Projekti tiek īstenoti EJZAF (2021.–2027. g.) pasākuma “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā” apakšpasākuma “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā” ietvaros. Viens no šiem projektiem uzsākts jau 2024. gada nogalē – LLKC sadarbībā ar Kuivižu z/s “Aļģes 1” īsteno jauna stāvvada projektu. Pārējos projektus īsteno biedrība “Mazjūras zvejnieki” sadarbībā ar zinātnisko institūtu “BIOR”. Pērn atbalsts saņemts lielzivju murda un iegremdējama dibenstāvvada izstrādei. Šogad uzsākta jauna tipa mazizmēra zivju murdu un piekrastē izmantojamu riņķvadu projektu īstenošana.
Kādēļ šādi projekti ir nepieciešami? Piekrastes zvejnieku nozvejas iespējas aizvien vairāk apdraud pieaugošā roņu populācija. Vienlaikus vides institūciju spiediena dēļ zvejnieki arī spiesti pievērst nopietnu uzmanību nirējputnu piezvejai, kas, lai arī ir neliela, tomēr ir traucējoša. Piekrastes zvejā joprojām lielākoties izmanto no padomju laikiem mantotus zvejas rīkus, kas tiek remontēti un uzturēti darba kārtībā. Apgrūtinātā zveja ar vecā tipa zvejas rīkiem rada ekonomiskus zaudējumus gan zvejas aprīkojumam, gan lomam. Ņemot vērā, ka jaunu zvejas rīku izstrādei iepriekš atbalsta nebija, tas bija viens no galvenajiem iemesliem piekrastes komerczvejnieku skaita sarukumam un līdz ar to – arī svaigu piekrastē zvejotu zivju piedāvājuma kritumam.
Biedrība “Mazjūras zvejnieki” uzņēmusies vadošo lomu jaunu inovatīvu zvejas rīku izstrādē. Pēc nopietna darba rīka izgatavošanai nepieciešamo materiālu izvēlē, skiču sagatavošanā un paša rīka būvniecībā šobrīd pirmie testēšanas darbi tiek veikti jauna tipa inovatīvam lielzivju murdam.
Kas šajā zivju murdā inovatīvs? Mainot tehniskos parametrus – murda priekšmutē iestrādājot roņu drošu linumu un ar linumu pārvelkot arī apdārzu – tiek mazināta nevēlama nozveja. Tas ir, murdā neiekļūst nedz roņi, nedz nirējputni. Mainot atdzirkņu skaitu un kāpumu, tiek uzlabota selektivitāte. Murda atdzirkņiem izmantojot roņu drošu linumu, tiek panākta loma pasargāšana no roņu postījumiem, kā arī netiek nodarīti vērā ņemami postījumi pašam zvejas rīkam. Izmantojot modernus apstrādātus vītā neilona linumus un aizstājot plastmasas lokus ar metāla rāmjiem, tiek mazināta murda apauguma veidošanās, mazināta nestabilitāte nelabvēlīgos laikapstākļos un kopumā samazināts konstrukcijas kopējais svars, un līdz ar to – zvejniekiem jāpieliek mazāka piepūle zvejas rīka apsaimniekošanā.
Jaunais zivju murds jūrā pie Mērsraga pirmo reizi ievietots jūnija sākumā. Lai varētu salīdzināt, kā murds darbojas, netālu izvietots vecā tipa zivju murds. Pirmie rezultāti ir labi – roņi murdā neiekļūst, arī nirējputni nav novēroti, un loms (pamatā asari, butes, arī citas šai vietai un gada laikam raksturīgās zivis) ir veselas. Jāteic, ka arī vecā tipa zivju murda nozvejas neatpaliek.
Jaunā murda priekšrocības tika novērtētas pēc pirmās vētras, kas jūlija sākumā plosījās piekrastē daudz nopietnākā stiprumā, nekā iepriekš uzrādīja laikapstākļu prognozes. Jaunajam murdam postījumu faktiski nebija, turpretī vecā tipa murds ir neatgriezeniski bojāts.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” biedri, Kolkas piekrastes zvejnieki ar ilggadēju pieredzi piekrastes zvejā, saskaroties ar arvien pieaugošo roņu radītajiem postījumiem, ilgstoši analizējuši stāvvada zvejas procesa plusus un mīnusus. Rezultātā tika izstrādāta skice zvejas rīkam – dibenstāvvadam ar gaisa baloniem.
Zvejas rīka tehniskais risinājums ir pielāgots, lai stāvvadā nebūtu kāpuma princips, tā būvniecībā izmantoti izturīgāki linumi un konstrukcija uzlabota ar mērķi pasargāt lomu no roņu bojājumiem. Stāvvadu aprīkojot ar gaisa baloniem, nodrošināta ērtāka tā uzcelšana, kas būtiski mazinās jūrā pavadīto laiku, nepieciešamos cilvēkresursus un noslodzi tā apkalpošanai. Pats rīks ir 6 metrus augsts, to nepieciešams stiprināt ar garākiem striķiem un enkuriem. Klasisko enkuru vietā plānots izmantot divžuburu enkurus.
Šobrīd stāvvads uzbūvēts un tā testēšanu uzsāks augustā, izvietojot Kolkas raga līča pusē aptuveni 17 metru dziļumā. Mērķa sugas – reņģes, ziemas periodā – salakas un citas zivis.
Projekta “Zvejas rīka – stāvvada izstrāde un testēšana Salacgrīvā” ietvaros jaunizveidotais rīks šogad jūrā aizvadīja otro sezonu. Pērn nozvejas bija nelielas, tādēļ šogad stāvvads ielikts citā zvejas vietā, kur uzrādījis nedaudz labākus rādītājus. Tomēr tā kopējā efektivitāte un nozvejas apjomi joprojām ir salīdzinoši zemi un atpaliek no vecā tipa stāvvadiem. Zvejas rīka testēšana norisināsies arī 2027. gadā un zvejas pārtraukuma periodā tiks meklēti iespējamie risinājumi, lai uzlabotu tā darbību. Kā potenciālie uzlabojumu virzieni tiek izskatīta spārnu pārveide vai sētas acs izmēra pielāgošana, lai optimizētu rīka selektivitāti un celtu tā praktisko efektivitāti.
