
Viss sākās 2024. gadā, kad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbības projektā ar Ruandu uzaicināja LVZAA novērtēt vietējās akvakultūras vajadzības un Latvijas iespējas palīdzēt. Ruanda ir tikai 26,3 tūkstošus km² liela – aptuveni 2,5 reizes mazāka par Latviju –, taču tajā dzīvo vairāk nekā 14 miljoni cilvēku. Tas nozīmē lielu spiedienu uz zemi, ūdeni un pārtikas resursiem, bet vienlaikus arī milzīgu pārtikas tirgu.
Vizītes laikā redzējām ievērojamu potenciālu akvakultūras attīstībai, tostarp Āfrikas samu audzēšanai, kas Ruandā pagaidām nav plaši izplatīta. Īpašu iespaidu atstāja vērienīga apūdeņošanas sistēma – ūdens no upes tiek iesūknēts 21 kilometru garā betonētā kanālā un tālāk novadīts lauksaimniecības zemju apūdeņošanai. Mūsu priekšlikums bija vienkāršs: kāpēc šo ūdens plūsmu neizmantot arī zivju audzēšanai? Sekoja gandrīz gadu ilga attālināta sarakste, līdz 2025. gada vizītē izdevās tikties ar apūdeņošanas un lauksaimniecības uzņēmuma vadību. Tad atklājās jautājums, par kuru Latvijā, iespējams, pat neiedomātos: vai ūdens, kurā dzīvo zivis, nekaitēs lauksaimniecības kultūrām?
Zimbabve pēc mēroga ir pavisam cita valsts. Tās platība ir ap 390 tūkstošiem km² – aptuveni sešas reizes lielāka par Latviju –, bet iedzīvotāju skaits tuvojas 17 miljoniem. Liela daļa iedzīvotāju dzīvo lauku teritorijās, un lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai un vietējiem ienākumu avotiem ir ļoti liela nozīme. Tas ir arī tirgus, kur salīdzinoši vienkārša, uzturama un vietējos apstākļos atkārtojama tehnoloģija var būt daudz nozīmīgāka par ļoti modernu, bet dārgu risinājumu.
Kopā ar ORAP sagatavojām divu gadu projekta ieceri, apvienojot akvakultūru un LLKC pieredzi īso pārtikas ķēžu veidošanā. Pirmajā Ārlietu ministrijas konkursā finansējumu neieguvām. Tomēr citā konkursā saņēmām atbalstu izpētes vizītei, un 2025. gada novembrī nedēļu strādājām Zimbabvē, kopā ar partneriem izpētot un konkretizējot to, ko iespējams izdarīt praktiski.
Trīs ORAP pārstāvji divās nedēļās Latvijā mācījās strādāt ar plastmasu, zāģēt, skrūvēt un metināt, savienot caurules un sūkņus. No materiālu kaudzes viņi paši uzbūvēja trīs konteineru recirkulācijas sistēmu ar mehānisko un bioloģisko filtru. Viņi atjaunoja vienkāršu zivju kūpinātavu, kūpināja samus un vakuumā iepakoja gatavo produkciju. Paralēli notika teorētiskās mācības par recirkulācijas sistēmām, pārtikas nekaitīgumu, zivju pārstrādi un digitālo mācību materiālu veidošanu. Apmeklējām arī vairākus LVZAA biedrus, lai parādītu maza mēroga akvakultūras ikdienu Latvijā.
Šogad septembrī tāda pati sistēma jau top Zimbabvē. Oktobra beigās dosimies turp, lai kopīgi to palaistu un apmācītu ORAP konsultantus, kuri iegūtās zināšanas tālāk nodos lauku kopienām.
Taču mācīšanās šajā sadarbībā nekādā ziņā nenotiek tikai vienā virzienā. Iepazīstot Āfrikas ikdienu, nākas citādi paskatīties arī uz mūsu pašu vidi. Latvijā esam pieraduši pie ļoti detalizēta regulējuma, prasībām, procedūrām un dokumentiem, kurus nereti paši turpinām papildināt ar jaunām prasībām. Atrodoties vidē, kur cilvēkiem rezultāts jāpanāk ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem, neizbēgami rodas jautājums – ko katra no mūsu prasībām patiesībā dod?
Pieredze citā vidē palīdz arī atšķirt to, kas patiešām nepieciešams drošībai, kvalitātei un videi, no tā, ko dažkārt esam pieraduši darīt vienkārši tāpēc, ka “tā ir noteikts”. Arī šī ir daļa no attīstības sadarbības vērtības – iespēja no malas paskatīties pašiem uz sevi.
Iespējams, svarīgākā atziņa Latvijas akvakultūras nozarei ir pavisam vienkārša: mums ir zināšanas, ar kurām dalīties. Daļu no tām paši vairs nepamanām, jo tās šķiet pašsaprotamas – kā savienot sistēmu, izvēlēties sūkni, uzbūvēt filtru, izaudzēt zivi, to pārstrādāt un pārdot. Citviet pasaulē šīs pašas praktiskās zināšanas var kļūt par sākumu jaunai saimniecībai, jaunam ienākumu avotam vai pat jaunai nozarei.
LVZAA attīstības sadarbības aktivitātes tiek īstenotas Latvijas attīstības sadarbības ietvaros ar Latvijas valsts budžeta finansējumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu, izmantojot Latvijas attīstības sadarbības politikas zīmolu LATDEV – Latvijas devums.