Ir diezgan liela grupa tādu resursu, kas var veidoties pie ļoti specifiskiem nosacījumiem un lielākoties saistīti ar dažādām pārstrādēm – augļiem, dārzeņiem, ogām utt., bet par to šoreiz nerakstīsim.
Brūnie oglekļa materiāli
Šķelda
Tiek uzskatīta par ideālu materiālu kompostēšanai, taču ne viss ir tik vienkārši, kā pirmajā brīdī šķiet. Lai šķelda būtu piemērota kompostēšanai, tai jābūt plucinātai šķiedrai ar koksni, kas nav vecāka par trim gadiem. Vecāka pārāk ilgi sadalās, un tādu izmanto kurināšanai. Šķelda veido labu struktūru un to kompostā arī notur.
Zāģskaidas
Zāģskaidas sajauktas salīdzinoši labi sadalās, jo tām ir sīkas daļiņas, kas ātri blīvējās un pat īsā laika periodā neietekmē komposta struktūru.
Koku lapas
Koku lapas, labi sajauktas, ātri sāk “strādāt”. Ideāli, ja ir viendabīgas mazo izmēru lapas. Taču noder arī lielo izmēru vai pat grūti sadalāmās – ozolu, skābaržu un dižskābaržu lapas. Struktūru kompostam nespēj nodrošināt, bet ir populārs kompostēšanas materiāls rudeņos.
Salmi
Salmi ir lielisks kompostējamais materiāls. Ja vienlaikus tiek izmantoti labas kvalitātes kūtsmēsli, salmi labi piesaista no kūtsmēsliem ātri zūdošo amonjaku. Lai tie kvalitatīvāk strādātu, salmi ir jāsmalcina, tad tie ideāli sajauksies ar kūtsmēsliem. Labāka uzsūktspēja ir rudzu, kviešu un auzu salmiem, mazāk – miežu.
Koku mizas
Ja tās ir izteikti tikai lapu koku mizas, var būt labs materiāls, savukārt skuju koku mizas satur daudz sveķvielu, kas ļoti nepatīk mikroorganismiem, tajā skaitā arī patogēnajiem.
Dekoratīvo koku un krūmu zari
Materiāls, ar ko var strādāt apzaļumošanas firmas. Sevišķi vērtīgs, ja tiek pareizi sašķeldots un atšķirota “vecā” koksne. Ar pareizu darba organizāciju var iegūt izcilu kompostējamo materiālu. Praktiski nebūs pieejams kā materiāls zemnieku saimniecībās.
Dažādu lielo graudzāļu smalcinātie stublāji un lapas
Satur daudz celulozes, tādēļ daudz izmantot nevajadzētu. Materiālu viegli pārdozēt un tas nedod kompostam struktūru.
Materiālu novietošana
Materiālu novietošana paredzēta gadījumiem, kad tūlītēja to izmantošana nav paredzēta. Parasti tas ir saistīts ar “brūno” oglekļa materiālu uzglabāšanu. Sevišķi aktuāli tas kļūst noteiktos gadalaikos, kad var veidoties lielāks to pieplūdums, nekā varētu būt patēriņš. Mūsu apstākļos tie ir tikai divi gadalaiki, kad tiek uzkrāti brūnie materiāli, – rudens un ziema. Pavasarī un vasarā pārsvarā notiks materiālu izmantošana, lai gan var īslaicīgi notikt to uzkrāšana, sevišķi dažādiem koksnes izcelsmes materiāliem kā šķelda, zāģskaidas, smalcinātas mizas. Vērtējot Rietumeiropas un Latvijas pieredzi, nedrīkst aizmirst par to, ka Latvijā ir krietni vēsāki rudeņi, tāpēc brūno oglekļa materiālu uzkrāšana ziemai sāksies krietni ātrāk, un Latvijas austrumu daļā tā būs oktobra otrā puse, pārējā Latvijas daļā – novembra sākums.
Vietas izvēle
Vislabāk piemērotas būs vietas, kas ir līdzenas, bet ar kritumu, vismaz pāris grādu. Jo ilgstošāka uzglabāšana paredzama, jo rūpīgāk ir jāizvēlas vieta un vairāk tā jāpasargā no liekā mitruma.
Vieta noteikti ir iepriekš jānolīdzina, likvidējot mikroieplakas, nelīdzenumus. Ja kaudzes stāvēs līdz pavasarim, ir jāparedz ekstra ūdens aizvadīšanas iespējas, ja tāda vajadzība rodas.
Kaudzei noteikti ir jāpiedod forma, visbiežāk tās būs konusveida, bet var būt arī tādas, kas stiepjas garumā. Slīpnē nedrīkst atstāt nekādas iegrimušas vietas, visam ir jābūt taisnam.
Ja kaudze ir jānovieto nogāzē, ir vērts to veidot tā, lai no nogāzes augšas plūstošie ūdeņi tiek novirzīti gar kaudzes malām. Tādēļ tās formu veido tā, lai kaudzes šaurākā mala ir vērsta pret nogāzi un garumā tā ir vairāk izstiepta.
Ja kaudzēm ir paredzēts stāvēt vējainā vietā, tad ir jāatceras, kad pret vēju kaudze ir jātaisa pēc iespējas lēzenāka, tā vienkāršā iemesla dēļ, lai vēja kustību pārvadītu pāri. Vējam piemīt izcila spēja žāvēt jebkuru organisko masu, pat ja tā ir mitra.
Kaudzes ir jānosedz, lai lielais laukums ir pasargāts no nokrišņiem. Pārklājam ir jābūt ūdensnecaurlaidīgam, tie varbūt dažādi tentveida segumi. Tiem nav jābūt obligāti membrānveidīgiem, kā tas vēlams kompostēšanas kaudzei.
Kur nedrīkst uzglabāt
Nedrīkst materiālu uzglabāt vietās, kas pārplūst. Mūsu klimatiskajos apstākļos raksturīgas nestabilas ziemas, tad jāuzmanās ne tikai no reālas upju pārplūšanas, bet ūdens notece var tikt traucēta pavisam neparastās vietās, kur plūdu pat nav, taču zeme ir sasalusi, un vēlāk strauja sniega segas kušana rada lielu ūdens masu veidošanos. Ja ūdens noteces vietas – caurtekas, grāvji – nav izkopti, ūdens līmenis var celties ļoti strauji. Pats sliktākais, kas var notikt, visu savesto var aizskalot prom. Mazāku plūdu gadījumos kaudzes vienkārši totāli tiks izmērcētas, kā rezultātā sāksies masas silšana vai mitruma rezultātā sāksies sadalīšanās process.
Ja vieta nav līdzena, bet ir bedraina, pietiks arī ar mikroieplakām, kur ūdenim ir iespēja uzkrāties. Liela kaudžu samitrināšanās var būt pat bīstama, jo, lielai masai karstot, var notikt pat pašaizdegšanās.
Nederēs bļodveida vietas, jo tur ātri vien saskrien jebkuri nokrišņu ūdeņi un var visu sabojāt.
Vietās, kur var veidoties sniega sanesumi, sevišķi puteņa laikā, parasti rodas situācija, ka kaut kādā veidā vējam ir kur “aizķerties”, un kopā ar sniegu rodas kupenas. Sniegam blīvējoties, tiks radīts papildus spiediens uz kaudzi.
Visvieglāk ir uzglabājama dažāda veida šķelda, jo to labi un viegli var sabērt. Salmus kompostēšanai ir vērts izmantot, “izlaižot” tos caur kūti, bet, ja kūts un lopu ganāmpulka nav, tad salmus parasti nokrauj kaudzēs trīs vai piecos stāvos rulli uz ruļļa. Ja salmi ir nezāļaini, tad tādus kompostēt vajadzētu, vadoties no praktiskiem apsvērumiem.
Citādi ir ar koku lapām. Tās ir jāuzglabā pilnīgi sausas, izņēmums var būt ar lignīnu bagātās koku lapas, kas sadalās lēni, tās ieliekot kaudzē viegli mitras, lapas lēnām sāks sadalīties. Īsti nav vērts uzglabāt mazo izmēru lapas kā bērza, liepas, kārkla, tās ātri sadalīsies.
Mizas parasti lielos daudzumos nav pieejamas, jo tās daudz patērē apzaļumotāji.
Materiāls, kas ir atsevišķi šķeldojams un ar ko var saskarties apzaļumošanas firmas un arboristi, ir izzāģētie zari. Rudens pusē un ziemā tie būs vairāk koksnaini, bet vasarā ar daudz lielāku zaļo daļu, un tie būs tiešā veidā izmantojami šķeldošanai.
Kas attiecas uz zaļajiem materiāliem, ja nepieciešama to uzglabāšana, tad labākais veids, kā var īslaicīgi uzglabāt, ir tos “ieskābēt” sablīvējot. Mazākos apjomos var izmantot dubultīgus plastikāta maisus. Lielākos – dažāda veida speciālos maisus.
Novērtēšana
Materiāla viendabība
Materiāla viendabība var variēt ļoti lielā amplitūdā. Ja tas ir ļoti neviendabīgs, tad nepieciešama masas pārjaukšana, papildus smalcinot. Tas būtiski var ietekmēt kompostēšanas kvalitāti, pagaidām šāda darbība Latvijā vēl ir eksotiska parādība. Koku lapām, kas tiek savāktas no komunālservisiem, mainoties koku sugai, mainīsies lapu raksturs. Būs materiāli, kas būs pārjaukušies jau iegūšanas procesā, piemēram, šķeldas, zāģskaidas.
Kaudzes iekšpusē sadalīties sākušās vietas – “ligzdas” – var izteikti veidoties lapām, ja kāda lapu daļa nāk no izteikti mitrākas vietas. Ja perēkļi ir maziņi, par tiem nav jāuztraucas, bet, ja to apjoms ir paliels, tad paliks tikai iespēja pārjaukt.
Bīstami šādi slapji ieslēgumi var būt salmiem, bet jo īpaši – sienam. Tas samazinās materiālu uzglabāšanas laiku.
Cik vispār bīstama ir materiāla pūšana? Pie koncentrācijas 5% un vairāk tā var ienest komposta kaudzē lielu anarobo mikroorganismu daudzumu, tā padarot kompostēšanas procesu grūti kontrolējamu.
Nederēs tādi koksnes materiāli, kuri ir vienkārši sastumti kaudzē. Tos kompostējot, iegūt labu kvalitāti ir neiespējami.
Tas pats attiecināms uz “zaļajiem materiāliem”, par puvušo masas daļu atkal svarīgs tas pats īpatsvars. Komposta kaudze īsti nav domāta liela daudzuma slimību un kaitēkļu skartu dārzeņu, augļu un ogu utilizācijai. Ja kompostēšanas apjomi ir lieli, tad kaut kādas iespējas paliek to izmantošanai. Maza apjoma kompostēšanai tas var kļūt par liela mēroga izaicinājumu.
Kompostēšana nav process, kurā varēs utilizēt jebkādas kvalitātes materiālus, diemžēl nē, tad paliek biogāzes ražošana.
