Āris Jansons (prezentācija)
Galvenā konferences tēma bija aktualitātes meža apsaimniekošanā. Klausītāji tika informēti par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2026. –2050. gadam projektu un plānotajām izmaiņām meža apsaimniekošanas normatīvos, kas šogad izraisījušas plašas diskusijas.
Tika pastāstīts par ES atbalstu mežsaimniecībā un meža īpašniekiem, kā arī par gaidāmajām iespējām apmācībām, konsultācijām un uzņēmējdarbības attīstībai KLP Stratēģiskā plāna 2023–2027 ietvaros.
Dalībnieki ieguva pārskatu par egļu astoņzobu mizgrauža izplatību, apkarošanas pasākumu rezultātiem un nākamā gada prognozēm, kā arī par izmaiņām likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kas papildināts ar jaunu kompensācijas veidu – zemes maiņu.
Noslēgumā notika diskusija par meža apsaimniekošanas nākotni – kā līdzsvarot meža īpašnieku rīcības brīvību, nozares attīstību un dabas vērtību saglabāšanu.
Konferenci vadīja žurnālists Tālis Eipurs (Latvijas Radio, 360TV), un to apmeklēja vairāk nekā 200 dalībnieku.
Konferenci atklāja Zemkopības ministrs Armands Krauze, uzsverot šādu pasākumu nozīmi, jo meža nozares jautājumi kļūst arvien aktuālāki un nepieciešamas sarunas par risinājumiem. Viņš norādīja, ka mežsaimniecībā jācīnās par saprātīgu saimniekošanu, uzsverot arī dabas aizstāvju bažas, ka tiek pārlieku runāts par ekonomiku un nepietiekami – par dabas liegumiem. A. Krauze atgādināja, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki ir vistuvāk dabai, un noraidīja apgalvojumus, ka Latvijā masveidā izcērt mežus. Viņš skaidroja, ka plašākās izciršanas saistītas ar “Rail Baltica” un veloceliņu būvniecību, savukārt meža īpašnieki savus mežus atjauno.
Ministrs pozitīvi vērtē vienošanos par biotopu aizsardzību – 70 % saimnieciskie meži un 30 % dabas aizsardzībai, no kuriem 10 % stingrai aizsardzībai. Viņš aicina ieviest dinamisko aizsardzības sistēmu, kas ļautu izslēgt teritorijas, kur dabas vērtības vairs nav, un iekļaut jaunas vietas, kur tās atjaunojas.
A. Krauze uzsver, ka meža nozare ilgtermiņā rūpējas par mežu ilgtspēju. Nākotnē tai jākļūst stiprākai, inovatīvākai un konkurētspējīgākai Baltijā un Eiropā.
Āris Jansons, ZM Meža departamenta direktors, uzsvēra, ka adaptācija, konkurētspēja un dinamiskā dabas aizsardzība ir meža nozares attīstības pamats. Meža ražības kāpināšana veicina bioekonomiku, bet dabas kredītu tirgus – bioloģisko daudzveidību.
Konferencē tika ziņots, ka ZM sagatavojusi Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2026–2050, kam sekos ietekmes uz vidi izvērtējums. Jansons norādīja, ka nozares iesaiste šo pamatnostādņu izstrādē ir būtiska. Tajās mežsaimniecība, mežizstrāde un koksnes pārstrāde aplūkotas kopā, lai stiprinātu ekonomisko drošību un mazinātu atkarību no ārvalstu resursiem.
Viņš uzsvēra, ka darbībām mežā jābūt vērstām uz atjaunošanu un ilgtspēju – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu un bioekonomikas attīstību.
Tika pieminēta arī Atmežošanas regula, par kuras ieviešanas atlikšanu notiek diskusijas, lai īpašniekiem dotu laiku sagatavoties. Tās mērķis – tirgū nonāk tikai produkti, kas nav saistīti ar atmežošanu vai meža degradāciju. Produktu loks ietver koksni, kafiju, kakao, soju, kaučuku, liellopus, palmu eļļu.
Ā. Jansons informēja par izmaiņām būvniecības un atmežošanas regulējumā – vienkāršotas prasības nelielu ēku būvniecībai, atvieglojot procesu privātajiem zemes īpašniekiem.
Viņš runāja arī par Dabas atjaunošanas regulu un Nacionālo atjaunošanas plānu, kura izstrāde ir sākta. Plāns ietekmēs meža nozari un īpašniekus, tāpēc Jansons aicina aktīvi sekot līdzi procesam un piedalīties sabiedriskajās apspriedēs, jo sagaidāmi jauni ierobežojumi un standarti meža apsaimniekošanā.
Iveta Hildebrante, ZM Meža departamenta vecākā eksperte, informēja par aktuālajiem mežsaimniecības atbalsta pasākumiem KLP Stratēģiskā plāna 2023.–2027. ietvaros un par 3. projektu iesniegumu kārtu (19.11.–19.12.). Viņa īsi norādīja, ka 1. kārtā aktivitāte bijusi zema nepietiekamo atbalsta likmju dēļ.
I. Hildebrante uzsvēra, ka meža īpašniekiem vislielākā interese ir par meža retināšanu. Tika atgādināti projektu īstenošanas beigu termiņi:
– ja veikta jaunaudžu retināšana un/vai meža ieaudzēšana, atjaunošana vai nomaiņa bez agrotehniskās kopšanas, termiņš ir 2027. gada 30. aprīlis;
– ja plānotas arī agrotehniskās kopšanas, termiņš ir 2029. gada 1. septembris (pretendentam jāatzīmē pieteikšanās intervencei LA8).
Viņa atgādināja, ka aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem pieejama LAD interneta vietnē, bet video instrukcijas par MAAIP un pārskatu iesniegšanu — VMD mājaslapā sadaļā Meža valsts reģistrs – Video instrukcijas.
Tāpat tika norādīts, ka projektu iesniegumu kārtas plānotas apmēram reizi gadā.
Biruta Ingiļāvičute, ZM Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore, informēja, ka jaunā KLP Stratēģiskā plāna 2028.–2034. izstrāde vēl nav sākusies. Zināms, ka turpmāk visai valstij būs viens kopīgs fonds, nevis atsevišķi fondi pa nozarēm. Detalizēts finansējuma sadalījums starp lauksaimniecību, mežsaimniecību un citām nozarēm vēl nav noteikts.
Viņa sniedza pārskatu par jau pieejamajiem KLP atbalsta pasākumiem, tostarp vairākām intervencēm, kas darbojas vai tiek ieviestas.
Andis Purs, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, informēja par situāciju Latvijā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi. Viņš uzsvēra, ka savlaicīgas rīcības ir galvenais iemesls, kāpēc situācija šobrīd ir salīdzinoši kontrolēta, taču laikapstākļi būtiski ietekmējuši šī gada attīstību un prognozes nākamajai sezonai nav drošas. Decembrī paredzēts darba grupas darbs, lai noteiktu labākos risinājumus 2026. gadam.
A. Purs aicina meža īpašniekus ziņot par pavasara mizgraužu bojājumiem un izmantot LVM GEO un Meža valsts reģistra datus, lai savlaicīgi izvērtētu savu mežaudžu stāvokli un nepieciešamos pasākumus.
Viņš īsi informēja arī par jauno VMD e-pakalpojumu portālu, uzsverot, ka tas ir ērts, pārskatāms un viegli lietojams datorā, planšetē un mobilajā telefonā. Pieejamas arī video instrukcijas dokumentu aizpildīšanai.
Portāls aptver trīs tematiskās sadaļas: Mežsaimniecība, Medības, Meža inventarizācija. Lietotāji var pārbaudīt dokumentu statusu, noformēt pilnvarojumus, noskaidrot piekritīgo mežniecību. Jautājumu gadījumā aicināts rakstīt uz atbalsts@vmd.lv.
Juris Cvetkovs, Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietnieks, Lauksaimniecības un mežsaimniecības daļas vadītājs, informēja par Lauku atbalsta dienesta (LAD) aktualitātēm privāto mežu īpašniekiem.
LAD gatavojas jaunajām projektu iesniegšanas kārtām pēc jaunā gada un aicina īpašniekus sagatavoties, lai pieteikumi būtu kvalitatīvi un bez kļūdām. Līdz šim īstenotas divas kārtas; vispopulārākās intervences: Meža ieaudzēšana, Meža kopšana un retināšana, Agrotehniskā kopšana. Lielākā daļa pieteikumu tiek apstiprināti; noraidījumu pamatā parasti ir objektīvi iemesli, piemēram, neatbilstība noteiktajām darbībām.
J. Cvetkovs pieminēja biežāk pieļautās kļūdas: nereģistrēšanās LAD EPS sistēmā, VMD GIS informācijas neaktualizēšana kopīpašumā, un neveikta atbilstoša atzīmēšana par intervencēm. Konferences laikā viņš sniedza praktiskus ieteikumus pieteikumu aizpildīšanai LAD EPS sistēmā.
Daiga Vilkaste, Viedās administrācijas un Reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības departamenta direktore, informēja par likuma grozījumiem kompensācijām īpaši aizsargājamās teritorijās un Dabas atjaunošanas regulu.
2024. gadā apstiprināts informatīvais ziņojums par kompensācijām, turpmāk paredzēta grozījumu saskaņošana likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, tostarp jauns kompensācijas veids – zemes maiņa, sadarbībā ar ZM un AS “Latvijas valsts meži”.
Dabas atjaunošanas regula nosaka būtiskus mērķus:
Nacionālais dabas atjaunošanas plāns ar kvantitatīviem datiem Eiropas Komisijai jāiesniedz līdz 01.09.2026. Plānotie pasākumi:
Maira Cīrule, privātā meža īpašniece, iepazīstināja ar savu īpašumu “Jaunzemji” (33,8 ha, no kuriem 10,2 ha meža audzes, tostarp 3,1 ha plantācijas) un dalījās pieredzē par meža apsaimniekošanu, problēmām un atbalsta iespējām.
Īpašumā īstenoti vairāki ES atbalstītie projekti – jaunaudžu retināšana, meža ieaudzēšana un kopšana, mežaudzes nomaiņa. M. Cīrule uzsvēra mērķi saimniekot pārdomāti un ilgtspējīgi, lai katra platība tiktu lietderīgi izmantota.
Viņa dalījās ar grūtībām, piemēram, bebru radītie postījumi, kurus izdevās novērst ar mednieku palīdzību, un stādījumu izaicinājumiem – piemēram, melnalkšņu stādījumi, kuros veidojās gaisa kabatas, kas prasīja pārstādīšanu.
M. Cīrule uzsvēra ciešu sadarbību ar MKPC Ziemeļkurzemes nodaļas vecāko mežsaimniecības konsultantu Valdi Usni un principu, ka mežu jākopj ar izpratni un cieņu – saldo ķirsi, ievas un irbenes saglabā, brīvajās vietās stāda egles, stādījumus aizsargā ar Cervacol.
Viņa rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu – retinātajās vietās atjaunojas zemsedzes augi, meža vide kļūst dzīvīgāka.
Noslēgumā īpašniece uzsvēra e-pakalpojumu nozīmi un dalību jaunajā ES projektā, mudinot:
“Mežā jābūt klātesošam, lai to iepazītu, saprastu un spētu saglabāt tā vērtības.”
Andis Malējs, MPKS “Mežsaimnieks” valdes loceklis un LLKA padomes loceklis, sniedza ieskatu meža īpašnieku kooperācijas aktualitātēs 2025. gadā.
Viņš skaidroja, ka kooperatīvs nav SIA, bet pašu meža īpašnieku kopīgi veidota un pārvaldīta organizācija, kuras centrā ir biedri un viņu intereses. Mērķis – apvienot īpašniekus, kuri vēlas ilgtermiņā apsaimniekot meža īpašumus pilnvērtīgi un ekonomiski izdevīgi, nodrošinot ne tikai nociršanu un realizāciju, bet arī atjaunošanu, stādīšanu, kopšanu, konsultēšanu un izglītošanu.
Pašlaik Latvijā ir divi atzīti kooperatīvi: “Mežsaimnieks” (1233 biedri) un “Mūsu mežs” (103 biedri). Malējs atzina, ka darbs bijis veiksmīgs, lai arī bijušas grūtības ar stādu pieejamību, klimata pārmaiņām, neesošajām ziemām un mizgraužu postījumiem.
Īpaši uzsvērts jautājums par ciršanas vecumu – nav pamata bažām par masveida ciršanas vilni, jo īpašnieki cērt tikai tad, kad tas ir ekonomiski un bioloģiski pamatoti, un daudzi pat neizmanto iespēju cirst, kad mežš sasniedzis ciršanas vecumu.
Noslēgumā A. Malējs uzsvēra, ka spēcīgs kooperatīvs ir balsts gan meža īpašniekam, gan nozarei kopumā, nodrošinot zināšanas, praksi un atbalstu ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai mūsdienu mainīgajos apstākļos.
Artūrs Bukonts, Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, informēja par koksnes pārstrādes sektora attīstību un nozares virzību uz augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu. Viņš uzsvēra, ka arī šķietami vienkārši produkti – piemēram, dēlis vai kamīnmalka – var kļūt par augstas pievienotās vērtības preci, ja tie ir kvalitatīvi sagatavoti, apstrādāti un veiksmīgi noorientēti eksportam.
A. Bukonts skaidroja, ka pievienotā vērtība, produktivitāte un IKP pieaugums ir cieši saistīti – pievienotā vērtība veidojas no algām, nodokļiem, peļņas un amortizācijas, un IKP pieaugums iespējams, ja aug produktivitāte un darba apjoms.
Analizējot ekonomiskos datus, viņš norādīja, ka meža nozare Latvijā ir būtiska, jo ietver vairākas apakšnozares: kokrūpniecību, mežsaimniecību, mežizstrādi, mēbeļu un ēku ražošanu.
Runājot par investīcijām, A. Bukonts uzsvēra, ka Latvijā kokapstrādē tās ir ievērojami augstākas nekā Eiropas vidējais rādītājs, un tās tiek ieguldītas ne tikai tehnikā, bet arī inovācijās un apmācībās, kas veicina nozares izaugsmi.
Noslēgumā tika apspriesti Meža likuma grozījumi, to ietekme un sabiedrības bažas, secinot, ka nozares izaugsme balstās darbā, produktivitātē un pievienotās vērtības kāpināšanā, un IKP pieaugums prasa palielināt radīto pievienoto vērtību un darba apjomu.
Raimonds Bērmanis, Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors, iepazīstināja ar Eiropas Inovāciju partnerības projektu, kura mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt oglekļa piesaisti meža apsaimniekošanā.
Viņš uzsvēra, ka ogleklis ir gan gaisā, gan kokā, tādēļ nepieciešami īpaši instrumenti un metodes, lai meža īpašnieki varētu novērtēt CO₂ piesaisti un emisijas. 2022. gadā izstrādāts digitāls rīks, kas ļauj īpašniekiem:
Rīks aprēķina piesaisti un emisijas, parāda nocirsto koku sortimentus, to apjomu un kopējo oglekļa bilanci, un modelē meža stāvokli pat 50 gadu perspektīvā. Visizteiktākais efekts ir meža apmežošanā.
Rīks ir publiski pieejams Meža konsultāciju pakalpojumu centra mājaslapā sadaļā: “Oglekļa saistīgas mežsaimniecības plānošanas rīki”.
Diskusijā tika izcelti vairāki būtiski jautājumi un galvenās atziņas. Nepieciešams ieviest dinamisko dabas aizsardzības sistēmu, kur meža teritorijām aizsardzības statuss ne tikai tiek piešķirts, bet arī anulēts. Dabas aizsardzības sistēmu var balstīt uz brīvprātīgās aizsardzības principu, taču vispirms nepieciešams ar juridisku aizsardzību nodrošināt obligāti nepieciešamo aizsargājamo platību aizsardzību.
Pēdējie dati par sugu un biotopu stāvokli Latvijā liecina, ka tas pasliktinās, īpaši mežos un zālājos. Tomēr kopumā situācija var nebūt arī ļoti slikta, jo šādam vērtējumam ir izskaidrojumi no izmantotās metodikas aspektiem. Latvijas valsts meži jau šobrīd un turpmāk sniegs savu ieguldījumu biotopu saglabāšanā.
Tika uzsvērts, ka meža īpašniekiem par aizsargājamām teritorijām ir nepieciešams noteikt atbilstošas kompensācijas. Oglekļa un dabas vērtību kredīti nākotnē var kalpot kā finanšu resurss un mehānisms dabas vērtību saglabāšanai. Lai meža īpašniekiem nokompensētu visas jau pastāvošās aizsargājamās teritorijas, nepieciešami aptuveni 18 milj. eiro gadā piecu gadu periodā, un šo finansējumu iespējams rast KLP Stratēģiskā plāna ietvaros.
Paldies visiem lektoriem, dalībniekiem un organizatoriem par veiksmīgo konferenci.
Ieraksts pieejams LLKC YouTube kanālā un Lauku tīkla mājaslapā sadaļā “Konferenču ieraksti”.
Uz tikšanos nākamgad!
