resursus. Iepircējiem šīs izmaksas jākompensē, pazeminot cenu. Tāpat mazākajām saimniecībām ir daudz mazākas iespējas ietekmēt cenu. Kā jau minēts iepriekš, viens no veidiem, kā mazākajām saimniecībām paaugstināt savu piena realizācijas cenu, ir apvienoties un ar kopā saražoto piena apjomu iegūt lielāku tirgus spēku. Tas nozīmē stāšanos kooperatīvā.
2022. gadā starpība starp abu grupu piena realizācijas cenu bija 1 cents/kg, 2023. gadā cenas starpība bija jau 2,4 centi/kg, bet 2024. un 2025. gadā cena saglabājās tādā pašā līmenī. Cenas starpības izmaiņas var skaidrot ar piena tirgus svārstībām, kad pieaug pieprasījums pēc piena, kas iepircējiem liek meklēt papildu ražotājus un konkurēt savā starpā ar cenu, tad arī mazākajām saimniecībām ir iespēja realizēt savu produkciju par augstāku cenu.
1. grupas saimniecībām vidējā piena pašizmaksa pēdējo piecu gadu periodā ir svārstījusies 0,09 eiro/kg robežās, un ir bijusi ar tendenci katru gadu palielināties. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar ražošanas resursu un izejvielu cenu kāpumu (8. attēls). Tomēr 2025. gadā ir vērojams neliels pašizmaksas kritums par 0,02 eiro/kg, kas ir saistīts ar pirktās lopbarības izmaksu kritumu šajā saimniecību grupā.
2. grupas saimniecībām piena pašizmaksas izmaiņas ir bijušas diezgan nevienmērīgas, piecu gadu periodā mainoties 0,10 eiro/kg amplitūdā. 2022. gadā lielās saimniecības ir spējušas optimizēt savu ražošanu un samazināt savu piena pašizmaksu līdz 0,35 eiro/kg, taču 2023. gadā ticis sasniegts pēdējo piecu gadu augstākais rādītājs 0,47 eiro/kg (+34 % pret 2022. gadu). Tomēr 2024. un 2025. gadā lielās saimniecības atkal ir spējušas efektivizēt ražošanu un samazināt pašizmaksu līdz 0,45 eiro/kg.
Vidējā starpība starp piena pašizmaksu un iepirkuma cenu piecu gadu periodā ir bijusi 0,03 eiro/kg 1. grupas saimniecībām un 0,01 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. 2025. gadā piena realizācijas cena 1. grupas saimniecībām ir pārsniegusi piena ražošanas pašizmaksu par 1 centu/kg. Tas nozīmē, ka 2025. gadā 1. grupas saimniecības varēja nosegt savas izmaksas ar piena realizācijas ieņēmumiem, bet 2. grupas saimniecībām 2025. gadā piena cena ir pārsniegusi pašizmaksu par 4 centiem/kg.
Piecu gadu periodā piena iepirkuma cena 1. grupas saimniecībām ir svārstījusies 0,18 eiro/kg robežās. 2. grupas saimniecībām šī amplitūda piecu gadu periodā ir 0,17 eiro/kg.
Gados, kad piena cena ir augstāka, saimniecībām jāizmanto labie tirgus apstākļi – jāveido uzkrājumi vai jāveic saprātīgas investīcijas, lai tās būtu gatavas laikam, kad piena pašizmaksa ir augstāka par piena cenu, un jācenšas samazināt piena pašizmaksu, tiecoties paaugstināt ražošanas apjomus un samazināt izmaksas.
Izmaksu struktūra
Lai veiktu darbības piena pašizmaksas optimizēšanai, saimniecības vadītājam jāzina ne tikai pašizmaksa, bet arī to veidojošo izmaksu pozīcijas un to īpatsvars izmaksu struktūrā.
6. attēls. 1. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2025. gadā, %
1. grupas saimniecībām lielāko izmaksu īpatsvaru veido pirktās lopbarības izmaksas (23 %), pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas (13 %) darba algas un ar tām saistītie maksājumi (16 %), pamatlīdzekļu nolietojums (17 %). Salīdzinot ar 2024. gadu, ir nedaudz samazinājusies pirktās barības daļa (2024. gadā 25 %) un palielinājusies pamatlīdzekļu nolietojama daļa (14 % 2024. gadā).
7. attēls. 2. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2025. gadā, %
Savukārt 2. grupas saimniecībām lielākās izmaksu pozīcijas ir pirktā lopbarība (29 %), darba algas un ar tām saistītie maksājumi (21 %), pamatlīdzekļu nolietojums (13 %) un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas (13 %). 2024. gadā bija 27 % pirktā lopbarība, 19 % algas un saistītie maksājumi, 13 % nolietojums un 13 % pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas.
Redzams, ka 2. grupas saimniecībām 2025. gadā samazinājusies pašražotās lopbarības izmaksu daļa, tas ir saistīts ar darba efektivitātes uzlabošanu, tomēr joprojām ir redzama stabila tendence paaugstināties darbaspēka izmaksām saistībā ar vispārējo darba algas kāpumu valstī.
Lai efektivizētu piena ražošanu, saimniecībām jākoncentrējas uz lielākajām izmaksu pozīcijām. Protams, jebkuriem pasākumiem (gan taupības, gan investīciju) jābūt rūpīgi izsvērtiem un jāsaprot, vai plānotais ietaupījums neietekmēs dzīvnieku labturības apstākļus, kas varētu rezultēties izslaukuma kritumā, govju mūža garuma samazinājumā u.tml. Tāpat jāizsver, vai plānotās investīcijas dos ietaupījumu ilgtermiņā vai pietiekamu govju ražības pieaugumu, lai uzskatītu tās par ekonomiski pamatotām.
Ievērojamākās izmaksu pozīcijas
Divas no četrām lielākajām izmaksu pozīcijām abu grupu saimniecībām ir pirktās lopbarības iegāde un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas.
8.attēls. Pirktās un pašražotās lopbarības izmaksas uz 1 kg piena 2021.–2025. gadā un vidēji 5 gadu periodā, eiro
1. grupas saimniecībām 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu ir nedaudz samazinājušās pirktās lopbarības izmaksas, bet lopbarības izmaksas palikušas tajā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā. 2. grupas saimniecībām 2025. gadā ir nedaudz pieaugušas pirktās lopbarības izmaksas un nedaudz samazinājušās pašražotās barības sagatavošanas izmaksas uz 1 kg piena. Salīdzinot ar situāciju 2022. un 2023. gadā, pēdējo divu gadu laikā samazinājās graudu cenas un stabilizējās ražošanas resursu cenas, kas lielajām saimniecībām ir devis iespēju optimizēt šīs izmaksu pozīcijas.
9. attēls. 1. grupas saimniecību pamatlīdzekļu nolietojums, darba algu izmaksas, eiro/kg, 1 h darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2021.–2025. gadā un vidēji 5 gadu periodā, eiro
Avots: csb.gov.lv
Vēl viena būtiska piena saimniecību izmaksu pozīcija ir darbinieku darba algas un ar tām saistītie maksājumi. Kā redzams 9. attēlā, piecu gadu periodā darbinieku algu izmaksas ir palielinājušās 2022. un 2024. gadā, bet 2025. gadā ir piedzīvojušas nelielu samazinājumu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka saimniecības ir optimizējušas ražošanu, samazinot algoto darbinieku nodarbināšanu un palielinot ieguldījumus pamatlīdzekļos, jo palielinājies to saimniecību skaits, kas izmanto slaukšanas robotus. Iespējams, ka šajā saimniecību grupā vairāk pienākumu tiek atstāts ģimenes darbaspēka pārziņā, kas bieži vien netiek uzskaitīts.
Kā redzams 9. attēlā, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas 1. grupas saimniecībām pēdējo piecu gadu periodā lielākoties ir palielinājušās, neliels izmaksu kritums bijis tikai 2024. gadā. Piecu gadu vidējais rādītājs pamatlīdzekļu nolietojumam ir 6 centi no katra saražotā piena kilograma pašizmaksas. Jāpiebilst, ka saimniecībām jāveic investīcijas gan dzīvnieku labturībā, gan saimniecību efektivitātē, tomēr vienmēr jāizsver investīciju samērīgums ar ražošanas kapacitāti, spēju nosegt izmaksas (amortizācija un arī kredīta vai līzinga maksājumi) un investīciju ietekmi uz ražošanu.
Otrās grupas saimniecībām piecu gadu periodā augstākās amortizācijas izmaksas bija 2023. gadā. Šī rādītāja svārstības attēlo to, ka saimniecības ik gadu investē lielākos vai mazākos pamatlīdzekļos, tāpat mainīgs no gada uz gadu ir izslaukums, kas arī atspoguļojas rezultātos. Piecu gadu vidējais pamatlīdzekļu nolietojuma rādītājs ir 6,5 centi/kg. Darbaspēka izmaksas uz saražotā piena kilogramu 2. grupas saimniecībām 2025. gadā ir nedaudz palielinājušās. Tas ir saistīts ar vispārējo darba algu kāpumu valstī.
10. attēls. 2. grupas saimniecību pamatlīdzekļu nolietojums, darba algu izmaksas, eiro/kg, 1 h darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2021.–2025. gadā un vidēji 5 gadu periodā, eiro
Avots: csb.gov.lv
9. un 10. attēlā ir redzams, ka saskaņā ar csb.gov.lv datiem piecu gadu periodā 1 darba stundas bruto darba samaksa lauksaimniecībā ir pieaugusi no 7,04 eiro/h 2021. gadā uz 10,85 eiro/h 2025. gadā (pieaugums par 54 %). Tiek prognozēts, ka darba samaksa nākotnē tikai palielināsies, tāpēc darbinieku nodarbināšana ar maksimālu efektivitāti ir jautājums, kuram saimniecībām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
11. attēls. Saimniecību izslaukums uz 1 slaucamo govi (kg) un veterinārās izmaksas (medikamenti un pakalpojumi) uz 1 govi 2025. gadā, eiro
Viens no svarīgākajām dzīvnieku ražības priekšnoteikumiem ir dzīvnieku veselība. Lai uzturētu dzīvnieku veselību ganāmpulkā, samazinātu saslimšanas riskus un iespējamās infekcijas izplatīšanos, ir jāārstē slimie dzīvnieki, tie jānorobežo no pārējā ganāmpulka un jāveic dažādi profilaktiskie un preventīvie pasākumi slimību novēršanai. Visi šie darbi tiek apzīmēti par veterinārajām izmaksām. Lai arī veterināro izmaksu īpatsvars nav lielākais izmaksu struktūrā, to tiešais un netiešais efekts uz ieņēmumiem un izmaksām ir ļoti augsts. Veselā ganāmpulkā nav jāveic piespiedu brāķēšana, nav jālieto papildu medikamenti (un arī pakalpojumi), un veselas govis ilgtermiņā dod vairāk piena.
11. attēlā parādīts analīzē iesaistīto saimniecību izslaukums no 1 govs un veterinārās izmaksas uz 1 govi. Grafikā ir redzams, ka veterinārās izmaksas vairumā gadījumu korelē ar izslaukumu. Taču domājams, ka, ja saimnieks tiecas uz lielāku ražību, viņš parūpēsies ne tikai par govju veselību un nepieciešamajiem profilaktiskajiem pasākumiem, bet arī par lopbarības kvalitāti, klimatu un citiem labturības nosacījumiem ganāmpulkā.
Pirmās grupas saimniecībām veterinārās izmaksas 2025. gadā vidēji bijušas 82 eiro, 2. grupas saimniecībām šis rādītājs ir bijis 153 eiro uz 1 slaucamo govi. Kopumā arī veterinārajām izmaksām ir tendence palielināties, jo pieaug gan medikamentu cenas, gan veterinārārstu pakalpojumu cenas.
Kopsavilkums
Pēdējo piecu gadu laikā pasaule ir piedzīvojusi vairākus būtiskus satricinājumus (Covid-19 pandēmija, Krievijas agresija, tarifu kari, klimata izmaiņu ietekmes palielināšanās), kas ietekmējuši gan patērētāju paradumus, gan uzņēmēju rīcību. Šajā periodā abu grupu saimniecībām 2022. gadā bija raksturīgs ievērojams ieņēmumu pieaugums, kam 2023. gadā sekoja kritums. Tomēr 2025. gadā ieņēmumu līmenis abās grupās pārsniedza piecu gadu vidējo rādītāju, kas liecina par zināmu nozares atgūšanos. Piena cenas pieaugums lielā mērā ir saistīts ar dzīvnieku skaita samazināšanos pēdējo gadu laikā, jo daudzas mazās saimniecības izbeidz savu darbību, vai arī saimniecības pārstrukturizē savu ražošanu un pievēršas citām nozarēm.
Vienlaikus jāuzsver, ka piena ražošanas pašizmaksa 2025. gadā saglabājās augsta, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šī tendence vēlreiz apliecina, ka piena tirgus ir ļoti svārstīgs un to ietekmē plašs faktoru spektrs – ģeopolitiskā situācija, patērētāju uzvedības maiņa, globālās izejvielu cenas un arī klimatiskie apstākļi, kas ietekmē ražas, lopbarību un enerģijas izmaksas.
Šādos apstākļos saimniecību noturībai kļūst arvien svarīgāka stratēģiska plānošana un risku vadība. Ieteicams veidot finanšu rezerves laikā, kad tirgus apstākļi ir labvēlīgi, lai būtu iespējams segt zaudējumus vai ieguldīt attīstībā krīzes situācijās. Uzkrājumi var kalpot kā drošības spilvens, kas pasargā no negaidītiem izdevumiem vai cenu krituma.
Pirms investīciju veikšanas jāveic rūpīga to izsvēršana – vai konkrētais ieguldījums nesīs gaidīto rezultātu, vai tas būs ekonomiski pamatots, un vai attiecīgā jauda tiks pietiekami efektīvi izmantota. Ilgtspējīgas saimniekošanas pamatā ir nevis maksimāla izaugsme, bet optimāla efektivitāte – pielāgota konkrētās saimniecības resursiem un tirgus iespējām.
Svarīgi arī pēc iespējas vairāk barības saražot saimniecībā uz vietas, tādējādi mazinot atkarību no starptautisko tirgu ietekmes uz izejvielu cenām. Šāda pašpietiekamība ne tikai palīdz stabilizēt pašizmaksu, bet arī uzlabo ražošanas pārskatāmību un kontroli.
Ceturtais attēls liecina par izteiktu tendenci: samazinoties pieprasījumam, cenas krītas, un visvairāk tas skar tieši mazākās saimniecības. Šīm saimniecībām bieži vien trūkst tirgus spēka, lai ietekmētu cenas, un tās ir spiestas pieņemt iepircēju noteiktos nosacījumus. Savukārt lielākie piena ražotāji, kas nodrošina lielu un stabilu apjomu, bieži vien var diktēt izdevīgākus sadarbības noteikumus.
Tādēļ mazajām saimniecībām ieteicams veidot kooperācijas vai pievienoties jau esošajām, lai kopējā apjoma dēļ kļūtu konkurētspējīgākas. Efektīva sadarbība ļauj iegūt labākas cenas, piekļuvi uzglabāšanas un pārstrādes jaudām, kā arī mazināt atsevišķu saimniecību ievainojamību.
2022. un 2025. gads bija vienīgie pēdējo piecu gadu laikā, kad piena realizācijas cena pārsniedza ražošanas pašizmaksu, bet jāņem vērā, ka šāda situācija nav novērojama katru gadu un ir drīzāk izņēmums nekā norma. Latvijas piena ražotājiem joprojām ir salīdzinoši mazs tirgus spēks, kas nozīmē, ka viņi ir starp pirmajiem Eiropā, kas izjūt negatīvas globālās tirgus svārstības.
Lai piena saimniecības spētu darboties ilgtspējīgi, būtiski ir tiekties uz to, lai realizācijas ieņēmumi segtu vismaz pamatražošanas izmaksas. Tas mazinātu atkarību no valsts atbalsta, kurš būtu izmantojams nevis ikdienas izdevumu segšanai, bet mērķtiecīgai saimniecības modernizācijai. Tādējādi arī atbalsta mehānismu izmaiņu gadījumā saimniecību izdzīvošana nebūtu apdraudēta.
Ņemot vērā pēdējo gadu straujās izmaiņas gan izejvielu, gan realizācijas tirgos, saimniecībām jāievēro piesardzība, paplašinot darbību vai veicot būtiskas investīcijas. Maksimāla izmaksu optimizācija, it īpaši, samazinot pirktās lopbarības īpatsvaru un aizvietojot to ar pašražotu, ir būtisks solis ceļā uz lielāku finansiālo stabilitāti. Reālistiska plānošana, uz datiem balstīti lēmumi un savstarpēja sadarbība būs būtiski faktori nākotnes izaicinājumu pārvarēšanā.
Materiālu sagatavoja:
Santa Pāvila, LLKC; Anita Siliņa, LLKC; Aija Luse, Ogres KB konsultants lopkopībā; Ziedīte Bimšteine, Jēkabpils KB konsultants lopkopībā; Mairis Ormanis, Preiļu KB konsultants lopkopībā; Anita Miltiņa, Daugavpils KB konsultants lopkopībā; Indra Eihvalde, Saldus KB konsultants lopkopībā
Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Latvijas Lopkopis”, Nr. 6, 2026.
