Gada dzīvnieks – parastais krupis (Bufo bufo)
Parastais krupis ir viens no visbiežāk sastopamajiem abiniekiem Latvijā. Krupji dzīvo dažādos biotopos – lapkoku un skujkoku mežos, pļavās, krūmājos, dārzu teritorijās un pilsētu zaļajās zonās. Dienā tie parasti slēpjas zem akmeņiem, koku saknēm vai lapu pakaišiem, bet aktīvi kļūst vakarā un naktī.
Par gada dzīvnieku šī suga izvēlēta, lai pievērstu uzmanību abinieku nozīmei dabā un problēmām, ar kurām tie saskaras. Krupji palīdz kontrolēt kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku populācijas, taču to skaitu samazina ceļu satiksme, mitrāju izzušana un klimata pārmaiņas.
Gada putns– apodziņš (Glaucidium passerinum)
Apodziņš ir mazākā pūču suga Latvijā. Tas ir neliels, bet ļoti veikls plēsīgs putns, kas dzīvo galvenokārt vecos skujkoku mežos. Atšķirībā no daudzām citām pūcēm apodziņš bieži medī arī dienā. Pēdējos 20 gados apodziņu skaits Latvijā sarucis gandrīz uz pusi un tāpēc šī suga klasificēta kā nacionālā līmenī apdraudēta un iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Šis putns par gada simbolu izvēlēts, lai pievērstu uzmanību vecu mežu saglabāšanai. Apodziņam nepieciešami dobumaini koki ligzdošanai, un intensīva mežizstrāde samazina piemērotu dzīvesvietu skaitu.
Gada augs – lācene (Rubus chamaemorus)
Lācene ir ziemeļu purviem raksturīgs augs ar ložņājošiem sakneņiem un baltajiem ziediem, kas vasarā veido oranžus, ogām līdzīgus augļus, kas ir ļoti vērtīgi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Dažādās Latvijas vietās, tā saukta dažādi – šķomene / šķovene, mīklene, plocene, murene, spradzene u.c.
Par gada augu tā izvēlēta, lai pievērstu uzmanību purvu ekosistēmām – uzsverot purvu ekosistēmu trauslumu un aizsardzības nozīmi.
Gada sūna – īssetas nekera (Neckera pennata)
Īssetas nekera ir nozīmīga dabisko meža biotopu indikatorsuga, kas aug vecos, cilvēka saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Tā veido plakanus, zaļus paklājus uz koku mizas un ir jutīga pret vides izmaiņām. Šīs sūnas klātbūtne liecina, ka mežs saglabājis dabisku struktūru. Apdraudējumu šai sugai rada arī gaisa piesārņojums, kas negatīvi ietekmē sūnas izplatību
Šī sūna izvēlēta par gada simbolu, lai uzsvērtu vecu mežu nozīmi.
Gada sēne – ametista bērzlapene (Laccaria amethystina)
Ametista bērzlapene ir neliela, bet ļoti pamanāma sēne, kurai raksturīga spilgti violeta jeb ametista krāsas cepurīte un kātiņš. Sēne visbiežāk sastopama lapu un jauktos mežos, īpaši vietās, kur aug bērzi vai citi lapu koki. Šī sēne veido mikorizu ar kokiem – tādēļ ametista bērzlapene ir nozīmīga meža ekosistēmas sastāvdaļa.
Par gada sēni tā izvēlēta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību meža sēņu daudzveidībai un mikorizas nozīmei mežos, kas ir būtiskas veselīgai meža ekosistēmai.
Gada gļotsēne – vīnogķekaru dzelksnīte (Ceratiomyxa fruticulosa)
Vīnogķekaru dzelksnīte ir gļotsēne, kas uz trūdošas koksnes veido krāšņus un pamanāmus vīnogu ķekariem līdzīgus augļķermeņus. Tā barojas ar mikroorganismiem un sēnēm un spēj pārvietoties pa substrātu. Gļotsēnēm ir sezonāls raksturs, un vīnogķekaru dzelksnīte ir viena no retajām sugām, kas tipiski sāk augt tikai vēlā rudenī.
Par gada gļotsēni tā izvēlēta, lai popularizētu maz zināmu organismu grupu – gļotsēnes, kas ir nozīmīgas sadalīšanās procesos un palīdz uzturēt meža ekosistēmas līdzsvaru.
Gada ķērpis – dzeltenais sienasķērpis (Xanthoria parietina)
Dzeltenais sienasķērpis ir viens no visvieglāk atpazīstamajiem ķērpjiem Latvijā. Šo ķērpi bieži var redzēt uz koku mizas, akmeņiem, jumtiem, žogiem un pat ēku sienām.
Par Gada ķērpi tas izvēlēts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ķērpju nozīmei dabā un to spējai norādīt uz vides kvalitāti. Šī suga ir interesanta ar to, ka tā labi panes slāpekļa piesārņojumu un bieži sastopama vietās, kur vidē ir paaugstināts slāpekļa daudzums, piemēram, pilsētās vai lauksaimniecības teritorijās. Tāpēc tā var palīdzēt pētīt cilvēka darbības ietekmi uz vidi. Kā arī izceļot šo sugu, tiek veicināta interese par ķērpjiem kopumā un par to nozīmi ekosistēmās.
Gada gliemis – Atlantijas maktrgliemene (Rangia cuneata)
Atlantijas maktrgliemene ir jūras gliemene, kas Baltijas jūrā nonākusi kā invazīva suga. Tā sākotnēji dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē, bet cilvēka darbības rezultātā izplatījusies arī citos reģionos.
Par gada gliemi tā izvēlēta, lai pievērstu uzmanību invazīvo sugu problēmai Baltijas jūrā. Šādas sugas var izmainīt ekosistēmu un konkurēt ar vietējām sugām.
Gada koks – parastā ieva (Prunus padus)
Parastā ieva ir nozīmīga daudzu dzīvo organismu barības ķēdēs. Ziedi piesaista apputeksnētājus – bites, kamenes un citus kukaiņus, augļi – putnus. Ieva nodrošina arī patvērumu un ligzdošanas vietas putniem, tādējādi palīdz uzturēt bioloģisko daudzveidību dabā. Tā labi panes periodisku applūšanu, tādēļ ir nozīmīga palieņu ekosistēmu stabilizētāja, kā arī ir ainavas veidotāja. Ieva ir arī nozīmīgs ārstniecības augs. Tā ir arī kultūrvēsturiski nozīmīgs koks – bieži pieminēta latviešu tautasdziesmās, dzejā un tradīcijās.
Parastā ieva izvēlēta, lai pievērstu uzmanību vietējām un dabiskām koku sugām, kas ir svarīga Latvijas ainavas un ekosistēmu daļa. Izceļot šo koku, tiek atgādināts par dabisko krūmāju un mitro mežmalu nozīmi, kā arī par nepieciešamību saglabāt daudzveidīgu un dabisku vidi.
Gada kukainis – skudru circenītis (Myrmecophilus acervorum)
Skudru circenītis ir sīks kukainītis, kas dzīvo skudru pūžņos. Tas ir pielāgojies dzīvei kopā ar skudrām un izmanto to ligzdu kā patvērumu. Skudru circenīši ir mirmekofīli un kleptoparazītiski – to izdzīvošana ir pilnībā atkarīga no citas kukaiņu dzimtas pārstāvjiem – skudrām.
Šīs sugas pārstāvi Latvijā pirmo reizi konstatēti 2022. gadā un Latija arī ir sugas izplatības areāla galējā ziemeļu robeža.
Gada bezmugurkaulnieks – lēcaste (Collembola)
Lēcastes ir mikroskopiski augsnes dzīvnieki, kas dzīvo augsnē, lapu nobirās un trūdošā koksnē. Tām raksturīgs ir īpašais “atsperes” orgāns, ar kuru tās var strauji palēkties. Kolembolas pārtiek no trūdvielām, sēņu sporām, micēlija, aļģēm, mēsliem, no dažādu augu putekšņiem, ir pat plēsīgas sugas, kuras pārtiek no nematodēm.
Tās ir ļoti svarīgas augsnes ekosistēmā, jo piedalās organisko vielu sadalīšanā un augsnes veidošanā.
Šī suga izvēlēta ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību ne tikai labi ieraugāmajai, lielu izmēru kukaiņu un citu posmkāju pasaulei, bet arī ne tik viegli pamanāmajiem bezmugurkaulniekiem, no kuriem bieži vien ir atkarīga dažādu ekosistēmu pilnvērtīga funkcionēšana.
Gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene
Salaspils karsta kritene ir ģeoloģisks veidojums, kas radies pazemes iežu izšķīšanas un iebrukšanas rezultātā. Tā ir īpaša ar to, ka ir izveidojusies pavisam nesen – 2021. gadā un tiek uzskatīta par vienīgo aktīvo karsta kriteni Latvijā. Tā atklāj karsta procesus – pazemes ūdeņu darbību, kuru rezultātā ieži tiek šķīdināti, veidojas tukšumi, un virszeme iebrūk.
Par gada ģeovietu tā izvēlēta, lai pievērstu uzmanību ģeoloģiskajiem procesiem un Latvijas zemes dzīļu uzbūvei.
Gada dzīvotne – koku dobums
Koka dobums ir ļoti nozīmīgs dabas elements. Tas ir dabiska dzīvesvieta daudzām sugām – putniem, sikspārņiem, kukaiņiem un sīkajiem zīdītājiem, sēnēm, pie tam šie iemītnieki periodiski mainās. Samazinoties dobumainu koku skaitam, ar koka dobumiem saistītajām sugām paliek arvien mazāk piemērotu dzīvesvietu un līdz ar to mazinās arī dabas daudzveidība.
Tādēļ lai nodrošinātu dzīvotņu pieejamību no dobumiem atkarīgajām sugām, svarīgi, lai mežos būtu pietiekami daudz lielu, vecu un arī stāvošu atmirušu koku.
Par gada dzīvotni tas izvēlēts, lai uzsvērtu vecu koku nozīmi dabā, kā arī nepieciešamību saglabāt dabiskās struktūras mūsu mežos un kultūrainavā.
