Sausi apstākļi šajā pavasarī bija novēroti lielos Centrāleiropas un Ziemeļeiropas reģionos, tostarp Francijas ziemeļaustrumos, Beniluksa valstīs, Vācijā, Čehijā, Polijas rietumos un ziemeļos, Dānijā, Zviedrijā, Somijā un Baltijas valstīs. Visos šajos reģionos nokrišņu deficīts ir vismaz 50%, salīdzinot ar vidējo. Lielākajā daļā šo teritoriju pavasara periods ir viens no sausākajiem kopš 1991. gada. Sausie apstākļi un vienlaikus gaisa temperatūra, kas bija augstāka par vidējo, veicināja iztvaikošanu, kas izraisīja paātrinātu augsnes mitruma samazināšanos. Lai gan sākotnēji sausais periods ļāva atgūties no pārmērīgi mitriem ziemas apstākļiem, ir nepieciešams turpmāks lietus, lai izvairītos no cerību samazināšanās par ražu.
Centrāleiropā un Austrumeiropā (Ungārijā, Slovēnijā, Horvātijā, Rumānijas rietumos un austrumos un Bulgārijas dienvidos) divu aukstuma periodu un mitra laika kombinācija no marta vidus līdz aprīļa sākumam aizkavēja pavasara un vasaras kultūraugu sēšanu.
Rumānijas austrumos un Bulgārijas ziemeļaustrumos bažas radīja nokrišņu trūkums – tikai 60% no ilgtermiņa vidējā rādītāja kopš 1. marta. Ziemāju labība tuvojas ziedēšanas fāzei, savukārt rapsis jau zied, un, lai nodrošinātu optimālu augšanu, ir nepieciešami nokrišņi.
Itālijas vidienē dažos reģionos martā un aprīlī bija pārmērīgi nokrišņi, kā rezultātā augsnes bija pārāk mitras. Ja turpināsies mitrāki apstākļi nekā parasti, ziemāju attīstība varētu tikt negatīvi ietekmēta.
Āfrikas Magribas rietumu reģionā un Ukrainas austrumos ziemas periods bija sauss, kas izraisīja nelabvēlīgus ziemāju audzēšanas apstākļus. Abos reģionos ziemāju sējumi attīstījās vāji, ražas prognozes ir zem vidējās.
