Noslēguma ziņojums
Demonstrējuma mērķis bija parādīt, kā slaucamo govju ēdināšana un apsaimniekošana, izmantojot pagarināto ganību periodu, ietekmē govju ražību, veselību un saimniecības ekonomisko rezultātu. Projekta gaitā tika izveidotas un salīdzinātas divas dzīvnieku grupas – govis, kas atnesušās ziemas periodā (novembris–marts), un govis, kas atnesušās ganību periodā (maijs–septembris). Demonstrējums tika veikts divos atkārtojumos – 2023. un 2024. gadā.
Iegūtie dati parādīja, ka govju ražību būtiski ietekmē gan atnešanās sezona, gan klimatiskie apstākļi. Ziemas periodā atnesušos govju laktācijas līknes abos gados bija vienmērīgākas, un augstākais izslaukums tika sasniegts 45.–70. laktācijas dienā. Savukārt vasaras periodā atnesušos govju ražība vairāk svārstījās, un to būtiski ietekmēja pavasara sausums un vasaras nokrišņu sadalījums. Tomēr, vērtējot 305 dienu laktāciju kopumā, būtiskas atšķirības saražotā tauku un olbaltumvielu daudzumā starp grupām netika konstatētas.
Īpaša uzmanība demonstrējumā tika pievērsta govju ķermeņa kondīcijai un veselībai. Tika secināts, ka vasaras periodā laktējošās govis straujāk zaudē ķermeņa rezerves – 42% šo govju laktācijas vidū kondīcija bija zem optimālās. Tas norāda uz sarežģījumiem nodrošināt augstražīgām govīm pilnībā sabalansētu barības devu ganību apstākļos, īpaši mainīgos klimatiskajos apstākļos.
Demonstrējuma laikā tika veikta detalizēta ganību apsaimniekošanas analīze, izmantojot sausnas mērījumus pirms un pēc ganīšanas. Rezultāti liecina, ka vidēji no ganību zāles govis uzņēma 9–9,4 kg sausnas dienā, bet šis rādītājs sezonas gaitā būtiski mainījās atkarībā no nokrišņu daudzuma, temperatūras un zelmeņa kvalitātes. Tika secināts, ka pareiza ganību rotācija, savlaicīga pļaušana un noganīšanas beigu plānošana rudenī ir izšķiroša zālāju ilggadībai un nākamā gada ražībai.
Ekonomiskais izvērtējums parādīja, ka vasaras periodā barības devas izmaksas ir zemākas – 4,52 eiro dienā, salīdzinot ar 5,45 eiro ziemas periodā. Tomēr ziemas periodā atnesušās govis uzrādīja augstāku izslaukumu un lielākus ieņēmumus no piena. Aprēķini liecina, ka 160 dienu laikā ieņēmumi no vienas govs ziemas periodā bija vidēji par 443 eiro lielāki nekā vasaras periodā atnesušajām govīm.
Demonstrējuma rezultāti skaidri parāda, ka pagarinātais ganību periods ir efektīvs instruments barības izmaksu samazināšanai un emisiju mazināšanai, taču tā veiksmīga ieviešana prasa augstu apsaimniekošanas precizitāti un elastību. Klimatiskie riski, govju veselība, ganību zelmeņa kvalitāte un ekonomiskie apsvērumi ir faktori, kas jāvērtē kompleksi, pieņemot lēmumu par šīs prakses ieviešanu saimniecībā.
Demonstrējums apliecina, ka pagarinātā ganīšana nav universāls risinājums visām saimniecībām, bet, pielāgojot to konkrētiem apstākļiem, tā var kļūt par nozīmīgu ilgtspējīgas piena lopkopības sastāvdaļu.
Pilna demonstrējuma noslēguma atskaite ar datu tabulām, grafikiem un ekonomisko analīzi pieejama LLKC tīmekļvietnē.
Vairāk par demonstrējumu:
Rita Gluha
LLKC Valmieras konsultāciju biroja lopkopības konsultante
