Aizvadītais jūlijs Latvijā bija īpaši mitrs – kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas. Tas bija piektais mitrākais jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Atsevišķās vietās, tostarp Liepājā, Ventspilī un Vičakos, jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē. Savukārt augustā nokrišņu daudzums bijis mazāks par normu – pirmajā dekādē par 32%, bet otrajā par 40%.
Augusta sākumā laikapstākļi bija labvēlīgi ražas novākšanai, tādēļ lielākā daļa ziemāju tika nokulti. Ziemas kviešiem šogad iegūtas ļoti labas ražas, un lielākā daļa graudu atbilda pārtikas kvalitātes prasībām. Atsevišķos sējumos silto un mitro laikapstākļu ietekmē konstatēti vārpu fuzariozes bojājumi, kas samazināja graudu kvalitāti līdz lopbarības kvalitātei.
Vidzemē ļoti labas ražas iegūtas tritikālei un ziemas miežiem. Savukārt Kurzemē ziemāju ražas līmeni vairāk ietekmēja veģetācijas perioda sākumā ieilgušais sausums, kura dēļ graudaugi veidojās zemāki un ar īsākām vārpām. Vienlaikus graudu kvalitāte Kurzemē vērtējama kā laba. Ziemas rapsim visos Latvijas reģionos iegūtas labas ražas, ko veicināja rupjo sēklu veidošanās.
Vasarāju ražas novākšana visvairāk paveikta Zemgalē un Vidzemē, savukārt Latgalē kulšanu apgrūtina nokrišņi. Visā Latvijā visvairāk nokulti vasaras mieži, bet vasaras kviešu un auzu novākšanu kavējuši lietus. Vasaras miežiem augstāks ražas līmenis ir Zemgalē un Vidzemē, bet Latgalē to ietekmē sarežģītāki augšanas un novākšanas apstākļi. Savukārt Vidzemē pēc lietavām vietām vasaras miežu augi ir salauzti, tādēļ samazinās ražas potenciāls.
Vasaras kviešiem graudi šobrīd veidojušies rupji, tomēr turpinoties mitriem laikapstākļiem, var pasliktināties to kvalitāte, īpaši krišanas skaitlis. Agrāk sētās un augusta sākumā novāktās auzas uzrāda labu ražu, bet vēlākie intensīvie nokrišņi veicinājuši veldri, kas var samazināt ražas potenciālu un graudu tilpummasu.
Vasaras rapsis šobrīd atrodas nogatavošanās vidus stadijā. Sēklas izveidojušās rupjas, tomēr ražas potenciālu atsevišķos laukos samazina nezāles un baltā puve. Griķu sējumu attīstību kopumā sekmējis optimāls mitrums un siltums, un tie šobrīd ir nogatavošanās sākuma stadijā.
Lauka zirņi lielākajā Latvijas daļā jau ir nokulti, un laukos, kur raža novākta augusta sākumā pirms lietavām, iegūtas labas ražas. Savukārt pārmitros laukos zirņi pēc stiprajām lietusgāzēm vietām ir saveldrējušies, izbiruši un sākuši dīgt, tādēļ pastāv risks daļu lauku nenovākt.
Lauka pupu ražas potenciāls šobrīd vērtējams kā labs. Pupās ir daudz pākšu, un kopumā to produktivitāte ir laba. Atsevišķās vietās stiprās lietusgāzes un vējš augus sagāzuši un aizlauzuši, vietām pākstis ir atvērušās.
Arī kukurūzas attīstībai laikapstākļi šogad bijuši labvēlīgi – siltais un mitrais laiks veicinājis augu augšanu, un kukurūza sasniegusi piengatavības stadiju. Labāk mēslotos un augšanai piemērotos laukos augiem veidojas arī otra pilnvērtīga vālīte. Vienlaikus Kurzemē un Latgalē atsevišķās reljefa ieplakās, kur uzkrājas ūdens, augi dzeltē un neveido pilnvērtīgu vālīti.
Kartupeļi kopumā šogad ir ražīgi, lai gan pārmitros laukos bumbuļiem veidojas puve.
Saskaņā ar LLKC Lauksaimniecības daļas speciālistu augusta prognozi vidējā ražība Latvijā šobrīd tiek lēsta 4,8 t/ha ziemas kviešiem, 4,4 t/ha ziemas miežiem, 3,9 t/ha tritikālei, 4,2 t/ha rudziem un 2,7 t/ha ziemas rapsim.
Savukārt, apsekojot vasarāju sējumus, LLKC speciālisti šobrīd prognozē vidējo ražību 3,8 t/ha vasaras kviešiem, 3,7 t/ha vasaras miežiem, 3,6 t/ha auzām, 1,0 t/ha griķiem, 1,4 t/ha vasaras rapsim, 3,3 t/ha lauka pupām un 3,1 t/ha lauka zirņiem. Kukurūzas ražība zaļmasai prognozēta vidēji 24 t/ha, bet kartupeļu – 27 t/ha.
Kopumā ražas novākšanu visā Latvijā ir aizkavējuši 22. augusta vētras un stipro nokrišņu radītie apstākļi. Lauki joprojām vietām ir mitri, Kurzemē atsevišķās teritorijās upju ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ tie ir arī applūduši. Vienlaikus noslēdzas ziemas rapša sēja, un vietām rapsis jau sasniedzis pirmo lapu attīstības stadiju.
Plašāka informācijai:
Andris Skudra
LLKC Lauksaimniecības daļa
Tālr.: +371 29445090
E-pasts: [email protected]
