Aizkrauklē 30. oktobrī notika LLKC “Biznesa brokastis lauku uzņēmējiem – ceļš uz jaunām iespējām pārtikas ražošanā”, kurās tika apspriesti aktuālie jautājumi par publisko iepirkumu reformu, vietējās pārtikas kvalitātes shēmām, patērētāju paradumu maiņu un digitālajiem rīkiem saimniecību datu pārvaldībai.
Pasākumu atklāja LLKC Aizkraukles biroja vadītāja Madara Vēvere, iepazīstinot ar biroja aktualitātēm, daudzgadu konsultāciju programmu “Laukiem augt” un “Mans Lauks” sistēmas jaunumiem, kas palīdz saimniekiem ērtāk organizēt ražošanas procesus un uzskaiti.
Publisko iepirkumu reforma – ceļā uz “valsts virtuvi” ar vietējo pārtiku
LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola norādīja, ka valdībā virzītā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir vērsta uz birokrātijas mazināšanu un vietējās ilgtspējīgas pārtikas īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iestādēs.
Reformas stūrakmens būs centralizēta elektroniska iepirkumu platforma, kurā iestādes varēs pasūtīt produktus tieši no vietējiem ražotājiem. Tas samazinās administratīvo slogu, nodrošinās prognozējamu pieprasījumu un veicinās vietējo uzņēmēju iesaisti.
Jaunā sistēma paredz arī īso piegādes ķēžu un ilgtspējas kritēriju integrēšanu, kā arī iepirkumu sliekšņu paaugstināšanu, lai pašvaldībām būtu vieglāk izvēlēties vietējo produkciju. Pilnvērtīga sistēmas darbība paredzēta no 2028. gada.
“Zaļā” un “Bordo karotīte” – kvalitātes zīme, ko palīdz iegūt LLKC
Viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas nodrošina vietējās pārtikas atpazīstamību un priekšrocības publiskajos iepirkumos, ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) – “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”.
Šīs zīmes apliecina, ka produkts ir Latvijā ražots, drošs un paaugstinātas kvalitātes:
Abas zīmes uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet praktisko atbalstu ražotājiem sniedz LLKC konsultanti — sākot no pieteikšanās dokumentu sagatavošanas līdz shēmas uzturēšanai.
LLKC palīdzība ražotājiem:
Ražotāji, kas piedalās shēmā, var saņemt valsts atbalstu līdz 5400 eiro gadā, kas palīdz segt sertifikācijas, analīžu un administratīvās izmaksas.
Dalība šajās shēmās kļūst arvien nozīmīgāka arī publiskajos iepirkumos, jo “karotītes” produktiem tiek piešķirti papildu punkti un tie automātiski iekļaujas topošajā valsts e-platformas produktu katalogā.
Patērētāju paradumi un “jaunā pārtika” – izaicinājums un iespēja
Uztura speciāliste Dr. Līga Balode diskusijā uzsvēra, ka patērētāju uzvedību arvien vairāk ietekmē ilgtspējība, veselība un ētiskums, tomēr cena un pieradums joprojām ir noteicošie faktori.
Latvijā 80% iedzīvotāju cenšas izvēlēties vietējos produktus, taču mazāk nekā puse ikdienā lieto dārzeņus, un bioloģiskie produkti vēl arvien ir nišas segments.
Pasaules pārtikas tirgū ienāk “jaunā pārtika” – laboratorijā audzēta gaļa, mikroaļģes, insekti, funkcionālie un personalizētie produkti. Tas rada inovāciju iespējas, bet arī neofobiju – patērētāju piesardzību pret nezināmu pārtiku.
Balode uzsvēra, ka informācija, uzticēšanās un garšas pieredze ir galvenie faktori, kas veicina šo produktu pieņemšanu.
Praktiskā pieredze – no saimniecības
Diskusijā savu pieredzi dalījās bioloģiskā saimniece Signe Žuka, kura audzē un pārstrādā dārzeņus, realizē produkciju vietēja tirgū un plāno iegūt bioloģiskās pārstrādes sertifikātu. Viņas piemērs apliecina, ka arī mazas saimniecības var sekmīgi attīstīties, ja izmanto pieejamos atbalsta instrumentus un digitālos rīkus.
