Kā notiek mežaudzes atbilstības noteikšana neproduktīvas audzes kritērijiem?
Ja mežaudzes atbilstība neproduktīvas mežaudzes kritērijiem jānosaka egļu (E) audzei, balstoties uz koksnes pieaugumu, tad mežsaimniecības konsultants vai cits ar mežsaimniecību saistīts speciālists dodas uz mežaudzi un veido parauglaukumus, kuros eglēm (E) vecumā no 30 līdz 60 gadiem 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla nosaka šādus parametrus:
Iegūtos datus ievada veidlapā “Egļu mežaudzes atbilstības neproduktīvas mežaudzes kritērijiem noteikšana” un aprēķina mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem.
Ja mežaudzes atbilstība neproduktīvas mežaudzes kritērijiem jānosaka balstoties uz mežaudzes sastāvu pēc vecuma (MK noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 29.1. un 29.2. punktos minētie gadījumi), tad mežsaimniecības konsultants vai cits ar mežsaimniecību saistīts speciālists dodas uz mežaudzi un veic augošu koku uzmērīšanu jeb dastošanu visiem pirmā stāva kokiem, tādā veidā iegūstot precīzu mežaudzes sastāva formulu.
Kā notiek atzinuma saņemšana no Valsts meža dienesta (VMD) puses?
Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs VMD mežniecībā, kuras teritorijā atrodas konkrētā mežaudze, iesniedz iesniegumu un mērījumus saskaņā ar 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” VII nodaļā noteikto kārtību. Mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas mežzinis apseko mežaudzi un sniedz rakstisku atzinumu par mežaudzes stāvokli. Ja mežaudze tiek atzīta par neproduktīvu, tad saņemtais atzinums kļūst par pamatu koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanai rekonstruktīvajā cirtē, kurā kokus iespējams izstrādāt vienlaidus vai izlases veidā. Tā ir iespēja pēc rekonstruktīvās cirtes veikšanas nodrošināt platības atjaunošanu ar selekcionētu, potenciāli produktīvāku stādāmo materiālu.
Kādas mežaudzes var atzīt par neproduktīvām?
!!! 2. un 3. punktā minētās mežaudzes nav atzīstamas par neproduktīvām, ja tās atrodas mežu aizsargjoslās ap pilsētām, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 50 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, – visā aizsargjoslas platumā.
Šīs egļu mežaudzes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var atzīt par neproduktīvām, ja šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav noteikts citādi.
ATCERIES!
