Andris Grundulis LAD vadītāja amatā ir tieši gadu, tajā viņš nonāca pēc tam, kad iepriekšējais direktors Ģirts Krūmiņš tika pārcelts darbā par Zemkopības ministrijas valsts sekretāru. Andris nav ienācējs no malas, viņa darba karjera veidojusies LAD faktiski kopš dienesta dibināšanas. Varbūt tādēļ vadītāja nomaiņa dienestā notika tik veiksmīgi, neietekmējot ne ikdienas, ne ārkārtas pienākumu pildīšanu. Andrim piemīt spēja noturēt stabilitāti, lai cik nestabili apstākļi būtu jāpieredz. Tomēr sarunu sākam ar jautājumiem, kurus uzdot palūdza vairāki zemnieki.
– Tiekoties ar zemniekiem šoruden, esam vairākkārt saņēmuši sūdzības par biežām LAD pārbaudēm. Tās tiek veiktas gan ar droniem no gaisa, gan fiziski. Vai tiesa, ka palielinājies pārbaužu apjoms?
– Šogad pārbaudes netiek veiktas biežāk kā citus gadus. Iespējams, ka sarežģītais gads pievērsis lielāku uzmanību kontrolēm, jo jāsūta arī fotoattēli par cietušajām platībām. Problēmas cēlonis varētu būt arī tas, ka pēc Eiropas Komisijas norādēm mums jāveic konkrētas pārbaudes. Tātad – monitoringa pārbaudes mums jāveic nevis pēc mūsu ieskatiem, bet pēc EK atlasītajām norādēm, vietām, atbalsta pasākumiem. Līdz ar to šajās vietās pārbaudes būs vairāk, citās vietās to var vispār nebūt.
Kopējais pārbaužu skaits gadu no gada samazinās, vienlaikus cerēt, ka tādu nebūs vispār, nevar. Regula prasa veikt uz riskiem balstītas pārbaudes, un attiecīgi arī vietas tiek atlasītas pēc uz risku balstītiem kritērijiem. Bez tādām pārbaudēm mēs ES naudu nevarēsim dabūt.
Gatavojam procedūras, lai pārbaudes notiktu retāk, un šogad kādus 60 % no tām veicām attālināti, piemēram, projektiem šādas pārbaudes tiek veiktas jau vairāk nekā 50 %. Attālināto pārbaužu skaits palielināsies, fiziskām pārbaudēm mēs netērēsim zemnieku laiku, bet atteikties no tām pilnībā mums neļaus EK regulas.
– Kādu apjomu regulas prasa pārbaudīt?
– Platībmaksājumiem mums prasa pārbaudīt vismaz 5 % no pieteikumiem. Ņemot vērā riskus, kādā no atbalsta pasākumiem pārbaužu varētu būt mazāk, citā – vairāk. Nākotnē tiek plānots pārbaudīt vismaz 3 % platībmaksājumu pieteikumu un 2 % ar dzīvniekiem saistīto maksājumu pieteikumu. Iepriekš šis sadalījumiem bija 5 un 5 procenti. Tas nozīmē, ka apmēram par 50 % var samazināties klātienes pārbaudes.
Bieži vien zemnieks no pārbaudes var izvairīties, ja atsūta korektu informāciju, un bieži vien tas ir fotoattēls. Fotoattēli tiek prasīti atsevišķos ekoshēmu pasākumos, kur pareizi jānobildē lauks, bet arī kontroļu gadījumos zemniekam vajadzētu būt atvērtam, sataisīt bildes un ielikt tās elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), tad LAD inspektoram nebūs jābrauc uz pārbaudi klātienē. Gribu uzsvērt, ka ļoti svarīgi, lai attēli ir ar ģeotelpisko informāciju, jo LAD svarīgi zināt precīzu lokāciju, kur uzņemti foto. Ir gadījumi, kad LAD analizē arī fotoattēlus, ja to uzņemšanas vieta ir identificējama, tas ir – tajos redzami elementi, kas ļauj saprast, kur atrodas nofotografētā vieta.
– Latvijā joprojām ir daudz vietu, kur ir problēmas ar sakariem.
– Katrā ziņā būtu vēlams atrast veidu, kā šos attēlus LAD nosūtīt, piemēram, sagatavot fotoattēlu pie lauka, bet vēlāk nosūtīt tad, kad interneta savienojums ir pieejams. Kritiskos gadījumos jācenšas nodrošināt, lai fotoattēlos būtu redzama piesaiste vietai – māja, kāds labi identificējams liels koks vai akmeņu krāvums.
Šobrīd saskaramies ar sekām, ko radīja pērn zemniekiem dotā atļauja fotoattēlus turēt pie sevis un uzrādīt tikai tad, ja tos prasa. Mēs gan uzreiz teicām – dodiet bildes mums, nepazudīs. Tagad, veicot kontroles, secinām, ka liela daļa bilžu nav. Zemnieki saka, ka ir bildēts, vienam bildējis dēls, otram meita, trešajam telefons noplīsis un bildes pazudušas.
Noteikumi paredz, ka bildes var turēt pie sevis, mēs tomēr silti iesakām ielikt EPS, tur tās būs drošībā un nepazudīs. Šogad ar fotoattēlu trūkumu saskārāmies arī ES audita laikā. Viņu auditori uzskata – ja bildes tiek prasītas, tad tām 100 % jābūt pieejamām un atkāpes nav iespējamas. Būsim spiesti skaidroties, lai varētu izkulties bez soda sankcijām.
– Zemnieku vidū tiek runāts, ka LAD stingri pārbaudīšot visus pieteikumus, kas iesniegti kompensācijām laikapstākļu nodarīto zaudējumu dēļ – sākot no risēm, kas palikušas uz lauka, līdz pat pārbaudēm, vai tiešām neko nevarēja darīt, lai rišu nebūtu. Cik šīs runas ir pamatotas?
– Ja informācija par laikapstākļu zaudējumiem līdz mums ir nonākusi, ir fotoattēls, ir fakti, ka uz lauka ir slikti, no mūsu puses nesāksies filozofēšana, ka zemnieks tur varēja nebraukt. Ja nevarēja apstrādāt lauku, tad skaidrs, ka nevarēja, un fotoattēls to pierāda.
No tā, ka apšaubām un noraidām, mēs neko neiegūstam. Mēs ticam, tikai mums vajag gūt pārliecību, ka situācija ir tāda, kā norādīts iesniegumā. Tātad – nepieciešams nobildēt un parādīt, ka konkrētajā vietā bija slikti, un pieteikties atbalstam, kas tiks attiecīgi vērtēts.
Pašlaik EK piešķirtie 4,2 miljoni eiro, kas mums jāizmaksā līdz 30. aprīlim, pamatā paredzēti augļiem un dārzeņiem. Lielākā cietēja šogad pēc platību apmēra gan bija graudkopība, kur bija daudz slīkušu platību, visvairāk ziemas kviešu. Arī pats esmu redzējis vasarāju sējumu, kas ir dzelteni brūns un ražas nav, jo ūdens ir par ilgu pastāvējis uz lauka. Arī pupu lauku, kur pat zosīm nav ko ēst. Pašlaik EK tiek saskaņots atbalsts augļiem un dārzeņiem, jo zaudējumu proporcija šai nozarei Latvijā veidojas liela. Kopējā lauksaimnieku norādītā cietusī platība līdz novembra sākumam ir 94,7 tūkst. ha, tajā skaitā graudkopībā zaudējumi pieteikti aptuveni 80 tūkstošos hektāru, un tas uz kopējā platību maksājumu atbalstam pieteiktā graudkopības apjoma nesasniedz pat 20 %. Līdz ar to nevar pierādīt, ka valstī kopumā šajā nozarē ir kritiska situācija. Tātad – EK uzskata, ka tie ir atsevišķi gadījumi, un atbalstu nedod. ZM šobrīd cīnās, lai atbalsts būtu, jo pie EK piešķirtās summas valstis var papildu pielikt savu naudu. Ja izdosies izcīnīt EK labvēlību, tad valsts finansējums varētu tikt orientēts nozarēm, kur zaudējumi ir, bet kas neiekļaujas to nozaru sarakstā, ko atbalstīt ļauj EK ar savu finansējumu. Par šo vēl notiek ZM un lauksaimnieku diskusijas. Kad tās noslēgsies un būs sakārtota normatīvā bāze, tad mums atbalsts būs ātrā tempā jāizmaksā. Un esam gatavi to darīt. Starp citu, reizēm pabrīnos par saviem LAD kolēģiem, kas spēj ar šādiem darbiem tikt ļoti ātri galā.
– Cik pieteikumu saņemts ārkārtas atbalstam?
Līdz 4. novembrim 3171 lauksaimnieks iesniedza informāciju par lietavu postījumiem. No kopējās cietušās platības, 94,7 tūkstoši ha, visvairāk cietušas platības, kurās audzēti ziemas kvieši (20 000 ha), auzas (10 000 ha), zirņi (8500 ha), vasaras kvieši (5000 ha), ziemas un vasaras rapsis (kopā nepilni 8000 ha), bet cietušas ir arī platības ar citiem kultūraugiem. 5200 ha ir platība, kas netika apsēta, bet ilggadīgie zālāji cietuši 12 000 ha lielā platībā. Pieteikumus par postījumiem iesniedza arī biškopji – saņemti 317 pieteikumi no 307 biškopjiem.
Šī gada zaudējumi lauksaimniecībai tiek lēsti vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, zaudējumu nodarīti gan lauksaimniecības kultūraugu platībām, gan augļkopības kultūraugu platībām.
Ļoti labi, ka zemnieki ir ziņojuši par zaudējumiem, jo tas ir svarīgi ne tikai ārkārtas finansējuma dēļ, bet arī tādēļ, lai mēs nesankcionētu viņus par, piemēram, jau mūsu sarunā pieminētajām risēm. Ja izbraukātas zaļās joslas un tur palikušas rises, mēs atbalstu maksāsim, jo ir skaidrs, kādēļ tās rises ir radušās, zemnieks ir ziņojis par ārkārtas situāciju. Tāpat, piemēram, arī, ja auzu lauks ir bijis, noslīcis, ražas nav, mēs atbalstu maksāsim, ja ir fotoattēls, kas parāda situāciju uz lauka.
Zemniekam par ārkārtas situācijām, kad kaut kas nav sanācis, kā iepriekš norādījis atbalsta pieteikumā, vienmēr jāinformē LAD. Tad varam situāciju risināt, lai nebūtu jāatsaka atbalsts. Tas pats attiecas arī uz projektu atbalstiem – varam pagarināt termiņus, pamainīt mērķus. Tikai mums tas ir jāzina. Lai mums pēc tam nebūtu jāskaidrojas ar auditoriem, uz kāda pamata esam maksājuši, ja mērķi nav izpildīti.
– Šogad, braucot pie zemniekiem Ziemeļvidzemē un Latgalē, kam ir lopkopības saimniecības, daudzi ir teju izmisumā, jo laikapstākļu dēļ nav varējuši savākt ziemai nepieciešamo lopbarību. Vai arī lopkopji var cerēt uz atbalstu?
– Ja skatāmies pēc platībām, kas pieteiktas ārkārtas atbalstam, otras lielākās platības aiz vasaras kviešiem ir zālāji. Jautājums, vai būs kāds atbalsts, vēl tiek lemts, bet no 4,2 miljoniem ES piešķirtā finansējuma to maksāt nevar.
Lopkopībā situācija ir ļoti atšķirīga. Ir lopkopji, kuri stāsta, ka tik laba raža zālājiem kā šogad, viņiem vēl nav bijusi un lopbarība savākta pat ar 2 gadu rezervi. Ir, kuri nav tikuši uz lauka. Lopkopjiem būtu vēlams kooperēties lopbarības pārdošanā, un ceram, ka dzīvnieki netiks izkauti un saimniecības turpinās dzīvot un attīstīties. Finansiāli tas būs grūti, varam nākt pretī gadījumos, kad netiek sasniegti rādītāji projektos, bet kompensējošs maksājums par lopbarību nav paredzēts.
– Kā vērtējat finanšu situāciju saimniecībās? LAD to var novērtēt, ņemot vērā lielo projektu skaitu, kas ir iesniegti un kam ir uzraudzības periodi.
– Situācija ir ļoti dažāda. Grūti ir augkopības saimniecībās, kas cietušas no laikapstākļiem un cieš no zemām graudu cenām. Te ir smagākā situācija. Labāka situācija ir tiem, kas jau gada sākumā bija nofiksējusi ražai cenu uz vidēji tajā brīdī esošo biržas cenu piedāvājumu, kas bija vidēji 250 eiro. Tas gan ir mazākums.
Pateikt, ka daudz projektu nerealizējas vai tiek atlikti, nevar. Situācija nav kritiska. Tikko bija pieteikumu pieņemšanas kārta saimniecību modernizāciju projektiem, pieprasījums bija divas reizes lielāks nekā pieejamais finansējums. Turklāt šajā kārtā projektus jārealizē vēl šogad, un tas nozīmē, ka zemniekam jābūt līdzekļiem, par ko to izdarīt. Nevaram teikt, ka viss visiem ir slikti. Ir daudz saimniecību, kas spēj zaudējumus amortizēt un pat attīstīties.
Manuprāt, kopējā situācija nav laba, bet, situācija ar projektiem pierāda, ka tā nav kritiska. Reālo situāciju redzēsim nākamā gada vasarā, kad saimniecības slēgs gada pārskatus, tad redzēsim datus par grūtībās nonākušajiem. Jāatceras, ka daļa saimniecību savu produkciju vēl nav realizējusi, gaida labākus laikus.
– Lopkopībā tirgus situācija ir samērā laba – gaļas cenas turas diezgan augstas, arī par piena cenām nevar sūdzēties. Tātad – nozare nav apdraudēta?
– Tā ir, pienam cena gan sākusi kristies. Visas pārmaiņas pierāda, ka tad, ja ir iespēja veidot finanšu uzkrājumu, tas ir atbalsts grūtākā situācijā. Ļoti slikti ir tiem, kas pērn cieta zaudējumus sausuma dēļ un šogad piedzīvoja pārmērīgu slapjumu, piemēram, Vārkavas pusē. Grūti izturēt divus sliktus gadus pēc kārtas. Esmu gandarīts, ka valsts arī cenšas rast atbalstu iespēju robežās.
Mēs esam optimisti, ceram uz labu gadu nākamgad. Mūs priecē, ka, piemēram, jaunie lauksaimnieki ļoti aktīvi pieteicās atbalstam, un, lai visiem atbilstīgajiem projektiem pietiktu finansējuma, to piedalījām klāt. Tas patiešām dod optimismu. Modernizācija nav apstājusies un arī jaunie lauksaimnieki no laukiem nav aizbēguši.
Būtiski ir dot vairāk pozitīvu ziņu par laukiem, jo, kurš tad gribēs palikt laukos, ja mediju vidē nepārtraukti tiek skandināts, ka laukos viss ir slikti. Mēs redzam, ka tiek realizēti lieliski projekti, kuru ietvaros tiek iegādātas jaunas tehnoloģijas, droni, iekārtas, tehnika, kas atvieglo darbu. Tas viss samazina smago fizisko darbu, vienlaikus prasot vairāk intelektuālā darba. Tas arī motivē jauniešus palikt vai atgriezies laukos.
– Kopš 16. oktobra notiek platībmaksājumu izmaksas. Kā veicas?
– Jāpiesit pie koka – veiksmīgi. Jau pirmajā dienā izmaksājām pirmos 70 miljonus eiro ISIP atbalsta (ISIP – ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts), arī bioloģiskais maksājums, ko pērn uzsākām ar pāris nedēļu nobīdi, šogad notiek laikus, pirmajā dienā izmaksājām pirmos 14 miljonus eiro, pirms gada tas bija tikai novembra sākumā. Te lauksaimniekiem jārēķinās, ka tad, ja pieteicās īstermiņa aizdevumam no platību maksājumiem, tad šī nauda tika ieturēta no ISIP avansa.
Šobrīd viss notiek pēc plāna un realizējās labāk nekā pērn. Turpinām strādāt pie tā, lai gan administrēšanas, gan IT bloks būtu labā kārtībā, tiesa, neviens no mums nav pasargāts no uzbrukumiem IT sistēmām. No mūsu puses esam izdarījuši visu, lai jaunā maksājumu sistēma darbotos labi. Lai tā būtu, cilvēki ir strādājuši ne tikai darba laikā, bet arī no agriem rītiem un vēlos vakaros. Plānojam, ka 81 % no visiem šīs sezonas maksājumiem izmaksāsim jau šogad. Atlikušie maksājumi tiks veikti pēc jaunā gada, kad varēsim pārbaudīt atbilstības pieteikumiem.
– Vai arī nākamgad būs pieejams īstermiņa aizdevums, kas dod iespēju jau pavasarī saņemt ISIP avansa finansējuma daļu?
– Jau šobrīd ir atvērta provizoriskā pieteikšanās platībmaksājumiem. Esam jau runājuši ar ministriju, ka uz šo provizoriski sagatavoto pieteikumu pamata īstermiņa aizdevumam no ISIP varēs pieteikties arī agrāk. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kurš nākamā gada sākuma mēnesis tas būs, jo tam tiek gatavota normatīvā bāze. Te gan zemniekiem jārēķina – ja nauda tiek paņemta agrāk, vai tās pietiks līdz sējas laikam, vasaras darbiem.
– Ņemot īstermiņa aizdevumu no ISIP agrā pavasarī, zemnieks taču saprot, ka rudenī ISIP avansa maksājuma nebūs vai tas būs ļoti mazs, jo tas jau ir paņemts, vai tā nav?
– Ir dažādas situācijas. Ir, kas avansu paņem, lai dzēstu bankas saistības, kad jāsāk sēt, naudas vairs nav. Ir cilvēki, kuri rudenī zvana uz vaicā, kādēļ saņēmuši tik maz, neatceroties, ka pavasarī ir paņēmuši aizdevumu, kas pie gala summas izmaksas ir ieturēts.
Manuprāt, nav pārāk labi dzīvot uz nākotnes naudas rēķina, cerot, ka gan jau pa vasaru raža izaugs un cenas būs labas. Tā var arī nebūt. Katram pašam jārēķina, vai un kad pieteikties avansam un vai to vispār vajag. Iespēja tiek dota.
– Vai nākamā gada platībmaksājumu shēmā tiek plānotas kādas izmaiņas?
– Faktiski netiek, iespējams, būs dažas kosmētiskas izmaiņas, bet kopumā plānojam mierīgāku gadu nekā pērn, kad ieviesām jaunā perioda shēmu un bija lielas izmaiņas. Protams, ka lūgsim zemniekus fotografēt laukus un preventīvi brīdināsim, piemēram, par zaļo joslu prasību ievērošanu.
– LAD taču veic kontroles ar satelīta attēlu palīdzību, vai ar to nav pietiekami?
– Jā, bet mēs satelīta attēlos neredzam, piemēram, vai ir veikta sēja ar minimālo augsnes apstrādi. Agrāk attēliem bija 20 metru izšķirtspēja, tagad ir tuvu 1 metram. Tiklīdz satelīta attēliem būs izcila izšķirtspēja, tad jau varēsim detalizētāk redzēt, kas ir darīts. Tikai vēl jāietrenē mākslīgais intelekts, kas spēs pateikt, kur ir, kur nav pareizi apstrādāti lauki.
Jārēķinās, ka nākotnē ne tikai mēs, bet arī Eiropas auditori spēs visu redzēt ar satelīta attēlu palīdzību. Tiklīdz visi visu redz, zūd motivācijā kaut ko sashēmot.
Monitoringam ar satelīta attēliem mērķis nav ķert blēžus, bet gan krāt informāciju, ko katra saimniecība uz katra konkrētā lauka dara, un tad mēs individuāli varēsim piedāvāt “ēdienkarti” ar saimniecībai pieejamajiem maksājumiem katram laukam. Vismaz tāda ir monitoringa galvenā ideja.
– Ir dzirdēts no zemniekiem, ka jau tagad LAD speciālisti palīdz pieteikties atbalstam, tam nemaz nevajag mākslīgo intelektu.
– Mūsu interese ir izmaksāt visu pieejamo finansējumu lauksaimniekiem, mūsu uzdevums nav meklēt problēmas un kādu sodīt, bet gan pārliecināties par pieteikuma atbilstību un samaksāt. Protams, ka arī turpmāk sniegsim pilnu klientu apkalpošanas servisu, piemēram, ļausim pieteikties mazajiem saimniekiem platību maksājumiem mutiski, konsultēsim.
– Cik bieži nākas saskarties ar sūdzībām par to, ka kāds no maksājumiem netiek piešķirts?
– Pie tik liela klientu daudzuma un maksājumu skaita vienmēr gadās kādas nesaprašanās. Viens piemērs. Ir gadījumi, kad vienam laukam atbalstu piesaka divi pretendenti, tad mums šīs domstarpības jārisina. Bieži šādas situācijas rodas, kad zemes iznomātājs grib saņemt vairāk naudas no nomnieka, un, ja tas neizdodas, tad pats piesaka zemes gabalu atbalstam. Tādēļ būtiski visas vienošanās noslēgt rakstiski, lai nebūtu tā, ka, mainoties situācijai, kaut kas nav ticis pareizi saprasts.
– Eiropas Komisija gatavojas nākamajam periodam. Kā liecina jaunās stratēģijas, atkal būs pamatīgas pārmaiņas, kas tieši skars gan platībmaksājumu sistēmu, gan atbalstu projektiem. Tiek runāts, ka notikšot kārtējā maksājumu vienkāršošana, kas, kā zinām pēc pieredzes, nozīmē vēl sarežģītākas sistēmas radīšanu. Tikko esat pabeiguši savu IT un administratīvo sistēmu pielāgošanu šī perioda maksājumiem, vai esat gatavi ķertie pie jaunām reorganizācijām?
– Šajā sakarā ir divas ziņas. Labā – maksājumi zemniekiem būs. Sliktā ziņa – vēl nav zināms, cik lielā mērā maksājumu sistēma tiks vienkāršota. Katra vienkāršošana nozīmē lielas sistēmu pārbūves. Valstī finanšu situācija ir slikta, iestādēm, tajā skaitā arī mums, budžeti tiek samazināti. Ja mums atkal sistēma būs jāpārbūvē tikai tādēļ, ka kāds Briselē ir izdomājis atkal kaut ko vienkāršot, tad mums nebūs viegli. Es ļoti gribētu vismaz vēl vienu periodu nodzīvot ar to sistēmu, kāda mums jau ir.
Šobrīd zināms, ka no ES lauku fonda tiks izņemts atbalsts pārtikas pārstrādei, LEADER programmai, apmācību blokam, inovācijām, skolas piena programmai. Šīs programmas šobrīd ir ieliktas citā fondā. Kas tās administrēs – nav zināms. Galvenais, lai nauda aiziet uz laukiem un tādā pašā apjomā, kā līdz šim. Es gribētu teikt, ka laukiem, jo īpaši pašvaldībām, tomēr ir diezgan liela ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Esmu optimists, nav svarīgi, kura iestāde kuru pasākumu administrē, galvenais, lai laukiem nauda tiktu godīgi piešķirta. Kopumā nauda valstij ienāks vairāk nekā iepriekš, tiesa, arī vajadzības kļūst dārgākas.
Vēl nav skaidri lauksaimniecības finansējuma nosacījumi – vai tie turpinās zaļā kursa ceļu, vai tomēr mainīsies vairāk uz konkurētspēju, tas vēl nav izstrādāts. To es varu šobrīd pateikt, jo vēl jau diskusijas turpinās un daudzas lietas var mainīties.
– Izskatās, ka vienīgā cietēja būs zivsaimniecība, kam šajā periodā EK kopējais finansējums ir 9 miljardi eiro, bet nākamajā periodā plāno tikai 2 miljardus.
– Liela daļa zivsaimniecības finansējuma bija atvēlēta pārstrādei, tā pārceļas uz citu fondu. Bet kopumā vērtējot, jā, zivsaimniecība būs zaudētāja. Izskatās, ka šajā nozarē būs jāveido mērķtiecīgāki pasākumi, koncentrējoties uz lietām, bez kurām nevar iztikt.
– Šobrīd liels satraukums valda vietējās rīcības grupās, jo nav skaidrības vai un kādā apjomā būs pieejams finansējums nākamajā periodā. Vienlaikus izskan kritika, ka LEADER finansējums atsevišķās vietās tiek tikai šo grupu administrācijām pietuvinātiem uzņēmējiem, tāpat arī daudzviet LEADER naudu pašvaldības izmanto savas saimniecības kārtošanai. Vai un kādi ir LAD secinājumi par LEADER finansējuma izlietojumu?
– Tā ir Latvijas īpatnība – ja cilvēks tiek pie lēmumu pieņemšanas, tad viņš tos pieņem par labu savai izpratnei par lietu kārtību. Vietējām rīcības grupām (VRG) ietekme pieaug. Savulaik LEADER projektus vērtējām mēs, tagad vērtēšana un punktu likšana projektiem notiek VRG.
Nākamajam periodam LEADER nosacījumi vēl nav tik smalki izstrādāti, bet cerēt, ka, nomainoties VRG cilvēkiem, tie, kas nāks viņu vietā, domās tikai par kopējo labumu, nav pamata. Mēs kontrolējam, vai nauda ir ieguldīta pareizi, vai attiecīgajos objektos notiek aktivitātes. VRG atbilstoši savām stratēģijām rindo projektus un izvēlas, kurš dabūs finansējumu. Neteikšu, ka finansējumu saņem visi “savējo” projekti un tiktu apstiprināti neatbilstoši projekti.
– Kādas iespējas ir tuvākajā laikā startēt investīciju atbalstam?
– Šobrīd ir vaļā atbalsta programma mežu īpašniekiem – līdz 19. decembrim. Te pieejams atbalsts mežu kopšanai, atjaunošanai, retināšanai, atjaunošanai pēc postījumiem. Šis ir ļoti pieprasīts pasākums, iepriekšējā kārtā tika iesniegti vairāk nekā 1000 projekti. Projekti ir gan lieli, gan mazi pēc naudas apjoma. Varētu teikt, ka šis pasākums palīdz sakopt Latvijā mežus.
Nesen noslēdzās atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un arī atbalsts mazajiem lauksaimniekiem. Atvērts ir atbalsts mitrāju izveidei, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos.
Tikko noslēdzās kārta vides investīcijām, pieteikti virs 300 projektiem, pieejami virs 10 miljoniem eiro. Šie projekti jārealizē līdz 1. decembrim, jo finansējums ir no iepriekšējā perioda, kas noslēdzas 31. decembrī. Tātad – atbalsta pretendenti var iegādāties tikai tās lietas, kas ir pieejamas tirgū. Līdz ar to arī ir maz laika projektu vērtēšanai. Tātad – šie projekti mums ir pilnībā jānoadministrē vēl šogad, jo gada beigās tiks noslēgts iepriekšējais periods. To finansējumu, ko nebūsim izlietojuši, dabūsim skaitīt atpakaļ Eiropai. Paredzu karstu decembri mūsu cilvēkiem, arī zemniekiem un Valsts kasei, kam jātiek galā ar maksājumiem.
– Vai ir prognozēts, cik no iepriekšējā perioda finansējuma Latvija zaudēs?
– Parasti apgūstam 99 % finansējuma – izcils rādītājs. Tādēļ arī ministrija pieņem lēmumu sludināt pieteikšanos atbalstam diezgan straujā tempā, jo mērķis ir izmantot visu pieejamo finansējumu. Salīdzinājumam ar citām valstīm, piemēram, Poliju, kas apgūst labi ja pusi no pieejamās naudas, Latvija vienmēr ir izmantojusi 95–100 % pieejamās naudas. Šāds uzstādījums vienmēr bijis visiem zemkopības ministriem un arī LAD vadītājiem.
– Kad tiek plānota nākamā kārta ieguldījumiem materiālajos aktīvos?
– Nākamā gada sākumā, bet šobrīd notiek diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām par nosacījumu maiņu. Iepriekšējās kārtas parādīja, ka interese nav tik liela, jo samazinājās atbalsta intensitātes. Šobrīd tiek diskutēts, vai atgriezt iepriekšējā perioda atbalsta intensitāti un dot iespēju startēt arī lielajiem lauksaimniekiem. Lauksaimnieku sabiedrība ir ļoti dažāda, un ir ļoti atšķirīgi viedokļi, debates turpinās. Paredzu, ka nākamie modernizāciju pasākumi tiks atvērti nākamā gada 1. ceturksnī ar jaunajiem nosacījumiem, tostarp – varēs pirkt līdz 15 gadus vecu lietotu tehniku. Līdz šim varēja pirkt līdz 5 gadus lietotu tehniku, bet šādu piedāvājumu tirgū bija ļoti maz.
– Nu jau kādu laiku tiek skaļi runāts par birokrātijas mazināšanu. Vai un kāda birokrātija pēdējā gada laikā mazināta LAD?
– Birokrātijas mazināšana notiek nepārtraukti. LAD struktūrvienību vadītājiem ir uzdots vērtēt, ko samazināt, lai procesus vienkāršotu un paātrinātu. Jau tagad tā sauktais zaļais koridors vairākus gadus elektroniski izskata ISIP un arī citus pieteikumus. Bioloģiskos maksājumus izmaksājām agrāk, jo uzticamies bioloģiskās lauksaimniecības sertificētāju atzinumiem. Ir arī daudzas citas lietas, piemēram, “konsultē vispirms”, ari daudzi sīkumi, kas panāk to, ka visiem lietas notiek ātrāk.
Ikgadējā novērtējumā mums kā iestādei viens no punktiem ir birokrātijas mazināšana, kur analizējam, kur ir paātrināti termiņi, kur samazinājies kontroļu skaits, samazinājies pieteikuma veidlapu lapu skaits un ieviesti citi uzlabojumi. Mēs redzam, ka šim procesam ir rezultāti. Ja kādreiz projektu rakstīšanai tika meklēti speciālisti un konsultanti, tad tagad projektus spēj uzrakstīt arī paši zemnieki. Daudzus no nepieciešamajiem datiem sistēma pati spēj ielasīt, sadarbojoties ar citu institūciju sistēmām, lai gan mēdz būt vēl aizķeršanās.
Vienkāršiem projektiem mēģināsim vienkāršot arī finanšu sadaļas, kur mēdz būt lielākās aizķeršanās. Vides investīcijām finanšu plānu noņēmām, jo tas neietekmē saimniecības kopējo finanšu plūsmu. Birokrātijas mazināšana ir pamanīt mazas, bet traucējošas lietas un no tām atteikties. Tas arī veido kopējo bildi, kad procesi kļūst ātrāki un vienkāršāki.
– Andri, LAD direktora amatā esat pavadījis jau gadu. Kā vērtējat savu darbu, kādi ir jūsu turpmākie izaicinājumi?
– Tiku iemests šajā amatā diezgan sarežģītos apstākļos, kad notika LDC pievienošana LAD, kas vilka aiz sevis visus reģistrus, cilvēkus, infrastruktūru, tajā skaitā datu centru. Tagad, redzot darba rezultātu, tas rada diezgan lielu apmierinātību – LDC ir veiksmīgi pievienots un viss notiek. Ir datu centrs, notiek attīstība, notiek IT departamentu reorganizāciju. Cilvēki nav aizmukuši, ir gatavi strādāt, ir pozitīvi.
Nebija tā, ka tiku iemests nepazīstamā vidē. Es tepat esmu bijis, LAD strādāju jau 23 ar pusi gadus, sāku kā vecākais referents. Visam esmu izgājis cauri, bet vadībā nonācu reorganizāciju un plūdu brīdī. Izaicinājumi man patīk, varu teikt, ka gada laikā esam daudz laba izdarījuši.
Man patīk pavasarī strādāt ābeļdārzā, kad izgriežu ābelēm ūdenszarus. Kad darbs padarīts un redzi skaisto dārzu, ir apmierinātības sajūta. Šeit sēžot pie papīriem, var redzēt arī daudz negāciju, bet ir arī darba augļi.
Galvenais ir saglabāt stabilitāti šādos diezgan nestabilos laikos, visu laiku ir izaicinājumi – te plūdi, te datu centra reorganizācija, te budžeta samazināšana. Bet darbs notiek, projekti tiek apstiprināti, nauda izmaksāta un tā paliek Latvijā.
