Šīs izmaiņas varētu ietaupīt līdz pat 1,58 miljardiem eiro gadā lauksaimniekiem un 210 miljoniem eiro valstu pārvaldes iestādēm. Kas ietverts pasākumu kopumā?
Vienkāršota maksājumu shēma mazajiem lauksaimniekiem. Ikgadējā vienreizējā maksājuma limits mazajiem lauksaimniekiem tiks palielināts no 1250 līdz 2500 eiro. Šo maksājumu mērķis ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu, stiprināt lauku apvidu vitalitāti, kur mazajām saimniecībām ir svarīga ekonomiskā loma, un samazināt administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan iestādēm. Šie lauksaimnieki tiks atbrīvoti arī no dažiem vides noteikumiem (nosacījumu ievērošanas), lai gan viņi varēs saņemt maksājumus, kas atalgo videi draudzīgu lauksaimniecību (ekoshēmas).
Vienkāršotas vides prasības un kontrole. Vienkāršošanas pasākumu kopuma mērķis ir pielāgoties dažādām lauksaimniecības praksēm un vietējiem apstākļiem, vienlaikus samazinot pārklāšanos ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem. Piemēram, sertificētas bioloģiskās saimniecības finansējuma saņemšanai automātiski tiks uzskatītas par atbilstošām dažām ES vides prasībām.
EK norāda, ka lauksaimnieki var gūt labumu no stimuliem kūdrāju un mitrāju aizsardzībai, kā noteikts Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa 2 (LLVS 2) standartā. Šis atbalsts arī palīdzēs viņiem ievērot valsts noteikumus, kas pārsniedz ES standartus, nodrošinot taisnīgu atlīdzību par viņu centieniem.
Kontroles administratīvais slogs tiks racionalizēts, izmantojot satelītus un tehnoloģijas. Turklāt tiks ieviests jauns princips: tikai viena pārbaude uz vietas gadā vienā saimniecībā.
Pastiprināta krīžu pārvaldība un vienkāršākas procedūras valstu pārvaldes iestādēm. Pateicoties jaunajiem krīzes maksājumiem, kas pieejami saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem, ES lauksaimnieki, kurus skārušas dabas katastrofas vai dzīvnieku slimības, saņems labāku atbalstu.
Dalībvalstīm būs lielāka elastība savu KLP stratēģisko plānu pielāgošanā, jo Komisijas apstiprinājums būs nepieciešams tikai stratēģiskiem grozījumiem. Tas pozitīvi ietekmēs lauksaimniekus, kuri ātrāk gūs labumu no ieviestajām izmaiņām.
Uzlabota konkurētspēja un digitalizācija. Mazajiem lauksaimniekiem būs vieglāk saņemt finansiālu atbalstu, izmantojot jaunu, vienkāršu finansēšanas iespēju, kas piedāvā vienreizēju maksājumu līdz 50 000 eiro apmērā, lai palīdzētu uzlabot viņu saimniecību konkurētspēju.
Valstu pārvaldes iestādes tiks arī turpmāk mudinātas izstrādāt sadarbspējīgas digitālās sistēmas. Ievērojot principu “ziņo vienreiz, izmanto vairākas reizes”, mērķis ir panākt, lai lauksaimniekiem dati būtu jāiesniedz tikai vienu reizi, izmantojot vienotu sistēmu.
Likumdošanas priekšlikums tagad tiks iesniegts pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē.
Pesticīdu atlieku risks veselībai zems
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) jaunākajā gada ziņojumā norādīts, ka pesticīdu atlieku radītais risks cilvēku veselībai joprojām ir zems un atbilst iepriekšējo gadu līmenim.
EFSA analizēja tūkstošiem paraugu, kas 2023. gadā tika savākti no bieži patērētiem produktiem. Ziņojumā analizēta informācija par pesticīdu atliekām, kas iegūta no nejauši izvēlētu, kā arī mērķtiecīgi izvēlētu produktu uzraudzības programmām.
EFSA analizēja 13 246 nejauši izvēlētu paraugu rezultātus, ko ES dalībvalstis, Norvēģija un Islande paņēma no 12 visvairāk patērētajiem pārtikas produktiem ES koordinētās kontroles programmas (ES MACP) ietvaros. ES MACP programmā ik pēc trim gadiem tiek ņemti paraugi no vienām un tām pašām precēm, lai sekotu līdzi tendencēm. 2023. gadā tie bija burkāni, ziedkāposti, kivi (zaļie, sarkanie un dzeltenie), sīpoli, apelsīni, bumbieri, kartupeļi, žāvētas pupiņas, brūnie rīsi, rudzi, liellopu aknas un mājputnu tauki. No šiem paraugiem 99% atzīti par atbilstošiem ES tiesību aktiem. Šis konstatējums atbilst 2020. gadā iegūtajiem rezultātiem (99,1%), kad tika pārbaudīta tā pati produktu izlase. No 2023. gada paraugiem 70% nebija nosakāmu atlieku līmeņu, bet 28% saturēja vienu vai vairākas atliekas pieļaujamajās robežās. Maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (MRL) tika pārsniegti 2% paraugu, no kuriem 1% neatbilda prasībām, ņemot vērā mērījumu nenoteiktību.
EFSA ikgadējā ziņojumā par pesticīdu atliekām ir iekļauti arī Daudzgadu valsts kontroles programmas (MANCP) rezultāti, kas apkopo datus no mērķtiecīgas izlases, pamatojoties uz riska līmeni. Šīs valsts kontroles programmas nodrošināja 132 793 paraugu ievākšanu, no kuriem 98% atbilda ES tiesību aktiem. Atbilstības rādītāji 2021. un 2022. gadā bija attiecīgi 97,5 un 97,8%. No 2023. gada paraugiem 58% nesaturēja kvantitatīvi nosakāmas atliekas, bet 38,3% saturēja atliekas pieļaujamās robežās un 3,7% pārsniedza MRL, no kuriem 2% neatbilda prasībām.
EFSA secina, ka testētajos pārtikas produktos esošo pesticīdu atlieku aplēstā iedarbība rada zemu risku patērētāju veselībai.
EFSA iesaka dalībvalstīm turpināt izmeklēt un uzraudzīt pesticīdu un kultūraugu kombinācijas, kas noved pie neatbilstībām, un turpināt uzraudzīt pesticīdu atliekas paraugos, kas importēti no ārpussavienības valstīm, izmantojot plašu analītisko tvērumu.
Informāciju sagatavota pēc Agri-Press materiāliem.
