Zirņu sējas tehnoloģisko risinājumu ekonomiskās efektivitātes novērtējums
Augkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/12/2025
-
30/11/2028
Arī z/s “Kadiķi M.A.” Alūksnes novadā, Mālupes pagastā, ir ierīkots tāds pats demonstrējums. Demonstrējuma mērķis: nodemonstrēt dažādu zirņu sējas veidu tīrsējā un mistros ietekmi uz ražu un kvalitāti, noteikt to ekonomisko efektivitāti.
Jūlija vidū, 14.07., lauka dienā interesentiem bija iespēja iepazīsties ar 2026. gadā ierīkoto demonstrējumu un novērtēt iesēto zirņu variantu un zirņu mistru variantus.
Pēc LAD pieejamajiem datiem (https://www.lad.gov.lv/lv/statistika), novērojams, ka pēdējos gados zirņu sējplatībām tīrsējā tendence ir pieaugt (1. att.). Tas norāda uz to, ka šis kultūraugs zemniekus sāk vairāk interesēt, un tie zirņus iekļauj vairāk savā sējumu struktūrā.
1.att. Zirņu sējplatības Latvijā
Aplūkojot zirņu un graudaugu mistru sējplatības, novērojams, ka pēdējos gados ievērojami platība nepalielinājās, bet 2026. gadā ievērojami vairāk tika iesēti mistri nekā 2025. gadā (2. att.). Līdz ar to var secināt, ka vairāk tiek sēti zirņi tīrsējā, bet zemnieki tomēr arī izvēlās zirņus audzēt mistros, kas norāda uz to, ka zirņu sējas tehnoloģiskos risinājumus ir pamatoti novērtēt demonstrējumā, lai varētu pēc tam sniegt rekomendācijas zirņu mistru audzēšanā.
2.att. Zirņu–graudaugu mistru sējplatības Latvijā
Augsnes agroķīmisko analīžu rādītāji. Granulometriskais sastāvs – sM (smilšmāls), organiskā viela – 3,2% (paaugstināta), pHKCl – 6,10 (vāji skāba), P2O5 – 113 mg/kg (vidējs), K2O, – 152 mg/kg, Ca – 866 mg/kg (zems) un Mg 221 mg/kg (augsts).
Šķirnes. Dzelteno zirņu šķirne – ‘Clara’. Laba noturība pret veldri un stabils ražas potenciāls. Piemērota gan tīrsējai, gan mistriem. Vidēji agrīna ~80 dienas (par ~3 dienām vēlāka par ‘Ingrid’). Auzas ‘Titant’. Vidēja līdz gara auguma augi ar ļoti labu veldres noturību. Agrīna nogatavošanās (pēc 2024. gada saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk SĪN) datiem, veģetācijas perioda garums: 86–87 dienas). Vasaras kvieši ‘Sharki’ – vidēja garuma augi. Raksturīga augsta 1000 sēklu masa un stabils proteīna saturs. Agrīna šķirne. Pēc 2023. gada SĪN datiem, veģetācijas perioda garums 91–105 dienas.
Demonstrējums z/s “Jaungribolva” ierīkots 21.04.2026. Kopplatība 2,64 ha (1 varianta lielums – 0,528 ha). Augu skaits uz m2 zirņiem – 100, auzām – 500 un v. kviešiem – 600. Lai mistros izveidotu nepieciešamo proporciju, augu skaits uz m2 tika pārrēķināts atbilstoši procentiem. Balstoties pēc attiecīgā augu skaita un sēklas kvalitātes rādītājiem, tika aprēķināta izsējas norma (1. tab.).
1.tabula
Demonstrējumā ierīkotie varianti, augu skaits uz m2 un izsējas norma (kg/ha)
| Varianta Nr. | Variants | Augu skaits uz 1 m2 | Augu skaits
uz 1 m2 variantā kopā |
Izsējas norma, kg/ha | Izsējas norma variantā kopā, kg/ha |
| 1 | Zirņi tīrsējā 100% | 100 | 100 | 332 | 332 |
| 2 | Auzas 50% | 250 | 300 | 109 | 275 |
| Zirņi 50% | 50 | 166 | |||
| 3 | Auzas 70% | 350 | 380 | 153 | 253 |
| Zirņi 30% | 30 | 100 | |||
| 4 | V. kvieši 50% | 300 | 350 | 129 | 295 |
| Zirņi 50% | 50 | 166 | |||
| 5 | V. kvieši 70% | 420 | 450 | 181 | 280 |
| Zirņi 30% | 30 | 100 |
Agrotehnika. Visiem variantiem agrotehniskie pasākumi tika īstenoti vienādi, izņemot izsējas normas, lai ievērotu proporcijas (1. tab.). Priekšaugs – ziemas kvieši. Pavasara arums veikts 07.04.2026 ~20 cm dziļumā. Izkliedēts pamatmēslojums: 250 kg/ha Yara NPK 10-26-26 (tīrvielā NPK 25-65-65 kg/ha) un ar kultivēšanu ~10 cm dziļumā iestrādāts augsnē 21.04.2026. Sēja veikta 21.04.2026 ~5 cm dziļumā. Pievelšana veikta 23.04.2026 ar kroskila veltņiem. Herbicīds Basargran 480 (darbīgā viela: bentazons 480 g/L) izsmidzināts ar devu 2,0 L/ha 28.05.2026, klāt pievienojot 0,4 L/ha Bactim Endofix (satur: Paenibacillus polymyxa) + 5 L/ha Brio P (P2O5 – 405 g/L, K2O – 68 g/L, brūno jūras aļģu ekstrakts, glutamīnskābe, IAA fitohormons – 135 g/L).
Zinātniskais vadītājs Dr. agr. Oskars Balodis lauka dienas dalībniekiem stāstīja par zirņu audzēšanas aktualitātēm. Par to, kas zirņu audzēšanā ir pozitīvs un kāpēc zemnieki saskata potenciālu zirņu audzēšanā, vai kāpēc tieši atsakās no audzēšanas. Viņš norādīja uz to, kādi ir izaicinājumi saistībā ar zirņu audzēšanu, piemēram, veldres risks, šķirņu izvēle un ražas novākšana. Slimības un kaitēkļi patlaban nav tik būtiska problēma un par tām salīdzinoši arī maz ir zināms, bet, palielinoties zirņu sējplatībām, jāpatur prātā, ka jautājums kļūs aktuālāks. O. Balodis deva padomus šķirņu izvēlē un ražas novākšanā.
LLKC lopkopības eksperte/projektu vadītāja Silvija Dreijere stāstīja par pākšaugu izmantošanu lopbarībā – kāpēc zirņi ir vērtīgs proteīna avots lopbarībai un ar ko tie atšķiras no citiem pākšaugiem, kā lauka pupām, sojas un lupīnas.
Demonstrējuma „Zirņu sējas tehnoloģisko risinājumu ekonomiskās efektivitātes novērtējums” z/s “Jaungribolva” vadītājs, LLKC Preiļu biroja konsultants augkopībā Arvis Spuriņš sniedza informāciju par demonstrējumu kopumā, par tā ierīkošanu un variantiem, kā arī audzēšanas tehnoloģiju. Tika sniegta informācija par novērojumiem līdz lauka dienai – 14.07.2026. Piemēram, augi sadīga 21 dienas laikā, jo 14.05.2026 augu skaits uz m2 bija sasniedzis izsēto augu skaitu uz m2 (3. att.).
3.att. Sadīgušo augu skaits uz m2 atkarībā no varianta 14.05.2026
Rezultāti par ražu, tās kvalitāti un variantu ekonomisko efektivitāti tiks noteikti pēc ražas novākšanas, lai par tiem varētu sniegt informāciju nākamā gada lauka dienā.
Lauka dienas praktiskajā daļā skatījām un vērtējām demonstrējuma variantus. Visos variantos varēja novērot, ka augi bija sadīguši vienmērīgi, un proporciju atšķirība bija redzama ar aci. Vienīgi, tā kā auzas ir garākas nekā vasaras kvieši, tad auzās uz aci zirnis tik ļoti neizcēlās. Gan zirņi tīrsējā, gan mistros spēja nomākt nezāles, jo kultūraugus tās izteikti nebija pāraugušas. No fitosanitārā viedokļa auzās jau uz augšējām lapām bija novērojama auzu lapu brūnplankumainības (ier. Pyrenophora avenae) attīstība un kviešos dzeltenplankumainības (ier. Pyrenophora tritici repentis) un pelēkplankumainības (ier. Zymoseptoria tritici) attīstība, kur zirņos ļoti izteiktas slimību pazīmes netika novērotas. Varēja redzēt, ka ievērojama daļa no 4. varianta (zirņi ar vasaras kviešiem proporcijā 50%/50%) pēc 12.07.2026 negaisa bija sagāzusies veldrē, un arī citos variantos bija redzama veldre, bet ne tik izteikti. Dalībnieki atzina, ka zirņus tīrsējā izaudzēt ir izaicinoši, un ka mistri ir veids, kā kulšanu padarīt vieglāku, bet ir jāmeklē risinājumi atbilstošu sugu, šķirņu un izsējas attiecību izvēlē.
Katra veģetācijas sezona atšķiras ar laika apstākļiem, arī ar augsni tīrumā, tāpēc demonstrējums turpināsies. Mēs varēsim salīdzināt rezultātus pa gadiem un vērtēsim zirņu mistru izsējas proporciju efektivitāti. Informāciju par visiem variantiem, to audzēšanas apstākļiem un ekonomisko efektivitāti analizēsim rudenī pēc ražas novākšanas.
