
Jo augstāka plaušu bojājuma pakāpe, jo zemāks vidējais dzīvmasas pieaugums un lielāki ekonomiskie zaudējumi saimniecībai. Secināts, ka mikroklimata uzlabošana un profilakse samazina teļu audzēšanas izmaksas par 10–35%.
Demonstrējums īstenots laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam (31 mēnesis) sadarbībā starp LLKC, SIA “Rītnieki” un LBTU Veterinārmedicīnas fakultāti. Pētījums norisinājās SIA “Rītnieki” teļu novietnē, kur tiek audzētas Holšteinas šķirnes teles, nodrošinot vispusīgus datus par ēdināšanas, novietnes mikroklimata un veselības faktoru ietekmi uz teļu attīstību.
Demonstrējuma mērķis bija praksē parādīt, kā ultrasonogrāfija (USG) līdz 6 mēnešu vecumam ļauj noteikt plaušu konsolidācijas pakāpi un prognozēt tās ietekmi uz dzīvmasas pieaugumu un sasniedzamo vaislas gatavību. Tika izveidotas divas teļu grupas – ar nelielu (USG 0–2) un izteiktu (USG >2) plaušu bojājumu, un demonstrējums veikts divos atkārtojumos (2023. un 2024. gada teļi). Abās grupās tika kontrolēta teļu augšana, ārstēšanas un izaudzēšanas izmaksas un dzīvnieku veselības rādītāji.
Iegūtie rezultāti apliecina, ka teļiem ar USG vērtējumu virs 2 jau pēc 80. dzīves dienas dzīvmasas pieaugums bija par 0,2–0,25 kg dienā mazāks. Tas nozīmēja, ka šie dzīvnieki sasniedza vaislas gatavību vidēji par 30 dienām vēlāk, radot papildu izmaksas barības un uzturēšanas ziņā un kavējot ienākumus no nākotnes piena ražošanas. Atsevišķos gadījumos dzīvmasas pieaugums nepārsniedza 0,3–0,5 kg dienā, kas norādīja par būtisku ietekmi uz teļu spēju realizēt savu augšanas potenciālu.
Būtiska loma demonstrējumā bija respiratoro slimību izraisītāju noteikšanai. Deguna dobuma uztriepes parādīja, ka biežāk konstatētie patogēni bija Klebsiella pneumonia un Pasteurella multocida, kas abos atkārtojumos saistījās ar smagākajām USG pakāpēm. Daudzi izolētie patogēni uzrādīja rezistenci pret vairākām antibiotiku grupām, īpaši Klebsiella pneumonia, kas būtiski apgrūtināja ārstēšanu un palielināja veterinārās izmaksas.
Nozīmīga demonstrējuma daļa bija mikroklimata novērtējums. Novietnē, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedza 83% un gaisa apmaiņa bija ļoti zema, respiratoro slimību biežums un USG rādītāji bija būtiski sliktāki. Pārvietojot teļus uz vietu ar labāku ventilāciju (RH 59 %, gaisa plūsma 0,35 m/s), augšanas rezultāti ievērojami uzlabojās. Tas apliecina mikroklimata nozīmi slimību ierobežošanā.
Ekonomiskā analīze parādīja, ka viena teļa izaudzēšana līdz vaislas gatavībai saimniecībai izmaksā 2086–2191 eiro. No tā teju pusi (190–350 eiro) veido respiratoro saslimšanu ārstēšana, vakcinācija, diagnostikas izmaksas un darba izmaksas piena periodā. Teļiem ar izteiktāku plaušu bojājumu tika aprēķināti zaudējumi 93–136 eiro apmērā tikai dzīvmasas pieauguma atpalicības dēļ. Papildu zaudējumi veidojas teļu nobeigšanās gadījumos, kas atkarībā no vecuma svārstās no 130 līdz 370 eiro par dzīvnieku.
Demonstrējums sniedz nozīmīgus praktiskus secinājumus ganāmpulka vadībai. Regulāra plaušu USG veikšana, īpaši līdz 3 mēnešu vecumam, ļauj agrīni atpazīt teļus ar paaugstinātu saslimšanas risku un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu. Novietnes mikroklimata uzlabošana, dzīvnieku blīvuma samazināšana un mērķtiecīgas vakcinācijas programmas būtiski samazina saslimstību un ārstēšanas izmaksas.
Demonstrējuma rezultāti uzskatāmi pierāda, ka profilakses pasākumi – savlaicīga respiratoro slimību diagnostika, īpaši plaušu ultrasonogrāfija, vakcinācija un mikroklimata uzlabošana – ir izšķiroši teļu veselības un augšanas nodrošināšanā. Šāda pieeja ļauj būtiski samazināt respiratoro slimību izplatību, agrīni identificēt riskam pakļautos dzīvniekus, mazināt ekonomiskos zaudējumus un kopumā samazināt vaislas teļu audzēšanas izmaksas par 10–35%.
Pilna demonstrējuma noslēguma atskaite ar datu tabulām, grafikiem un ekonomisko analīzi pieejama pievienotajā dokumentā.