Ik gadu no maija līdz oktobrim LLKC speciālisti visos Latvijas reģionos veic kultūraugu sējumu un kartupeļu stādījumu apsekošanu, lai sagatavotu galveno laukaugu ražas prognozes.
Šobrīd vidējā prognozētā ziemas kviešu ražība Latvijā ir 4,6 t/ha, rudzu – 4,3 t/ha, tritikāles – 3,7 t/ha, ziemas miežu – 4,3 t/ha, bet ziemas rapša – 2,4 t/ha.
Šī gada pavasaris sākās agri, un veģetācija atsākās jau martā, tomēr vēsā laika dēļ augu attīstība noritēja lēni un pakāpeniski. Graudaugu sējumi kopumā pārziemojuši labi, būtiski izsalšanas bojājumi nav konstatēti, izņemot vietas ar ilgstošu ūdens uzkrāšanos. Vēsais pavasaris daudzviet veicināja ziemāju cerošanu un produktīvu sējumu veidošanos.
Tomēr meteoroloģiskie apstākļi reģionos bija ļoti atšķirīgi. Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā bija mazāk nekā puse no normas, bet vairākās vietās novērots pat ekstremāls sausums. Visvairāk sausuma sekas izjuta Kurzeme un daļa Zemgales, kur pēc sniega nokušanas ilgstoši trūka nokrišņu. Vēsais laiks un spēcīgie vēji vēl vairāk samazināja augsnes produktīvo mitrumu, kavējot augu attīstību.
Kurzemē sausuma un barības vielu trūkuma ietekmē graudaugu sējumi vietām dzeltē, augi attīstās nevienmērīgi, savukārt ziemas rapsim novērota vājāka zarošanās un mazāks ziedpumpuru skaits. Zemgalē ziemāji kopumā attīstījušies labi un veido salīdzinoši augstu ražas potenciālu, tomēr arī tur sausuma ietekmē ziemas kviešiem sākušas dzeltēt apakšējās lapas. Savukārt Vidzemē un Latgalē pietiekamais mitruma nodrošinājums un vēsais laiks veicināja vienmērīgāku augu attīstību un labu cerošanu. Vienlaikus atsevišķos laukos novērotas slimības – miltrasa, dzeltenplankumainība un sniega pelējuma pazīmes.
Stāsta LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka: “Pēc pārziemošanas vietām ziemas kviešiem bija sniega pelējums. Rudenī liela daļa saimniecību augiem neiedeva pamatmēslojumu un pavasarī papildmēslojumu – sakarā ar augstajām resursu cenām. Ziemas mieži ir labi sacerojuši, bet, nenodrošinot mēslojumu, ražas līmenis nav tik cerīgs. Ziemas rapsī vietām konstatēta liela nezāļainība, it īpaši kumelīte. Ziemāju labību platības šogad būtiski samazinājušās Latgalē, jo rudenī mitrajos laukos bija grūti iesēt. Mēslojuma trūkums ietekmēs šī gada ražas līmeni.”
Patlaban rudziem un ziemas miežiem vairākos reģionos jau sācies vārpošanas periods, bet ziemas rapsis sasniedzis ziedēšanas stadiju. Turpmākā ražas attīstība galvenokārt būs atkarīga no nokrišņu daudzuma un laikapstākļiem tuvākajās nedēļās.
Līdz ar siltāka un mitrāka laika iestāšanos maija otrajā pusē lauksaimniekiem ieteikts pastiprināti sekot līdzi slimību un kaitēkļu izplatībai ziemāju sējumos un regulāri veikt lauku monitoringu.
Uzziņai
Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Lauksaimniecības daļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas četrpadsmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim, lauka pupām, zirņiem, kukurūzas zaļmasai un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī, lauka pupām, zirņiem un kukurūzas zaļmasai – jūnijā, septembrī, oktobrī.
